EK publisko stratēģiju “No lauka līdz galdam”

Eiropas Komisija 20. maijā pieņēma visaptverošu jaunu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam” (“From farm to fork” jeb F2F), kuras mērķis ir izveidot taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas apgādes sistēmu. Abas stratēģijas viena otru pastiprina, savedot kopā dabu, lauksaimniekus, uzņēmējdarbību un patērētājus kopīgam darbam pretī konkurētspējīgai un ilgtspējīgai nākotnei.

Vadoties pēc Eiropas “Zaļā kursa”, stratēģijas ierosina vērienīgus ES pasākumus, kuru mērķis ir Eiropā un pasaulē apturēt biodaudzveidības izzušanu un panākt, ka pārtikas sistēmas kļūst par globālu standartu attiecībā uz konkurētspējīgu ilgtspēju, cilvēka un planētas veselības aizsardzību, kā arī visu pārtikas ķēdes dalībnieku iztiku. Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīze ir pierādījusi, cik mazaizsargātus cilvēkus padara bioloģiskās daudzveidības izzušana, kas arvien pieņemas spēkā, un cik svarīga nozīme sabiedrībā ir labi funkcionējošai pārtikas sistēmai.

Jaunā Biodaudzveidības stratēģija vēršas pret tādiem svarīgiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas faktoriem kā ilgtnespējīga zemes un jūras resursu izmantošana, dabas resursu pārmērīga ekspluatācija, piesārņojums un invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos. Stratēģija nosprauž konkrētus soļus, lai Eiropas biodaudzveidību līdz 2030.gadam nostādīt uz atlabšanas ceļa. Paredzēts, ka vismaz 30% Eiropas sauszemes un jūras pārveidos par efektīvi apsaimniekotām aizsargājamām teritorijām un vismaz 10% lauksaimniecības platību atvēlēs daudzveidības ziņā augstvērtīgiem ainavas elementiem.

EK paziņojumā norādits: “Dabas aizsardzībā, ilgtspējīgā izmantošanā un atjaunošanā paredzētās darbības nesīs ekonomiskus ieguvumus vietējai sabiedrībai, radot ilgtspējīgas darbvietas un izaugsmi. Biodaudzveidības vajadzībām no dažādiem avotiem tiks rasts 20 miljardu eiro finansējums gadā, ierēķinot ES fondu, valstu un privāto finansējumu.”

Savukārt stratēģija “No lauka līdz galdam” sekmēs pāreju uz ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu. Tā mazinās ES pārtikas sistēmas vides un klimatisko pēdu, pastiprinās tās izturētspēju, aizsargājot iedzīvotāju veselību un nodrošinot iztikas līdzekļus ekonomikas dalībniekiem, uzsvēra EK.

Stratēģija nosaka arī konkrētus mērķrādītājus attiecībā uz ES pārtikas sistēmas pārveidi. Plānots par 50% samazināt pesticīdu izmantojumu un to radīto apdraudējumu, vismaz par 20% samazināt mēslošanas līdzekļu izmantojumu, par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrā izmantoto antimikrobiālo līdzekļu pārdošanu un panākt, ka bioloģiskās lauksaimniecības platības aizņem 25% lauksaimniecības zemes.

Stratēģija ierosina arī vērienīgus pasākumus, kas nodrošinātu to, lai ES iedzīvotājiem būtu vienkāršāk pieņemt veselīgu izvēli, paredzot arī pilnveidotu marķējumu, kas patērētājiem palīdzētu būt informētiem par veselīgiem, ilgtspējīgiem pārtikas produktiem.

Pārejā uz līdzsvarotāku, ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu svarīga nozīme ir Eiropas lauksaimniekiem, zvejniekiem un akvakultūras ražotājiem, norādīja EK. Tie saņems kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās  zivsaimniecības politikas atbalstu ar tādu jaunu finansējuma plūsmu un ekoshēmu starpniecību, kas viņus mudinās ieviest ilgtspējīgu praksi.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šīs divas stratēģijas un tajās paredzētās saistības. Visi iedzīvotāji un ieinteresētās personas tiek aicināti iesaistīties plašā sabiedriskā apspriešanā.

Jāpiebilst, ka publiskotās stratēģijas jau saņēmušas bargu kritiku no daudzām ES lauksaimnieku organizācijām. Šobrīd lielāko lauksaimnieku neapmierinātību rada F2F vēlme palielināt platības, kurās netiks veikta aktīva lauksaimnieciskā darbība; nav skaidrs, kā stratēģijas ietekmēs kopējo lauku politiku; tāpat tiek iebilsts pret pārāk ambicioziem plāniem bioloģiskās lauksaimniecības palielināšanai.

Stratēģija “No lauka līdz galdam”: ec.europa.eu/food/farm2fork_en

Bioloģiskās daudveidības stratēģijas kopsavilkums:  ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_884

Informāciju sagatavoja
Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja