Zinātnieku pētījumi apstiprina, ka mazie HES rada kaitējumu upju ekosistēmām
Projekts ECOFLOW, ko organizēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) – vadošais partneris Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā, tika uzsākts 2017. gada aprīlī, tā rezultātu apkopošana tiks pabeigta līdz 2019. gada marta beigām. Taču jau tagad, pēc nesen Rīgā notikušās starptautiskās konferences, kas bija veltīta šim projektam, Latvijas un Lietuvas zinātnieku pētījumi apstiprina līdz šim izteiktos minējumus, ka hidroelektrostacijas (HES), kas uzceltas uz mazajām upēm, rada neatgriezenisku kaitējumu ūdens faunai (zivīm) Ventas un Lielupes upju baseinos.
Projekta ECOFLOW mērķis bija iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai uzlabotu to upju apsaimniekošanu, uz kurām ierīkotas mazās hidroelektrostacijas (HES), kā arī zinātniski novērtēt mazo hidroelektrostaciju darbības ietekmi uz ūdens faunu (zivīm) Ventas un Lielupes upju baseinos.
Caurplūdums ir ūdens daudzums, kas izplūst caur aktīvo teces šķērsgriezumu laika vienībā un to izsaka kubikmetros stundā vai litros sekundē. Lai gan caurplūdums Latvijas upēs mainās, arī dabisku apstākļu, piemēram, klimata pārmaiņu, dēļ, ko īpaši varēja novērot 2018. gada vasarā, mazo HES izraisītās mākslīgās svārstības ir daudz krasākas un postošākas. Vēl viena postoša mazo HES ietekme ir straujas ūdens līmeņa svārstības ļoti īsā laika posmā, kad tiek aizskaloti gan ūdens dzīvnieki, gan iznīcināti biotopi. Gadījumā, ja HES lejteces posmā jeb lejasbjefā nenodrošina pietiekamu ūdens līmeni, tajā mītošie dzīvie organismi, piem., gliemenes, nespējot ātri pārvietoties, masveidā var iet bojā.
Pēc intensīvām trīs nedēļu teorētiskām un praktiskām apmācībām par biotopu novērtēšanu, ko vadīja zinātnieki no Itālijas un Polijas, tika uzsākti praktiskie lauka darbi Latvijā un Lietuvā.
Projekta ietvaros Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos tika veikti 12 upju apsekojumi: Latvijā – Cieceres upē (Pakuļu HES), Ēdas upē (Šķēdes HES), Vankas upē (Ēdoles HES), Auces upē (Bēnes dzirnavu HES), Bērzes upē (Bikstu-Palejas HES), Īslīces upē (Rundāles HES), un Lietuvā – Ventas upē (Rudikiai un Kuodžiai HES),Bartuvā (Skuodas HES), Mūsas upē (Dvariuku HES), Lėvuo upē (Akmeniju HES) un Suosa upē (Stirniškiai HES).
Katrs upes posms lejpus HES tika apsekots četras reizes, pie dažādiem hidroloģiskajiem apstākļiem – 3 reizes mazūdens periodā (minimālais, vidējais un maksimālais) un vienu reizi pie gada vidējā caurplūduma. Katrā apsekojumā tika veikti detalizēti biotopu aizņemto platību uzmērījumi, tostarp upes dziļums, straumes ātrums, gultnes substrāta veids un citi parametri. Zivju daudzveidības izpēti veica zivju eksperti no BIOR.
Iegūtie dati tika analizēti un katrai izpētes vietai modelētas biotopu – caurplūduma līknes, dzīvotņu piemērotības kartes, zivju “stresa dienu ilguma” līknes un dažādi indikatori, kas raksturo upes ekoloģisko stāvokli. Kopumā secināts, ka šī brīža atļautie minimālie garantētie caurplūdumi (kas dažās atļaujās arī nodēvēti par ekoloģiskajiem caurplūdumiem) ir ievērojami mazāki nekā nepieciešams biotopu saglabāšanai, un pēc būtības daudzām zivju sugām, kas mājo konkrētajā upē, nozīmē “garantētu nāvi”. Laikā, kad tika izstrādāti spēkā esošie normatīvie akti, minimālais garantētais caurplūdums tika balstīts tikai uz hidroloģiskajiem aprēķiniem, neņemot vērā biotas jeb vēsturiski izveidojušās noteiktas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopuma prasības.
“Papildus apsekojumiem tika izvērtēti katras valsts tiesību akti par ūdens izmantošanu un ekoloģiskā caurplūduma noteikšanu. Piemēram, dažādos Latvijas normatīvajos aktos lietotas pretrunīgas ekoloģiskā un minimālā garantētā caurplūduma definīcijas. Dabas vērotājs var konstatēt, ka upe lejpus mazā HES darbības dēļ izskatās pēc sekla un aizauguša grāvja, taču no likumdošanas viedokļa neviens normatīvais akts nav pārkāpts. Šāda situācija ir absurda un likumdošanā nepieciešamas izmaiņas, ja vēlamies izturēties pret dabu atbildīgi un neuztvert to tikai kā līdzekli, lai gūtu peļņu, ko turklāt nodrošina elektroenerģijas patērētāji, jo tā dēvētā zaļā enerģija patiesībā tiek subsidēta no pārējo elektrības patērētāju maciņiem,” sacīja ECOFLOW projekta vadītāja Linda Fībiga, LVĢMC Iekšējo ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste.
Projekta ECOFLOW laikā iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai atbildīgās iestādes varētu rosināt izmaiņas nacionālajā likumdošanā, kā arī praksē spētu pēc vienotas metodikas aprēķināt biotopiem nepieciešamos ekoloģiskos caurplūdumus, tādējādi nodrošinot laba ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu un nepasliktināšanu.
Projekta vadošais partneris: VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.
Projekta partneri: Lietuvas Enerģētikas Institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”
ECOFLOW projektu finansē Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam. Projekta ilgums ir 2 gadi (01.04.2017. – 31.03.2019.).
Kopējais projekta finansējums ir 391 245,20 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 85% (332 558,42 EUR) apmērā.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
