Daugavpils 12.vidusskolas skolēns dalās pieredzē par pavadīto mācību gadu ASV

Daniels Daņilovs

Daniels Daņilovs : Mūsdienās no mājām nekur tālu aizskriet nevar, jo pastāv aplikācijas, kas ļauj ar tuvajiem sazināties jebkurā laikā un vietā.

Daniels Daņilovs ir mūsu skolas 10.klases skolēns, kurš nepārtraukti attīstās, pilnveidojas, piedalās visāda veida konkursos, projektos, olimpiādēs un ieņem godalgotas vietas. Ir bijis ne vienu reizi vien Daugavpils 12.vidusskolas Gada skolēns.

Šo mācību gadu Daniels pavadīja pavisam ne savā skolā, bet gan devās tālā un ilgā ceļojumā uz ASV, no kura vairāk vai mazāk veiksmīgi 15. aprīlī bija spiests  atgriezies mājās – Latvijā un jau paspējis piedalīties Eiropas eksāmenā, iekļūt starp 30 izcilākajiem eksāmena dalībniekiem – vidusskolēnu grupā  un ir saņēmis rīkotāju balvu.

Kad uzrunāju Danielu sniegt interviju par šī mācību gada piedzīvojumiem, viņš laipni piekrita šim izaicinājumam.

Ņemot vērā situāciju pasaulē, mūsu tikšanās notika attālināti, bet tas netraucēja aizraujošai sarunai:

Daniel, pastāsti  par projektu, kura ietvaros, tad bija iespēja gūt jaunu pieredzi.

Tātad par pašu programmu, FLEX – Future Leaders Exchange (Nākotnes Līderu Apmaiņa), ir programma, kas ļauj desmito un vienpadsmito klašu skolēniem no Austrumeiropas un Centrālāzijas pavadīt mācību gadu ASV pilnībā bez maksas. Programmas pamatmērķis ir veicināt starptautisku draudzību, kulturālo izprašanu starp ASV un bijušajām komunistiskajām Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, tās pilsoņiem.  Programmas laikā skolēnam ir jāveic brīvprātīgais darbs (kā minimums 20 stundas), jābūt sava veida savas valsts diplomātam (t.i. jāinformē ASV pilsoņus par savu valsti, tās kultūru, vēsturi) un, protams, pašam jāmācās un jāinformē sevi par ASV politiskajiem procesiem, vēsturi un kultūru.

Programmas atlases process ir diezgan sarežģīts, kopā ir jāpāriet 3 atlases kārtas, ir jāraksta esejas, jāvāc rekomendācijas vēstules, jāuzrāda iepriekšējo gadu atzīmes, jāpierāda arī angļu valodas zināšanas, un jāiziet arī intervija ar FLEX Latvia un American Councils (Organizācija, kas ir atbildīga par apmaiņas programmu) pārstāvjiem. Šis process kopumā ilgst sākot no septembra līdz pavasarim, kad tiek izvēlēti paši finālisti, kas 2019/2020. mācību gadā bija tikai 3,6% no visiem, kuri pieteicās.

Savu mācību gadu es pavadīju Muldrovā, Oklahomas štatā, pilsētā, kurā kopumā dzīvo daži tūkstoši cilvēku, un skolā, kurā iet pāris simti cilvēku (apmēram 300-400 skolēnu). Mana skola bija Muldrow Highschool, kas ir vienīgā vidusskola šajā pilsētā. Kopumā es šeit dzīvojos no 15. augusta līdz 13. aprīlim, kaut arī paredzēts palikt  Amerikā bija līdz 4. jūnijam.

Kā radās doma piedalīties projektā?

Doma, kaut kur aizbraukt vai paceļot man ir bijusi jau sen. Tā gadījās, ka vienu dienu uzzināju par FLEX programmu, un nolēmu pieteikties, jo, kāpēc gan ne? Manuprāt, šāda veida pieredze ir nepieciešama gandrīz vai katram cilvēkam it īpaši jaunietim, kas vēlas būt pilnvērtīgs sabiedrības loceklis mūsdienu pasaulē, kur sastapšanās ar citu kultūru pārstāvjiem ir gandrīz vai ikdienišķa parādība.

ASV nav tepat aiz stūra. Lēmumu doties tik tālā ceļā droši vien nepieņēmi viens, kāda loma tajā visā bija Taviem vecākiem?

Šajā procesā loma maniem vecākiem pavisam noteikti bija liela – tieši emocionālā atbalsta dēļ. Man ir paveicies, jo vecāki mani atbalsta gandrīz vai visās manās iecerēs, tajā skaitā arī šajā. Galu galā, mūsdienās no mājām nekur tālu aizskriet nevar, jo pastāv aplikācijas, kas ļauj ar tuvajiem sazināties jebkurā laikā un vietā.

Kāds bija Tavs ceļš uz Ameriku?

Mans ceļš uz ASV bija garš un nogurdinošs, bet tas pavisam noteikti bija tā vērts. Kopā ceļojumā es pavadīju 3 dienas, bija gan jālido, gan jāblandās pa lidostām, gan 2 naktis jāpavada viesnīcās Rīgā un Vašingtonā.

Varbūt bija kāds kuriozs ceļā?

Tādu īstu kuriozu šobrīd es nevaru atcerēties, bet ceļojuma laikā patīkams mirklis bija satikt skolēnus no Igaunijas, kuri tāpat kā mēs uz astoņām stundām bija iestrēguši Frankfurtes lidostā. Ar viņiem mēs uzspēlējām duraku un uno, kā arī apspriedām visu par mūsu nākotnes gaitām Amerikā.

Kāds bija sākums satiekoties ar Tavu „jauno ģimeni”?

Pirms ko stāstīt par manu “jauno ģimeni”, ir jāmin fakts, ka šī nemaz nebija parasta, vidusmēra amerikāņu ģimene. Neskaitot mani biju domājis, ka ģimenē ir vēl 8 bērni, bet kad ierodos, es uzzināju – tie patiesībā ir 11 bērni. Ģimene mani satika ļoti silti – lidostā mani sagaidīja mamma un 2 vecākās māsas, mājās gan mani kuplā skaitā sagaidīja visi 13 ģimenes locekļi. Lidojot lidmašīnā pat nezināju ko domāt par to, kā tas viss būs, bet beigās viss sanāca ļoti labi – ierādīja gultasvietu, izrādīja pilsētu un sapirka visdažādākos amerikāņu saldumus! J

Vai Tava „jaunā ģimene” bija iepriekš dzirdējusi kaut ko par Latviju? Ar ko tā viņiem asociējās?

Par Latviju nebija dzirdējuši ne mani draugi, ne ģimene. Laika gaitā es, protams, izrādīju un pastāstīju visu, ko vien varēju par Latviju. Arī vairākas reizes pacienāju ģimeni un draugus ar Latvijai raksturīgiem ēdieniem.

Kāpēc viņi (ASV ģimene)piedalās šādos projektos?

Katrai ģimenei ir savi motīvi apmaiņas studentu izmitināšana, mana ģimene ar to nodarbojas jau trešo gadu, un galvenais iemesls tam, kā man stāstīja amerikāņu mamma, Tīna, ir tāds, ka viņi vēlas dot apmaiņas studentiem iespēju “izdzīvot Ameriku”, un pati mamma ciena to, ka mēs (apmaiņas studenti) esam gatavi pamest mūsu dzīvi mājasvalstīs uz veselu gadu un atsākt dzīvi pilnībā no jauna tur, Amerikā.

Kādi bija Tavi pirmie iespaidi ienākot pa durvīm ģimenes mājā, kura Tevi uzņēma?

Pati pirmā doma, ierodoties „jaunās ģimenes” mājā, bija apmēram šāda – “Ak dievs, kur nu es nokļuvu!”, jo mājās mani sagaidīja visa lielā ģimene, māja bija kārtīga, ar 2 stāviem, arī pašai ēkai blakus bija novietotas 4 mašīnas un vēl pelēks busiņš pie tā visa, tāpēc varētu teikt,  ka pirmais iespaids par manu māju un ģimeni bija tāds, ka visa ir ļoti daudz, un viss ir ļoti liels.  J

Kas tev radīja kultūras šoka elementus?

Par šo nu gan es varētu rakstīt eseju esejas, bet dažas lietas, kas mani krasi pārsteidza, bija lielās gaisa temperatūras (dažās dienās līdz pat +40 grādiem!) un arī tas, cik ierasts amerikāņiem ir vakariņas pasūti no ātrā ēdiena (fastfood) servisiem.

Kā ASV ģimene reaģēja uz Latvijas našķiem un ēdieniem, kurus vedi cienastus?

Šis nu gan man ir sāpīgs temats, uz kuru es varu atbildēt ar jaunākās māsas lietoto vārdu manis atvesto našķu iespaidā – “nasty”, vai latviski tulkojot – “pretīgi” L

Nu jāsaka – katram savs kultūršoks… J

SKOLA – kāda tā bija? Ar ko tā bija savādāka? Varbūt kaut kas iespiedies atmiņā, kā nebijis, neredzēts… Trīs pozitīvā un negatīvā TOPA  lietas, kuras Tu atcerēsies no ASV?

Skola Amerikā pavisam noteikti ir daudz savādāka, pirmkārt, tā ir liela gan skolēnu, gan platības ziņā. Otrkārt ASV skolā ir mācību priekšmetu izvēles tiesības – daži priekšmeti jāmācās obligāti, kamēr dažus izvēlies tu pats. Skolā pastāv disciplīna, kā arī skolā bieži viesojas armijas pārstāvji, lai aģitētu skolēnus pieteikties dienestam bruņotajos spekos. Dažas sliktas lietas amerikāņu skolā būtu tas, ka ļoti daudzi skolēni lieto narkotiskās vielas (ka pat regulāri skolā veic testēšanu uz narkotikām) un tas, ka zēnu tualetes tur ir vienkārši šausmīgā stāvoklī, vandālisma dēļ.

Kāds ir Amerikas skolotājs? Kā Tu viņu raksturotu?

ASV skolotājs, kaut arī skolotājs, vienmēr ir arī draugs, skolotājs ir persona, kas ne tikai māca, bet arī atbalsta un sniedz kādu padomu, kad tas ir vajadzīgs. Skolotājiem pašiem patīk arī parunāt par sevi un savu dzīvi arī stundas laikā. J

Kāds ir ASV vidusskolēns, kādas ir viņa prioritātes?

No Latvijas vidusskolēna ASV vidusskolēns atšķiras ar to, ka viņš  ir disciplinēts un ievēro noteikumus. Stundās (vairāk vai mazāk) vienmēr valda klusums, jo par kārtības neievērošanu skolēnu var izslēgt no skolas, vai, piemēram, var likt mācīties patstāvīgi, ieslēgtam kabinetā kopā ar skolotāju un citiem jokdariem. J

Kādas ir galvenās atšķirības starp ASV  un Latvijas vidusskolām?

Skola ASV ir kā viena liela ģimene, jo tavi klasesbiedri ir praktiski visa skola, ne tikai tie 20 vai 30 cilvēki ar kuriem tu mācies ikdienā Latvijā vienā klasē. Šo skolas ģimeniskumu sekmē arī skolas sporta spēles, kurām līdzi seko teju vai visi. Skolā bieži notiek arī tematiskās nedēļas, kurā katru dienu ir jāģērbjas noteiktā veidā, piemēram, American monday jeb amerikāniskā pirmdiena.

Vai skolas kārtība tur atšķiras no mūsējās? Ar ko tā ir citādāka?

Skolas kārtība ir daudz striktāka, piemēram, ir dreskods,  kas ir obligāti jāievēro visiem, džinsu biksēs nedrīkst būt caurumi, skolēnu apģērbs nedrīkst atklāt plecus vai ceļus. Skolēnu bļaustīšanos vai špikošanu stundu laikā soda bargi, ne tā kā tas ir pie mums, kad dažās stundās nevar saprast, kur tu esi, skolā vai zoodārzā. J

Kādus mācību priekšmetus Tev bija jāmācās kā obligātus un kādi bija jāizvēlas pašam?

Kopā skolēns mācās 7 mācību priekšmetus, kuri vairāk vai mazāk nemainās visu gadu, četras stundas ir obligātas, trīs ir pēc izvēles. Manas obligātās stundas bija bioloģija, angļu valoda, ASV vēsture un matemātika (katrai klasei sava, es izvēlējos pirmajā semestrī algebru, otrajā – ģeometriju). Priekšmeti, kurus es pats izvēlējos bija – Pašreizējie notikumi (Current Events), Spāņu valoda II un Maršējošais orķestris (Marching Band), kurā es vairāk darbojos kā palīgs, jo nekādu instrumentu nespēlēju. Tā kā es biju apmaiņas students, gada laikā es izmēģināju arī daudzus citus priekšmetus, bet šādu privilēģiju citiem studentiem nav.

Varbūt bija kaut kas, kas Tev lika aizdomāties, ka mēs tā gan nedarām?

Jā, ja runā par pašu skolas struktūru, tad, skolās, ja vēlies, ir iespēja ņemt tā sauktās AP klases, klases kurās mācās daudz vairāk un izvērstāk. Ja runa par skolēniem, tad skolā ir arī liela narkotiku un nikotīna epidēmija, mēdza gadīties, ka skolēni zaudē samaņu tualetēs šādu substanču pārdozēšanas dēļ. L

Kādi ir ēšanas paradumi ASV skolā?

Neveselīgs ēdiens ir visur – gan mājās, gan skolā. Tagad varu pat nosaukt visus ēdienus, ko mēs jebkad ēdām mājās vakariņās, tie bija hamburgeri, hotdogi, spagetti, meksikāņu tako un dažreiz arī pica, retumis sagatavots tika kas cits. Ēdiens skolā no ēdiena mājās neatšķīrās vispār, pārdeva arī čipsus, saldumus un saldinātos dzērienus.

Kādas ir radošās un sporta stundas ASV? Cik nozīmīgs tur ir sports?

Sports un Māksla ir priekšmeti, kurus mācīties izvēlās paši skolēni, kaut arī katram priekšmetam ir jāvelta vismaz 1 mācību gads, ko parasti dara 9.klasē, lai vēlāk var darīt ko grib, bet arī šeit skolēniem ir izvēle, jo pastāv vairākas mākslas stundas, tādas kurās zīmē, un tādas, kurās māca teoriju, arī parastās sporta stundas vietā var izvēlēties basketbolu, futbolu vai vēl kādu citu sporta veidu. Sports ASV skolās ir ļoti svarīgs, to spēlēs pulcējas gandrīz vai visa skola, un skolas prestižs sportā ir daudz svarīgāks kā mācību sasniegumu prestižs.

Kāda bija mācību dienas kārtība skolā (stundu sākums, beigas, starpbrīži utt.)?

Manā vidusskolā skolēni sāk mācības plkst.8.30 no rīta, un beidz tās ap pusčetriem, un tā ir katru dienu. Daži skolēni skolā var pavadīt daudz ilgāku laiku, piemēram, kā 1. semestra sākumā bija man – basketbolistiem dienas sākums ir 6.30 no rīta, un beidzās – 18.00. Katrs rīts iesākas ar amerikāņu karoga salutēšanu, stunda notiek 50 minūtes, bet starpbrīži ir ļoti īsi – 5 minūtes. Dienas vidū visi var ēst pusdienas no bufetes, kas maksā 1.50$, pusdienu pārtraukums ilgst 35 minūtes.

Kā tiek izlikti vērtējumi? Varbūt to nemaz nav tādā izpratnē, kā mums?

Vērtējumi pastāv, bet to vērtēšanas skala ir savādāka, skolotājs uzdod dažādus darbiņus (kas var būt mājas darbi, pierakstu kārtība, klases darbi, projekti, utt.). Šos darbus skolotājs vērtē ar punktiem, un no tiem arī iegūst atzīmi skalā no F līdz A. Visu šo uzdevumu punkti sakrājas, no kā arī iegūst gada vērtējumu. Tātad, ja 100 punktu uzdevumā es iegūstu 95 punktus  – A vērtējums, bet ja 10 punktu uzdevumā 5 punktus, tad tas ir F vērtējums, gada atzīmi skaitīs tieši no punktiem, nevis iegūtajiem vērtējumiem.

Ir zināms, ka ASV ik pa laikam notiek apšaudes skolās. Kā ir ar drošību skolā?

Skolā apšaudes iespējamību uztver ļoti nopietni. Mēs Latvijā veicam regulārus ugunsgrēku evakuācijas mēģinājumus, amerikāņi – skolas apšaudes. Vienu reizi arī manā skolā bija apšaudes drauds, jo kāds skolēns bija atstājis ierakstu grāmatā, kurā bija teicis, ka apšaudīs skolu, nākamajā dienā apmēram puse skolēnu neieradās uz mācībām, un skolā patrulēja policijas brigāde. L

Droši vien ne visu laiku mācījies, bija arī brīvais laiks, kā to pavadīji būdams tālu no mājām?

Brīvā laika pavadīšana manā mazpilsētā bija nedaudz ierobežota, tāpēc darīju, ko varēju – pavadīju laiku ar mazajiem brāļiem un māsām, gāju ciemos pie draugiem, piedalījos brīvprātīgajā darbā.

Vai projekta ietvaros bija iespēja arī paceļot pa Ameriku?

Jā, bet nekur tālu es neaizbraucu. Projekts garantē vairākus apmaksātus ceļojumus pa ASV. Manā gadījumā es apskatīju Oklahomas lielpilsētas – Oklahomasitiju un Tulsu, pavasarī tas pats bija plānots arī blakus esošā štata pilsētās, bet tas diemžēl tā arī nekad nenotika. Mana ģimene bieži  brauca uz štatu ziemeļos – Misūrī, lai apmeklētu atrakciju parku – Silver Dollar City (tos kā filmās, ar Amerikāņu kalniņiem).

Tavu klātbūtni projektā ASV pārtrauca Corona vīrusa pandēmija. Kāda bija turienes cilvēku attieksme pret šo notikumu?

Tā kā ASV ir liela un dažāda valsts, katram bija savs viedoklis, bet manā konservatīvajā mazpilsētā lielākajai daļai ļaužu bija pilnīgi vienaldzīga attieksme pret šo vīrusu, kaut arī jaunieši un mani klasesbiedri to uztvēra diezgan nopietni.

Kāds bija Tavs mājupceļš? (varbūt esi parēķinājis cik km esi nobraucis un cik stundas garš ir bijis šis ceļojums no ASV līdz Daugavpilij)

Mājupceļš pavisam noteikti bija neparasts, daudzas tukšas lidmašīnas, un daudzi cilvēki medicīnas maskās, aprēķinājis km es noteikti neesmu, bet, ja skaita lidmašīnās pavadīto laiku, tad tās ir aptuveni 18 stundas.

Ja būtu iespēja to visu atkārtot no jauna, vai Tu atkal sēstos lidmašīnā un dotos šādā piedzīvojumā?

Pavisam noteikti, un arī nākotnē plānoju tā darīt, jau šobrīd esmu atradis pāris iespējas šādā piedzīvojumā doties atkal gan vidusskolas, gan universitātes laikā. Zinu, ka līdzīgas iespējas pastāv arī pēc mācību beigšanas, piemēram, kā brīvprātīgo darbu jauniešiem ārzemēs, ko nodrošina Eiropas Savienība.

Varbūt ir kaut kas, ko nepajautāju, bet Tev gribās to pastāstīt?

Jā, vēlētos piebilst, ka ja kādam ir šaubas par to, vai viņš patiešām vēlas doties uz Ameriku vai kādu citu ārvalsti kāda projekta ietvaros, tas pavisam noteikti ir jādara, jo lai cik grūti tas varētu likties, tas ir tā vērts, un es vienmēr esmu gatavs palīdzēt topošajiem FLEXeriem, kā to ir ierasts darīt mūsu FLEX alumni ģimenē.

Paldies saku Danielam un viņa ģimenei par doto iespēju mums visiem uzzināt, kā tas ir –  mācīties un dzīvot ASV

PKK Silva Šaršūne