Covid-19 pandēmijas laikā augusi interese par reemigrēšanu
Trešo gadu katrā no pieciem Latvijas plānošanas reģionam darbojas reemigrācijas koordinators, kas palīdz Latvijas valstspierīgos atgriezties. Viens no jautājumiem, kas viņiem tiek uzdots – kā atrast darbu Latvijā. Par to konsultācijas sniedz arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) paspārnē strādājošie “EURES Latvija” tīkla konsultanti. Šogad novērota neieraksti liela interese no potenciālajiem reemigrantiem.
“EURES” projektu vadītāja Līga Baufale lēsa, ka to skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada datiem dubultojies.
“Aptuveni 70% no tiem, kuri interesējas tieši par darba iespējām, interesējās tieši par darba iespējām Latvijā.
Jāsaka gan, ka tie visi nav Latvijas valstspiederīgie, bet šogad krietni vairāk tieši Latvijas valstspiederīgie interesējas par iespēju atgriezties Latvijā,” atzina “EURES” projektu vadītāja.
Lielāku interesei novērojuši arī reemigrācijas koordinatori, taču ne vienmēr var noteikt, vai tas tāpēc, ka mainījušies apstākļi, vai tāpēc, ka programma sākusi nest lielākus augļus.
Reemigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska atzina, ka šogad no potenciālajiem reemigrantiem aizvien biežāk dzird jaunu jautājumu, vai pandēmiju drošāk pārlaist Latvijā.
“Sevišķi to jutu pavasarī, kad ļoti daudzi sazinājās un jautāja, kādā veidā tikt uz Latviju, pa kādiem ceļiem, kad tika atcelti lidojumi. Tad dažādos veidos mēģinājām palīdzēt tām ģimenēm atgriezties. Tas aktuālākais jautājums ir par to, kā ir Latvijā, kādi skaitļi, kā ir ar darbavietām,” klāstīja Leščinska.
Leščinska novērojusi, ka biežāk interesējas jaunieši, kas strādā pakalpojumu sektorā. Piemēri ir dažādi: Meitene, kas no Lielbritānijas atgriežas ar puisi Rumānijas pilsoni, jo Latviju uzskata par drošāko pandēmijas pārlaišanas vietu; Ģimene Norvēģijā ar skolēniem, kuri gatavi atgriezties, pat neskatoties uz to, ka mācību gads ir tikai pusē. Taču spontāni pieņemts lēmums, nozīmē, ka iztrūkst plāna, kā Latvijā iedzīvoties, lai nekļūtu par īslaicīgu reemigrantu.
“Citi arī uzraksta, ka atgriezies tikai paskatīties, nogaidīt, bet sazinoties pēc laika, viņš jau ir atradis darbu. Es domāju, ka šis ir tas brīdis: ja cilvēki ielaidīs saknes, tad viņš nebrauks prom,” sacīja koordinatore.
Latgales koordinatorei pavasarī arī vaicāts, vai var atgriezties caur Lietuvu, Baltkrieviju. Daži pat apsvēruši iespēju šmaukties un atgriezties ar ceļotājiem paredzētajiem repatriācijas reisiem. Savukārt reemigrācijas koordinatore Zemgalē Anete Sprudzāne tikmēr norādīja, ka ir arī valstspiederīgie, kas par reemigrāciju prātoja ilgāku laiku un apsvēra to darīt pavasarī. Pārvietošanās aizliegumu dēļ plānus nācās mainīt.
“Cik man zināms, ir arī personas, kas atgriezušies ar šiem repatriācijas reisiem. Ir arī braukuši ar savu busiņu, visādos veidos centušies atgriezties. Viņi arī zaudēja savu darbu ārzemēs un atgriezās uz Latviju kā tādu glābšanas salu. Man nav datu, cik daudz personas pēc tam devušās prom. Piemēram, atgriezās, pieņemsim, martā, bet varbūt jau augustā devās prom,” teica Sprudzāne.
Lai reemigrants Latvijā paliktu, jāatrod stabils darbs. Dzīvesvieta tiek pielāgota tam, tomēr daudzi priekšroku dot vietai, kur dzīvo vecāki, vecvecāki. Uz Pierīgu, daļēji arī Zemgali, reemigrējušie darbu lielāka atalgojama dēļ atrod tikai galvaspilsētā.
“EURES” projektu vadītāja Līga Baufale uzskaita jomas, kurās reemigranti labprātāk strādātu. “Kopumā ir interesējušies par darbu apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniegšanā, transports, uzglabāšana un, protams, arī iespēja atrast darbu vienkāršajās profesijās. Bet te nu uzreiz ir tā atalgojuma problēma.”
Algas Latvijā joprojām daudzus neapmierina. Tomēr, ja piepildīsies prognoze, ka Latvijas ekonomika atgūsies ātrāk nekā citur, reemigrantu būs vēl vairāk.