VARAM remigrācijas pilotprojekta ietvaros Latvijā ir atgriezušās jau 163 ģimenes

Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai, 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā.

Pilotprojekta ietvaros koordinatori ir sagatavojuši 1813 individuālus atgriešanās piedāvājumus, ir uzrunātas un pēc atbalsta vērsušās 1629 ģimenes. Dzimtenē ir atgriezušās jau 163 ģimenes un 173 šo soli vēlas spert tuvākajā nākotnē.

Galvenie atgriešanās iemesli un šķēršļi

Lēmums par atgriešanos katram ir individuāls, tomēr visbiežāk tiek norādīti sekojoši atgriešanās iemesli:

• Skumjas pēc radiem un draugiem Latvijā;
• Patriotisms pret savu valsti;
• Bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas izglītības iestādē;
• Ģimenes izveide;
• Biznesa idejas īstenošana;
• Personīgi iemesli.

Vēlmi atgriezties “mājās” izrāda gan ģimenes ar bērniem, gan atsevišķas personas. Katram tiek sagatavots individuāls piedāvājums. Īpaši aktuāli ir jautājumi par darba un izglītības iespējām, uzņēmējdarbības atbalsta rīkiem no valsts. Ģimenes vēlas iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt savu mājokli, interesējas par komercbanku aizdevuma iespējām un valsts garantijām.

Kopš 2018.gada februāra beigām  Latgales plānošanas reģionā (LPR) remigrācijas koordinatora pienākumus veic Astrīda Leščinska. Latgalē viņu pazīst kā “Remigrācijas krustmāti”. Pateicoties viņas sniegtajam atbalstam pašreiz Latgalē ir atgriezušās 38 ģimenes (kopā 87 cilvēki). Tuvākajā nākotnē šī pilotprojekta ietvaros uz Latgali plāno atgriezties vēl 43 ģimenes.

  Sazinoties ar koordinatori, potenciālie remigranti norāda, ka dzimtenē sastaptos ar tādiem šķēršļiem, kā:

• Nodarbinātība, jo laikam ritot ir zaudēta kvalifikācija, nav atbilstošas izglītības, vai arī cilvēks nezina, kur meklēt darba vakances;
• Atalgojums, kas neatbilst gaidītajam, bail, ka ienākumi nesegs izdevumus;
• Nav sava mājokļa, kur atgriezties, arī pašvaldībām nav dzīvojamā fonda;
• Valsts valodas nezināšana – remigranti interesējas par latviešu valodas kursiem, kategorijas iegūšanu;
• Nevēlēšanās bērniem radīt stresu, mainot vidi.

Turklāt, tādi aizbraukšanas cēloņi kā: kredītsaistības ar bankām, parādi uzturlīdzekļu fondam vai ātro kredītu iestādēm, paši no sevis neizzūd. Šie ir būtiski atgriešanās šķēršļi daudziem cilvēkiem.

A.Leščinska uzsver, ka katra saziņa ar remigrantiem nes jaunus izaicinājumus. Atgriešanās nav vienas dienas lēmums, līdz tam ir jānonāk un viss ir rūpīgi jāizplāno. Dzīvojot  un strādājot ārzemēs cilvēkiem ir noteiktas saistības – darba un nomas līgumi, bērni apmeklē skolu, daudziem ir uzsākta uzņēmējdarbība. Ne katrs var uzdrošināties atkal mainīt ierasto vidi, sākt dzīvi no jauna, šoreiz dzimtenē. Turklāt, ja cilvēks ir projām vairāk nekā astoņus vai desmit gadus, viņš nemaz nezina ar ko, lai sāk. Pirmais solis ir izvērtēt pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāstu, iespējas tur dzīvot, strādāt un īstenot savus sapņus.

Remigrācijas veicināšanā būtiski ir pasākumi valsts un pašvaldību līmenī

Remigrācijas process Latgalei ir ļoti nozīmīgs. Galvenie sadarbības partneri remigrācijas jautājumu risināšanā ir pašvaldības, kas ļoti gaida tautiešus atgriežamies dzimtajā pusē. Koordinatore sadarbojas ar lielākajām reģiona pilsētām un 19 novadiem. Ik dienu notiek saziņa ar pašvaldību speciālistiem, risinot aizbraukušo latgaliešu problēmjautājumus, palīdzot tautiešiem atgriezties mājās, savukārt pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus. Latgales plānošanas reģiona pašvaldības ir gatavas nākt pretī iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties un dzīvot to administratīvajā teritorijā. Lai veicinātu remigrāciju, daudzas pašvaldības plāno izveidot dzīvojamā fonda un nekustamā īpašuma datu bāzi, izplatīt informāciju par atgriešanās iespējām un atbalsta pakalpojumiem. Tiek plānotas formālas un neformālas tikšanās ar tautiešiem.

Lai maksimāli veiksmīgi palīdzētu tautiešiem atgriezties dzimtenē, koordinatore sadarbojas ar dažādām valsts institūcijām, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, EURES konsultantiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, u.c.

Remigrācijas procesā ir svarīgs atbalsts arī trešo valstu pilsoņiem, jo interesi par atgriešanos Latvijā izrāda arī ģimenes, kuras viens no locekļiem ir trešo valstu pilsonis. Konsultācijas tiek sniegtas visiem ģimenes locekļiem, tostarp arī radiem, kuri sazinās un interesējas par pieejamo atbalstu un tuvinieku atgriešanās iespējām. Bieži vien tās ir omītes, kuras vēlas, lai mazbērni dzīvotu tuvumā  nevis saziņa notiktu sociālajos tīklos.

LPR īstenotie pasākumi remigrācijas veicināšanai

Latgales plānošanas reģions aktīvi darbojas, informējot diasporu par pieejamo un plānoto valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora atbalstu. Lai lauztu stereotipus par to, ka “Latvija nav iespēju zeme”, tika izveidoti 10 video stāsti par reāliem cilvēkiem, kas ir atgriezušies dzimtajā pašvaldībā. Tie ir brīnišķīgi dzīvesstāsti ar reāliem notikumiem un cilvēkiem, lai iedrošinātu arī citus nebaidīties braukt atpakaļ mājās.

Par pieejamo pakalpojumu klāstu remigrantiem nodarbinātības,  izglītības un uzņēmējdarbības jomās speciālisti runāja remigrācijas jautājumiem veltītajā diskusiju forumā “Remigrācija Latgalē”. Lai sasniegtu mērķauditoriju, tika nodrošināta foruma tiešsaiste internetā.

Liela nozīme ir sadarbībai ar Latvijas Republikas vēstniecībām un diasporas organizācijām. LR vēstniecības izprot atbalsta nepieciešamību remigrantiem, ir gatavas sadarboties un palīdzēt tautiešiem sniegt informatīvo atbalstu remigrācijas jomā. Par to A.Leščinska pārliecinājās šī gada oktobra beigās, piedaloties sesijā par remigrācijas jautājumiem Latvijas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Diasporai tika sniegta informācija par darba un izglītības iespējām, kā arī par dzīves apstākļiem Latvijā. Ņemot vērā, ka Lielbritānijā uzsāktais “Brexit” process ietekmēs tur dzīvojošo tautiešu ikdienu, tika pārrunātas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un “pastāvīgā statusa” iegūšanas nozīme.  LR vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Baiba Braže norādīja uz turpmāku sadarbību un informācijas sniegšanu par norisēm “Brexit” jomā.

Novembra sākumā A.Leščinska devās uz Latvijas vēstniecību Dublinā, kur notika tikšanās ar LR vēstnieku Īrijā Jāni Sīli. Koordinatore pārrunāja aktuālus jautājumus par dokumentu maiņu, apliecību un izziņu izsniegšanu, ģimenes stāvokļa izmaiņām, repatriāciju, utt. Vēstniecības darbinieki bija ļoti atsaucīgi, stāstīja gan par konsulārajām funkcijām, gan par tautiešu interesi atgriezties mājās. Līdz ar to pašreiz ir izveidota sadarbība remigrācijas jomā valstīs, uz kurieni ir aizbraukusi lielākā daļa remigrantu. Nākotnē ir iespējama dalība svarīgos vēstniecību pasākumos, kas skar remigrāciju.

LPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks ir gandarīts par Latgales dalību VARAM īstenotajā remigrācijas pilotprojektā: “2018.gadā tika paveikts liels darbs, informējot gan iestādes, gan diasporu par atbalsta iespējām remigrācijas jomā. Iesāktais remigrācijas veicināšanas process turpināsies arī 2019.gadā!”

Plašāka informācija par VARAM remigrācijas pilotprojekta aktivitātēm Latgales plānošanas reģionā atrodama interneta vietnē www.lpr.gov.lv  sadaļā remigrācija, kā arī sociālā tīkla Facebook lapā: www.facebook.com/es.atgriezos.latgale. Konsultācijas par atgriešanos Latgalē var saņemt, zvanot pa tālruni: 65423801 vai nosūtot e-pastu: astrida.lescinska@lpr.gov.lv.