Valdība apstiprina reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstības plānu
Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstības plānu 2021.-2030. gadam, kas paredz lielāku uzsvaru likt uz dzelzceļa pārvadājumiem un veidot komerciālos jeb valsts nedotētos autobusu maršrutus.
Valdība uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030. gadam”.
Ministrijā skaidro, ka iedzīvotāju pārsēšanās no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Mērķi plānots sasniegt, liekot lielāku uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājumiem, nosakot valsts garantēto pakalpojumu apmēru dotējamo maršrutu segmentā, veidojot komerciālos jeb valsts nedotētos maršrutus, kā arī ieviešot bezmaksas sabiedrisko transportu.
Reģionālās nozīmes maršrutu tīkls 2021.gadā tiks veidots tā, lai maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu, pārvadājumi pamatā tiktu nodrošināti ar vilcieniem, savukārt pārvadājumi ar autobusiem tiks veikti vietās, kur vilcieni nekursē, vai kā pārvadājumi, kas pieved pasažierus vilcienu satiksmei. Lai nodrošinātu ātrāku vilcienu kustību un padarītu šo pārvadājumu veidu efektīvāku, tiks samazināt vilciena pieturu skaits katrā līnijā. SM norāda, ka, salīdzinot ar 2017. un 2018.gadu, plānots, ka vilcienu intensitāte 2021.gadā un 2022.gadā palielināsies kopumā par diviem miljoniem kilometru gadā.
Reģionālās nozīmes autobusu maršrutu tīkls būs iedalīts 16 lotēs jeb daļās. Sadalījums veidots atbilstoši Latvijas teritorijas administratīvajam iedalījumam, kas pielāgots katrā novadā dzīvojošo pasažieru plūsmai un pārvietošanās paradumiem.
SM rosina, ka dzelzceļa pārvadājumiem paralēlo autobusu maršrutu apkalpošanu jāorganizē uz komerciāliem principiem, kā arī jāpalielina maršrutu savienojumu skaitu, kas nodrošinātu pasažieriem ērtu pārsēšanos no viena transportlīdzekļa citā, lai nokļūtu galamērķī. Turklāt rosināt Pierīgā izvērtēt katra maršruta nodošanu apkalpošanai uz komerciāliem principiem vai arī iekļaut tos pilsētas maršrutu tīklā.
Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka autoostu un dzelzceļa staciju infrastruktūra jāuzlabo un jāpaplašina ar stāvparku infrastruktūru, veidojot tos kā vienotos transportmijas punktus.
Reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumus paredzēts nodrošināt ar triju veida savienojumiem – A kategorijas maršruti, kas savienos republikas nozīmes pilsētas savstarpēji vai ar reģionālās nozīmes attīstības centriem pa taisnāko ceļu, B kategorijas maršruti, kas savienos reģionālās nozīmes attīstības centrus savstarpēji un republikas nozīmes pilsētu vai reģionālās nozīmes attīstības centru ar apdzīvotu vietu ar iedzīvotāju skaitu virs 3000 pa taisnāko ceļu, un C kategorija, kurā iekļausies visi pārējie maršruti.
Katrā izveidotajā lotē būs iekļauti visu trīs kategoriju savienojumi ar vienu no galapunktiem attiecīgās lotes ietvaros un vairāki blakus esošie novadi. Turklāt visā maršrutu tīklā autobusu pārvadātājiem tiks izvirzītas vienotas kvalitātes prasības autoparkam. Pakalpojumu sniedzējus noteiks atklāta konkursa rezultātā, kura iepirkuma priekšmets būs maršrutu tīkls ar apjomu 65 miljoni kilometru gadā, kas sadalīts 16 lotēs ar apjomu no 2,5 līdz sešiem miljoniem kilometru gadā.
Konkurences saglabāšanai paredzēts, ka viens pretendents varēs maksimāli nodrošināt pakalpojumu 15 miljoniem kilometru gadā.
Savukārt reģionālās nozīmes autobusu maršrutus, kas ir paralēli vilcieniem Pierīgā un posmā Rīga-Daugavpils, no 2021.gada paredzēts saglabāt bez valsts dotācijām. Līdz ar to autobusu maršruti savienojumos Rīga-Ogre, Rīga-Salaspils, Rīga-Jelgava, Rīga-Olaine, Rīga-Jaunķemeri, Rīga-Sloka, Rīga-Sigulda, Rīga-Daugavpils tiks apkalpoti uz komerciāliem principiem. SM norāda, ka komerciālo maršrutu skaits varētu palielināties, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta līdzekļus. Potenciāli paredzēts, ka komerciālie maršruti varētu tikt veidoti Rīgas savienojumos ar Rēzekni, Liepāju, Ventspili un Bausku. Līdz ar to lotēs, kurās ietilpst minētie savienojumi, paredzēta iespēja samazināt pārvadātājam piešķirto pārvadājumu apmēru par 30%.
Paredzēts, ka arī tiesības sniegt komerciālos pārvadājumus pakalpojuma sniedzējs iegūs uz noteiktu termiņu. Tomēr visi ar pakalpojuma sniegšanu saistītie zaudējumi un izdevumi būs uzņēmēja pašrisks – tie no valsts budžeta netiks kompensēti, bet pārvadātājam būs tiesības noteikt biļešu cenu.
Mazapdzīvotās teritorijās, lai paaugstinātu sabiedriskā transporta pieejamību un stimulētu iedzīvotājus to izmantot, paredzēts ieviest bezmaksas autobusus. Plānots, ka no 2021.gada aptuveni 20 maršrutos visos reģionos, izņemot Rīgas, varētu būt bezmaksas autobusu maršruti.
SM skaidro, ka pašreiz spēkā esošajos līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu līdz 2020.gada 31.decembrim, tiek pielietota dažāda zaudējumu kompensācijas aprēķina kārtība atkarībā no līguma tipa – koncesijas vai līgumcenas. Savukārt, veidojot vienotu maršrutu tīklu ar vienotām kvalitātes prasībām, paredzēts, ka potenciālā kompensācija tiks balstīta līgumiskajā modelī, kura pamatā būs pārvadātāja atklātā konkursa kārtībā piedāvātā līgumcena un sabiedriskā transporta pakalpojumā gūto ieņēmumu starpība.
Pēc veiktajiem aprēķiniem valsts budžeta finansējums, kas nepieciešams par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem, atsevišķos gados periodā no 2021. līdz 2030.gadam nepieciešams papildu finansējums attiecībā pret 2021.gada valsts budžeta izdevumu bāzi. Paredzēts, ka laika periodā no 2021. līdz 2030.gadam valsts budžeta bāzē paredzētajiem izdevumiem reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos papildu finansējums būtu nepieciešams ne vairāk kā 25 miljoni eiro.
