Centrs «Marta» darbosies arī Rēzeknē. Filiāles vadītāja aicina neklusēt par vardarbību

Biedrība “Centrs Marta” ir vienīgā organizācija Latvijā, kas aizstāv sieviešu tiesības, sniedzot atbalstu sievietēm, kas cietušas no vardarbības un cilvēktirdzniecības. Līdz šim tas darbojās Rīgā un Liepājā, taču, sākot ar aprīļa sākumu, izveidota filiāle arī Rēzeknē. Rēzeknes filiāles vadītāja Ligija Purinaša intervijā Latvijas Radio atklāja filiāles ieceres un skaidroja filiāles nepieciešamības aktualitāti Latgales reģionā.

“Ir pierādīts, ka Latvijā katra trešā sieviete vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Realitātē šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, jo ne visos gadījumos sievietes meklē palīdzību,” tā, informējot presi par “Centrs Marta” Rēzeknes filiāles izveidi Rēzeknē, uzsver Rēzeknes filiāles vadītāja Ligija Purinaša.

“Biedrība “Centrs Marta” ir nevalstiska organizācija, kas Latvijā darbojas jau 20 gadus, sniedzot palīdzību un atbalstu sievietēm, kas ir cietušas no vardarbības, cilvēktirdzniecības vai atrodas sarežģītā dzīves situācijā. Paralēli darbojas sabiedrības izglītošanas, pētniecības, dzimuma līdztiesības un jauniešu izglītības programmām saistītām jomām.

“Tiek darīts viss, lai sievietes Latvijā varētu justies drošāk,” saka Ligija.

Šobrīd gan filiāle klātienē konsultācijas nesniedz, viss ir tapšanas procesā – tiek meklētas filiālei telpas un tiek veidota komanda, kopumā tie varētu būt četri cilvēki, kopā ar vadītāju vēl sociālais darbinieks, psihologs un jurists.

Reāli filiāle darbu, konsultējot un sniedzot palīdzību klātienē, varētu uzsākt vasaras beigās vai arī rudenī. Tas esot atkarīgs no daudziem faktoriem, norāda Ligija Purinaša.

Jautājot, kādēļ ir nepieciešama filiāle arī Rēzeknē, Ligija saka: “Latgale izsenis ir ekonomiski vājākais Latvijas novads; ja mēs skatāmies nabadzības risku, tad Latgalē nabadzības risks ir 40,4 procenti, un tagad, ja mēs vēl skatāmies uz Covid-19 izraisīto krīzi, mums visiem ir jāmaksā par īri, jāpērk pārtika. Tas izdzīvošanas jautājums arī pirms Covid-19 bija ļoti aktuāls Latgales iedzīvotājiem, jo tā situācija ir tāda, kāda viņa ir”.

“Un arī tā Latgales sabiedrībā valdošā neizpratne un nevēlēšanās runāt par sāpīgiem jautājumiem, tostarp par vardarbību, tas arī ir viens no sociālās ievainojamības riskiem, dzimumu stereotipi arī sekmē ievainojamību, un te mēs varam runāt par priekšstatiem par to, kas sievietei ir jādara vai kā viņai ir jāuzvedas, arī konservatīvisms domāšanā. Un katram no mums ir arī dažādi individuāli psiholoģiskie aspekti, bērnības traumas, pārdzīvojumi.

Un šis viss kopums lika padomāt par to, kā sieviete Latgalē jūtas un ko var darīt, lai sievietēm varētu sniegt palīdzību vai vismaz ļaut justies drošāk.

Un, kad tika runāts par Liepājas filiāles izveidi, kad tika pieņemts kopsapulcē lēmums, tad tika domāts par filiāli Latgalē un konkrēti Rēzeknē. Un aktīva darbība ir sākusies šī gada aprīļa sākumā, un no 1. aprīļa es esmu pārstāve Latgalē un Rēzeknē,” stāsta Ligija Purinaša.

Kādas ir problēmas, ar kurām nākas saskarties sievietēm Latvijā, tai skaitā arī Latgalē? Tā ir vardarbība, sieviešu tiesību pārkāpšana, atstumtība, nevienlīdzība darba tirgū, Vai ir kaut kāda vēl izteiktāka, kādas ir šīs problēmas?

“Ir arī cilvēktirdzniecība un seksuālā ekspluatācija, un tas ir diezgan izplatīti, bet vienkārši par to sabiedrībā nerunājam. Bet – jā, vardarbība, sadzīves vardarbība.

Daudzas sievietes baidās joprojām par to runāt, baidās no nosodījuma, baidās kaut kādā ziņā pārtraukt savu līdzšinējo dzīvi. Un bailes no pārmaiņām, tā noteikti arī ir ļoti liela problēma, un tas ir tas, kas sievietes bremzē meklēt palīdzību, tāpēc es ļoti aicinātu, lai kāda tā situācija būtu, lai kāds būtu spiediens no sabiedrības, ļoti aicinātu meklēt palīdzību un rakstīt man vai maniem Rīgas kolēģiem,” mudina Purinaša.

”Un arī tad, ja sieviete jūt, ka vardarbība varētu būt, arī tad noteikti ir jāmeklē palīdzība, aicinātu ar kādu parunāties, pakonsultēties, nebaidīties šaubīties un nebaidīties runāt, un nebaidīties padalīties ar kādu uzticības personu arī savā lokā – draudzeni, kolēģi, radinieci vai vēl kādu no sava loka.

Aicinu nepalikt vienai ar vardarbību, jo kopā mēs varam vairāk un kopā mēs varam tikt tam pāri!” aicina filiāles vadītāja.

Katru gadu biedrība “Centrs Marta” sniedz konsultācijas aptuveni 300 sievietēm un viņu bērniem. 2019. gadā pēc palīdzības vērsās 334 sievietes, Rīgā 267 un Liepājā 67, savukārt gadu iepriekš palīdzība tika sniegta 388 sievietēm, Rīgā 346 un Liepājā 42. Latgalē gada laikā tās varētu būt vismaz ap 50 palīdzības saņēmējām, prognozē Rēzeknes filiāles vadītāja.

Avots: www.lsm.lv/  Lāsma Zute (Latvijas Radio studija Latgalē)