Savukārt IZM pērn veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka 2019./2020.mācību gada sākumā kopā Latvijā bija ap 740 vakancēm izglītībā, no tām Rīgā aptuveni 361 vakance. Visvairāk vakanču bija pirmsskolas, matemātikas, sākumskolas, latviešu valodas un angļu valodas pedagogiem.

Katra mācību gada sākumā pieprasījums pēc noteiktu mācību priekšmetu pedagogiem atšķiras, taču saglabājas salīdzinoši augsts pieprasījums pēc dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomas mācību priekšmetu, kā arī valodas jomas mācību priekšmetu pedagogiem, skaidro ministrija. Un tas pamato nepieciešamību izstrādāt rīcības plānu STEM un valodu jomas pedagogu piesaistei.

Vienlaikus IZM ziņojumā atzīmē, ka mazākumtautību izglītības iestādēs valodu jomas pedagogu trūkst gandrīz tikpat, cik STEM jomas pedagogi.

Šobrīd par pedagogu var kļūt, absolvējot bakalaura studiju programmu, kas ilgst četrus gadus, vai arī pēc studiju pabeigšanas citā jomā, papildus absolvējot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu vai maģistra līmeņa studiju programmu, kas arī piešķir pedagoga kvalifikāciju.

Kopskaitā 57 studiju programmas īsteno astoņas augstskolas un IZM secina, ka lielais dažādo studiju programmu skaits liecina par sadrumstalotu studiju saturu, dažādām pieejām pedagogu piesaistei, izglītībai un profesionālā tēla veidošanai, kā arī kopumā apgrūtina centralizētu izglītības nozares attīstību un virzību.

Ministrijas ieskatā, viss augstāk minētais apstiprina, ka Latvijā steidzami ir nepieciešama pedagogu sagatavošanas sistēmas un mācību organizācijas maiņa, tāpēc, nodrošinot nozarē iesaistīto institūciju sinerģiju, ir jāveido vienota pedagogu sagatavošanas studiju programma visai valstij.

Tāpēc starp LU un nodibinājumu “Iespējamā misija” pērn 5.novembrī ir noslēgts sadarbības līgums, lai apvienotu katras puses pieredzi, veidojot jauno darba vidē balstīto studiju programmu. Sadarbības līgums paredz, ka nodibinājums “Iespējamā misija” būs atbildīgs par vienotu studiju programmas komunikāciju, studējošo un izglītības iestāžu piesaisti un atlasi, vasaras ievadmācību loģistiku un atbalstu, profesionālās pilnveides grupām un indukcijas gada īstenošanu.

Savukārt LU nodrošinās studējošo prakses vadītāju, metodisko vadītāju un citas aktivitātes kvalitatīvai jauno pedagogu apmācībai.

Tāpat valdība lēma, ka IZM turpmāk jānodrošina atbilstošu grozījumu izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 2020.gada 30.jūnijam par 2020./2021.akadēmiskajā gadā plānotajiem atbalsta pasākumiem un līdz 2021.gada 30.jūnijam – par 2021./2022.akadēmiskajā gadā plānotajiem pasākumiem.

Valdība arī lēma, ka normatīvo regulējumu par darba vidē balstīto studiju programmu augstākajā izglītībā IZM jāizstrādā un jāiesniedz līdz 31.decembrim.