Ārkārtējā situācija Latvijā pagarināta līdz 12.maijam

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12.maijam, otrdien lēma Ministru kabinets.

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Līdz ar otrdien valdībā lemto, ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 12.maijam.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā ir vērtējama kā kopumā stabila, turklāt, salīdzinot ar vīrusa izplatību citās valstīs, Latvija “izskatās labi”.

“Taču mēs nevaram atslābt, jo Covid-19 pandēmija joprojām plosās. Pēc konsultācijām ar epidemiologiem un speciālistiem, valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12.maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām ierobežojumus, bet arī tos nemīkstinām,” sacīja Ministru prezidents.

Kariņš pateicās Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā nopietni attiecās pret visiem ierobežojumiem un rekomendācijām. Vienlaikus valdības vadītājs pateicās mediķiem, policistiem, robežsargiem un mediju pārstāvjiem, kuri “strādā frontes līnijās”, lai ierobežotu slimības izplatību. Tāpat premjers pauda pateicību tiem uzņēmumiem, kuri turpina darboties, ievērojot drošības pasākumus.

Jau vēstīts, ka 4.aprīlī Valsts prezidents Egils Levits izsludināja izmaiņas likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, nosakot, ka valdībai ir tiesības neierobežotu skaitu reižu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

Līdz šim likums paredzēja, ka valdība izsludināto ārkārtējo situāciju var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

“Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām,” pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdien preses konferencē pauda, ka, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu.

Vienlaikus epidemiologs atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, “tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas”.