Dagdas novadā pielocīts Latgales līgavas pūrs un izveidota pūra grāmata

LSM: Dagdas novadā izveidots Latgales līgavas pūrs, kas sastāv no 100 priekšmetiem. Pūrs tika izveidots par godu Latvijas valsts simtgadei, saglabājot un popularizējot senās kāzu gatavošanās tradīcijas. Savukārt tagad, turpinot iesākto darbu, ir izdota pūra lādes grāmata “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota”, aprakstot tajā pūra lādes saturu. 

Latgales līgavas pūru Dagdas novadā sāka veidot pirms četriem gadiem. Tā idejas autore ir Inta Viļuma, kas ir Dagdas novada Folkloras centra vadītāja. Pateicoties vietējo iedzīvotāju atsaucībai, kopīgiem spēkiem  tika savākti 100 priekšmeti, kas saistīti ar Dagdas novadu un attiecināmi uz Latgales līgavas 19.gadsimta pūru.

“Kāzas tika svinētas ļoti plaši. 19.gadsimtā vēl bija tas laiks, kad līgava ģērbās tautastērpā,” stāsta Inta Viļuma.

Meitām gatavošanās kāzām sākās tieši ar pūra veidošanu. Tajā bija gan pašu darinātas lietas, gan mantotas no vecākiem un vecvecākiem – simtiem cimdu, zeķu, jostu, kreklu, dvieļu, palagu.  Pūrs bija nepieciešams jaunajai dzīvei un kāzu dienas tradīcijām.

“Ieejot jaunajās mājās tika noliks kāds ziedojums gan uz sliekšņa, gan kūtī, gan klētī, gan pirtiņā.”

Laulības bija viens no svarīgākajiem notikumiem jaunu cilvēku dzīvē,  tāpēc gan puisis, gan meita vēlējās atrast sev labāko partneri. Ziemās meitas vēdināja pūru, saliekot uz sniega  baltos kreklus un palagus, lai saulē balinās, savukārt cimdus un zeķes sakāra uz žoga, cerot, ka šādi garām ejot kāds puisis pamanīs, cik čakla un strādīga ir meita. Veidojot Latgales pūru, Dagdas iedzīvotāji gan atdarināja, gan dāvināja savas ģimenes relikvijas. Pūrs sanācis unikāls, atzīst Inta Viļuma. Kad pūrs bija izveidots, tika uzsākts nākamais darbs. Lai tā saturu varētu aplūk

ot pārskatāmi, bija nepieciešamība veidot rakstisku materiālu, aprakstot pūra lādē ieliktos priekšmetus, to autorus.  Pamazām nonākuši pie domas veidot grāmatu. Interesanti, ka tā rakstīta latgaliski, priekšmetu nosaukumiem izmantojot vārdu senos nosaukumus, kas raksturīgi Dagdas pusei.

“Mēs neteiksim dvieļi un burtiski netulkosim dvīļi, bet pie mums agrāk teica ručnīki. Tās pašas mežģīnes, kuras senāk rotāja gan dvieļus, gan palagu malā bija, tās sauca par kvarbatkām, pat es šo nosaukumu neatceros,” stāsta Inta Viļuma.

Grāmatu izdevis Dagdas novada Folkloras centrs, tā izdota 700 eksemplāros. Jāpiebilst, ka ir iecerēts, ka pūralāde tiks papildināta, lai Latgales līgavas pūrs kļūtu arvien bagātāks, turpinot saglabāt un popularizēt Dagdas novada kultūras mantojumu.