“Atgriezies Balvos!” – aizvadīts pasākums remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem
18. jūlijā Balvos “Par prieku sev, par prieku Tev un ļautiņiem par prieku” laikā Balvu Bērnu un jauniešu centrā visi tika aicināti uz izzinošām lekcijām, rosinošām sarunām un pieredzes stāstiem pasākumā “Atgriezies Balvos!”.
Atklājot pasākumu Balvu novada pašvaldības izpilddirektores vietniece Gunta Raibekaze teica: “Runājot, uzrunājot un informējot cilvēkus, ir jāveicina šī atgriešanās! Saprotam, ka cilvēki daudzi ir aizbraukuši, daudzi ir tādi, kuri vēlas arī šeit dzīvot, bet varbūt viņi nezin un nesaņem šo informāciju. Uz doto brīdi pie šī jautājuma aktīvi strādā Latgales plānošanas reģions un Balvu novada pašvaldībā Inta Kaļva. Tāpēc domāju, ka visiem kopā izdosies uzrunāt, iedvesmot cilvēkus un dot viņiem pārliecību, ka viņi šeit ir gaidīti!”
Ar pieredzes stāstu “Ienākumi. Izdevumi. Brīvība. Jeb kāpēc pēc 6 gadu pavadīšanas Zviedrijā esmu izvēlējies atgriezties Latvijā” uzstājās Aigars Andersons – PhD cand., MSc. manag., MSc. comp., MSc. ing., Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāna p.i. Balvu puses cilvēks, kurš dzimis un mācījies Balvos un kuru pazīstam arī kā orientēšanās sporta entuziastu, pozitīvo iniciatīvu biedrības “PRO.ini” valdes priekšsēdētāju. Aigars Andersons ir atzīts saimniecisko un biznesa procesu eksperts Baltijas valstīs un reģionālais koordinators globālajā biznesa izglītības tīklā “BUSINET” Baltijā. Viņš ir publiskojis vairākus rakstus laikrakstos un žurnālos kā “iFinanses”, “Dienas bizness”, “Riga Business”, “Valmieras Zinas”. A. Andersons ir apliecinājis savu profesionālo pieredzi, strādājot kā padomnieks biznesa un tehnoloģiju jomā uzņēmumā SPORTident GmbH Vācijā, kas darbojas vairāk nekā 60 pasaules valstīs. Viņš ir uzstājies zinātniskajās un praktiskajās konferencēs un sanāksmēs vairāk nekā 15 pasaules valstīs.
Lekcijā A.Andersons salīdzināja dzīvi un ikdienas izdevumus Latvijā un Lielbritānijā. Daudzas lietas, par ko Lielbritānijā ir jāmaksā, šeit Latvijā ir pilnīgi bezmaksas vai par ļoti simbolisku maksu, piemēram, tie paši bērnu interešu izglītības pulciņi, kultūras pasākumi. Dalījās personīgajā pieredzē, atzīstot, ka svarīgs atspēriena punkts ir bijis valodu zināšanas, īpaši angļu, kas palīdzēja komunikācijai, izglītībai, labākam darbam, labākai biznesa izpratnei un darbinieku piesaistei un informācijai.
Turpinājumā uzstājās Inese Šūpule, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, kas pēta migrācijas un identitātes jautājumus, prezentēja gan plānoto LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētās profesores, LU vadošās pētnieces un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores Intas Mieriņas prezentāciju “Ko vēlas un sagaida remigrants? Atziņas no pētījumiem par atgriešanos Latvijā”, gan savu – “Remigrācijas politika pasaulē un Latvijā: labās prakses”.
Neliels ieskats I.Šūpules teiktajā. Ārpus Latvijas dzīvo 13 % valsts piederīgo. 10 gadu laikā atgriežas mazāk nekā 40 % aizbraukušo, un konkrēti plāni ir tikai nedaudziem, bieži vien tie ir atkarīgi no apstākļiem. Kāpēc remigranti atgriežas atpakaļ? Pieci galvenie iemesli – pietrūka ģimenes un draugu, ilgas pēc Latvijas, citi ģimenes vai personīgie apstākļi, grib, lai bērni dzīvo/mācās Latvijā un neapmierināja daži dzīves aspekti ārzemēs. Pieci nosacījumiem, kas kavē atgriezties – Latvijā, nevar atrast pieņemamu darbu, Latvijā nav pietiekams sociālais atbalsts (dažādi pabalsti, pensijas u.tml.), jau iekārtojies uz dzīvi ārzemēs, Latvijā nav profesionālās izaugsmes un/vai uzņēmējdarbības iespēju un ir vīlušies Latvijas valstī. Grūtības, kuras kā galvenās min remigranti, ar kādām saskarušies pēc atgriešanās, – atrast darbu, pierast pie atšķirīgās darba kultūras, neskaidrības ar nodokļiem, iekļaušanās sabiedrībā ar citu mentalitāti, neskaidrības par veselības aprūpes sistēmu. Kas palīdzētu atgriezties Latvijā? Tās ir nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu, informācija par nodarbinātības iespējām, atbalsta programmas uzņēmējdarbības, personiskā biznesa uzsākšanai, pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas meklēšanā un/vai nodrošināšanā, informācija par ārvalstu un Latvijas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu salāgošanu.
Daudzas valstis ir izstrādājušas un realizē remigrācijas un diasporas politiku, lai stiprinātu sakarus ar diasporu, rūpētos par kultūras un valodas saglabāšanu diasporā, veicinātu remigrāciju, diasporas ekonomiskā potenciāla izmantošanu un iesaisti valsts politiskajā, zinātnes, kultūras un sporta dzīvē. Remigrācijas veicināšanas un atbalsta politika ir Albānijā, Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Gruzijā, Ungārijā, Itālijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Ukrainā u.c. valstīs – daudzās jau sen.
Diasporas un remigrācijas politikai ir liela nozīme (gan praktiska, gan simboliska). Ja remigrāciju cenšas veicināt pat bagātās valstis, Latvija nevar atļauties to nedarīt!
43% pašvaldību teritoriju pēdējo piecu gadu laikā ir notikuši pasākumi aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai, no tiem 57 % Latgalē. 25% pašvaldību tos plāno tuvāko 5 gadu laikā.
I. Šūpule kopā ar E. Kļavi pētnieciskajā projektā “Latvijas emigrantu kopienas” pievērsās no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās procesu analīzei, izmantojot kvalitatīvās datu ieguves un analīzes metodes. Balstoties uz padziļinātajām intervijām, tika analizēts, kā mainās remigrējošo iedzīvotāju nacionālā identitāte transnacionālisma apstākļos. Balstoties uz remigrējošo iedzīvotāju atgriešanās pieredzi, viņu motivācijas un vajadzību izpēti, tika veikts arī Latvijas remigrācijas politikas novērtējums. Pētījumā iegūtās atziņas tika prezentētas Saeimā, Valsts Kancelejā, Ārlietu, Ekonomikas un Kultūras ministrijās, kas sekmēja zinātnisko atziņu pielietojumu praktiskās politikas veidošanā. I. Šūpulei ir socioloģijas doktora zinātniskais grāds politikas socioloģijā, kas iegūts 2012. gadā Latvijas Universitātē. Līdztekus projektiem LU FSI Inese Šūpule ir vadošā pētniece arī Baltijas Sociālo zinātņu institūtā. Pētnieciskās intereses: migrācija, identitāte, sabiedrības integrācija, etniskās attiecības, pilsonība, valodu lietojums un zināšanas, izglītības pārvaldība, politikas plānošana un diskursu analīze.
Intas Mieriņas lekciju “Ko vēlas un sagaida remigrants? Atziņas no pētījumiem par atgriešanos Latvijā” būs iespējams noklausīties augustā nevalstisko organizāciju rīkotā pasākumā.
Pasākuma laikā darbojās arī informatīvā telts, kurā varēja uzzināt, ko piedāvā ALTUM, kas ir valsts attīstības finanšu institūcija, kas ar finanšu instrumentiem (aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u.c.) nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Par aktualitātēm un projektu iespējām informēja arī Lauku atbalsta dienests un Balvu rajona partnerība, bet par praktiskām lietām, piemēram, par bērnudārza pieejamību, par telpu pieejamību un izglītības iespējām Balvu novadā, informēja Balvu novada pašvaldības speciālisti.
Pasākums tika rīkots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritārā pasākuma 2019.-2021. gadam “Diasporas likuma normu īstenošanai (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”) projektu konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” ietvaros.
