Iekļaujošas sabiedrības veidošana – pieredze reģionos
Mums ir svarīgi, lai bērni izaugtu mīlēti, cienīti, veseli un laimīgi. Tieši viņi ir tie, kas veido mūsu – gan ikkatra no mums, gan sabiedrības kopumā – nākotni.
Taču dažkārt par nākotnes sabiedrības veselību nākas cīnīties. Latvijā ir vairāk nekā 8000 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte, kas viņus šķietami ierobežo. Taču šiem bērniem ir tādas pašas tiesības uz aktīvu dzīvi, tiesības attīstīties, iegūt izglītību un piedalīties sabiedriskajā dzīvē kā jebkuram citam bērnam. Turklāt ikvienam bērnam ar garīgiem, fiziskiem vai kombinētiem traucējumiem ir tiesības arī uz īpašu aprūpi, ja tāda ir nepieciešama.
Labklājības ministrija visā Latvijā īsteno deinstitucionalizācijas projektu, kas ļauj pašvaldībām veidot tādu pakalpojumu klāstu, lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt dienas aprūpes centra, īslaicīgās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumus un rehabilitāciju savā pašvaldībā pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai.
Deinstitucionalizācijas (DI) pasākumi mērķēti uz to, lai sniegtu atbalstu vecākiem un bērniem, kā arī veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību valstī.
Katrā no 115 pašvaldībām, kas piedalās DI procesā, sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centru pakalpojumi tiek sniegti, izvērtējot katra bērna individuālās vajadzības.
Latgalē dažādas aktivitātes iekļaujošas sabiedrības veidošanai tiek īstenotas, iesaistot 20 sadarbības partnerus: 19 Latgales reģiona pašvaldības un valsts sociālās aprūpes centru “Latgale” ar tā trim filiālēm. Sabiedrībā balstītus pakalpojumus plānots sniegt 390 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kam noteikta invaliditāte, un viņu ģimenēm.
Rugāju novada Lazdukalna pagastā plāno veidot dienas aprūpes centru, kurā varēs uzturēties astoņi bērni. Dienas aprūpes centrs būs laba alternatīva institucionālajai aprūpei tuvu dzīvesvietai un ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Savukārt Kārsavas novada un pilsētas sociālais dienests sniegs atelpas brīža, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Lotes mamma ir ļoti pateicīga par saņemtajiem pakalpojumiem. Lotei ir funkcionālie traucējumi jau kopš agras bērnības, bet saņemtie rehabilitācijas pakalpojumi ir palīdzējuši meitenei attīstīties. Nu Lote jau spēj veikt ikdienišķus darbus, bet īpašu prieku viņai sagādā svētku gaidīšana, piemēram, Ziemassvētku eglītes rotāšana vai Lieldienu olu krāsošana. Lotes ģimene dzīvo Viļakas novadā, kur katru sestdienu sanāk kopā līdzīgas ģimenes. Vecākiem tā ir iespēja dalīties pieredzē par ikdienas priekiem un raizēm, bet bērniem – kopīgi rotaļāties. Arī šī neformālā socializēšanās ļoti palīdz ne tikai Lotei, bet arī viņas mammai.
Bieži vien bērni ar invaliditāti tiek atstumti no sabiedrības, izstumti no vienaudžu vidus, viņus nesaprot un nereti arī apsmej. Taču arī šiem bērniem ir tādas pašas vēlmes, sapņi un nepieciešamība draudzēties kā ikvienam no mums. Mums jācenšas atmest stereotipus un koncentrēties nevis uz diagnozi, bet gan novērtēt cilvēku un viņa individualitāti.
Rīgas plānošanas reģions
Rīgas plānošanas reģions ir līderis pēc sasniegtajiem rādītājiem. Līdz 2019. gada beigām reģionā sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēma 260 bērni ar invaliditāti, no kuriem 204 bērni saņēma sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, 49 bērni ‒ aprūpes pakalpojumu, 34 ‒ atelpas brīža pakalpojumu un divi bērni apmeklēja dienas aprūpes centru.
Atbalsts tiek sniegts arī šo bērnu vecākiem – 103 vecāki saņēma psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita pakalpojumus, kā arī var piedalīties izglītojošās atbalsta grupās.
Projekta īstenošanā iesaistīti 33sadarbības partneri: 29 Rīgas reģiona pašvaldības, trīs valsts sociālās aprūpes centri un viena bērnu aprūpes iestāde. Plānots, ka sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņems 506 bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
Lielāks pakalpojumu klāsts (ieskaitot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus) pieejams Jūrmalas pilsētas un Tukuma, Siguldas, Limbažu un Alojas pašvaldībā.
Kādas Jūrmalā dzīvojošas māmiņas bērns ar funkcionāliem traucējumiem līdz šim izmantojis 40 ABA terapijas nodarbības. ABA jeb lietišķās uzvedības analīzes speciālisti analizē cilvēka uzvedību un veidus, kā to mainīt, lai palīdzētu cilvēkiem ar autismu un citiem attīstības traucējumiem pielāgoties videi. “Pati neesmu izmantojusi nevienu pakalpojumu, jo to klāstā nav tādu, kas man būtu visvairāk nepieciešami,” stāsta māmiņa.
Tomēr sniegto atbalstu bērnam viņa vērtē pozitīvi: “Apmaksātās ABA terapijas nodarbības mums deva iespēju ietaupītos līdzekļus izlietot citu speciālistu apmeklēšanai, piemēram, Montesori nodarbībām. Noteikti izmantosim visas apmaksātās terapijas reizes.” Tomēr mamma ir arī nedaudz kritiska: “Bērniem būtu nepieciešams piedāvāt papildu terapijas,
piemēram, neiroloģiski atgriezeniskās saites (neurofeedback) seansus, kas palīdz sakārtot emocionālo nestabilitāti, karstās smiltis vai citas. Vecākiem noderētu masāžas, dažādi relaksācijas un veselības uzlabošanas pasākumi, piemēram, sāls istabas apmeklējums, ūdens procedūras.”
Savukārt Jūrmalas pilsētas DI projekta īstenotāji uzsver, ka nereti ir situācijas, ka bērniem un viņu vecākiem pakalpojumi tiek piešķirti, taču vecāki šos pakalpojumus neizmanto. To var uzskatīt par bezatbildību ne tikai pret savu bērnu, kam tiek liegti atbalsta pakalpojumi, bet arī pret citiem bērniem, kas attiecīgi vairs nevar pretendēt uz kādu no šiem pakalpojumiem.
“Vidzeme iekļauj”
Projektā “Vidzeme iekļauj” piedalās visas 26 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības. Vidzemes reģionā dzīvo apmēram 1000 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un līdz šim sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši 214 no šiem bērniem.
Bērniem te ir iespēja izmantot rehabilitācijas pakalpojumus – smilšu terapijas, Montesori nodarbības, masāžas, ūdensdziedniecības procedūras un citas. Savukārt bērnu vecāku ikdienu atvieglo sociālās aprūpes un īslaicīgās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu sniedzēji.
Nozīmīgu atbalstu sniedz nevalstiskās organizācijas, kuras piedāvā kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Viens no šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir biedrība “Brīnummāja”, kas piedāvā Montesori, sensorās jeb sajūtu istabas nodarbības, kanisterapiju, Marte Meo nodarbības, attīstību atbalstošas programmas, Tomatis terapiju, kas ir neirosensorā smadzeņu stimulācija. “Brīnummāja” projektā “Vidzeme iekļauj” sniegs atbalstu vairāk nekā 20 bērniem.
Kāda mamma no Cēsīm, kas audzina dēlu ar funkcionāliem traucējumiem, uzsver, ka vislielākais ieguvums ir individuālā atbalsta plāna izstrādāšana projekta sākumā. Viņa stāsta: “Speciālisti, kuri novērtēja bērna spējas, prasmes un vajadzības, mums parādīja, ka dēls var daudz vairāk, nekā mēs domājām. Šis skats no malas iedrošināja un bija vajadzīgs.” Tāpat cēsniece pozitīvi vērtē savu sociālā dienesta darbinieci Svetlanu, kura vienmēr ir atsaucīga un cenšas atbildēt uz visiem jautājumiem, kā arī informē par visu aktuālo.
FOTO: varam.gov.lv
“Atver sirdi Zemgalē”
Te sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus īsteno ciešā sadarbībā ar projekta partneriem – 21 Zemgales reģiona pašvaldību, diviem valsts sociālās aprūpes centriem un deviņām bērnu aprūpes iestādēm.
Šajā reģionā līdz 2023. gada beigām plānots sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus – sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centra, īslaicīgās aprūpes jeb atelpas brīža un sociālās aprūpes pakalpojumus – 331 bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kam noteikta invaliditāte.
Projekta “Atver sirdi Zemgalē” piedāvātās iespējas īpaši aktīvi izmanto Jelgava, Jēkabpils un Bauskas novads, nodrošinot saviem iedzīvotājiem plašu pieejamo pakalpojumu klāstu.
Zemgales reģiona veiksmes stāsts ir Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība Viesītē, kas projekta ietekmē izveidojusi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centru, kur pakalpojumus var saņemt ne tikai Viesītes, bet arī tās apkārtnes iedzīvotāji.
Divu bērnu māmiņa no Rundāles novada saņem sociālās aprūpes pakalpojumu un nodarbības pie bērnu speciālistiem. Viņa īpaši novērtē aprūpes pakalpojumu un cer, ka drīzumā taps dienas centrs arī Rundāles novadā. Māmiņa stāsta: “Mans bērns saņēma 40 konsultācijas pie psihologa, kas palīdzēja viņam pārvarēt trauksmi, panikas lēkmes, un mana bērna psiholoģiskais stāvoklis kopumā ir uzlabojies. Tas ir lielākais ieguvums. Taču ne mazāk svarīgs man šķiet arī aprūpes pakalpojums, kas man dod iespēju kaut uz dažām stundām veltīt laiku sev. Tas ir ļoti būtiski, jo daudzi vecāki mēdz izdegt rūpēs par saviem īpašajiem bērniem. Pateicoties aprūpes pakalpojumam, varēju uzsākt mācības, jo zinu, ka ir kāds, kurš parūpēsies par manu bērnu, kamēr esmu skolā. Papildus iegūtā izglītība man ļaus atgriezties darba tirgū.”
“Kurzeme visiem”
Kurzemes reģionā plānots sniegt sociālās rehabilitācijas, atelpas brīža, dienas aprūpes centra un sociālās aprūpes pakalpojumus 439 bērniem ar invaliditāti. Pozitīvi, ka Kurzemē projekta īstenošanā iesaistītas visas reģiona pašvaldības, valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme” ar tā sešām filiālēm un visas bērnu aprūpes iestādes. 2019. gadā vairāk nekā 200 mazo kurzemnieku jau saņēmuši apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās.
Līdzās sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus sniedz arī citos reģionos, projektā “Kurzeme visiem” tiek organizēta īpaša nometne – Piedzīvojumu akadēmija. Tā ir integrējoša nometne ģimenēm ar 9‒15 gadu veciem bērniem, kas palīdz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm integrēties sabiedrībā.
Talsos veiksmīgi darbojas Ģimeņu un bērnu attīstības centrs “Brīnumiņš”, kas sniedz plašāko pakalpojumu klāstu Talsu novadā. Jau vairāku gadu garumā centrs nodrošina individuālas nodarbības un īslaicīgu bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām pieskatīšanu. Centrā ir izveidots Talsu novadā vienīgais Montesori un Mūzikas terapijas kabinets.
Pēc pakalpojumu saņemšanas visi vecāki atzīst, ka ir pamanāmi uzlabojumi bērnu attīstībā, piemēram, ir paplašinājies vārdu krājums, uzlabojusies vispārējā garīgā attīstība, palielinājusies spēja sajust, uztvert, atcerēties, domāt, analizēt un iztēloties, uzlabojušās pašapkalpošanās un komunikācijas prasmes, kā arī kustību koordinācija un izturība.
Nikolas mamma Sigita atzīst, ka “Brīnumiņa” apmeklēšana ļauj Nikolai justies noderīgai, ir uzlabojusies viņas garīgā attīstība, kas palīdz arī labāk orientēties apkārtējā pasaulē.
Savukārt Alises mamma Santa stāsta, ka meitai ļoti noderīgas ir nodarbības pie fizioterapeita. Tajā pašā laikā viņai ir žēl, ka viņas dzīvesvietas tuvumā nav iespējams saņemt visus pakalpojumus: “Alisei tika piešķirta deju un kustību terapija, bet mēs to nevarējām apmeklēt, jo tuvumā tāda netika piedāvāta. Būtu ļoti jauki, ja pirms pakalpojuma piedāvāšanas tiktu noskaidrots, kāda ir iespēja to saņemt attiecīgajā novadā.”
Tomēr kopumā vecāki, kas izmanto piedāvātos pakalpojumus, atzīst, ka šāda veida projekti veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos gan bērniem, gan viņu ģimenēm.
Raksts tapis Labklājības ministrijas kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” ietvaros, kurā runā par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu iekļaušanu sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.
