Uz austrumu robežas pēc robežjoslas un žoga izbūves krasi samazinājies robežpārkāpēju skaits
LSM: Uz Latvijas austrumu robežas pēc robežjoslas un žoga izbūves krasi samazinājies robežpārkāpēju skaits – no 202 gadījumiem pērn pirmajos piecos mēnešos līdz septiņiem šogad. Tomēr Latvijas Radio Latgales studija izpētījusi, ka žoga būvniecība prasa daudz līdzekļu un Valsts robežsardze tajā pašā laikā cieš kadru trūkumu.
ĪSUMĀ:
- Pēc robežas stiprināšanas Pasienē nav noķerts neviens robežpārkāpējs.
- Drīzumā paredzēts sakārtot arī Baltkrievijas robežu.
- Robežas žoga izbūvē valstij jāatsavina īpašumi. Ne visi viegli piekrīt.
- Jūnijā uz robežas plānoti vērienīgi būvdarbi.
- Tajā pašā laikā robežsardzē sūdzas par darbinieku trūkumu.
- Turpinās izbūvēt žogu, ņemot vērā, ka robežpārkāpēju skaita samazinājums ir milzīgs.
“Tur mums tīra upi, un tur no tā tiltiņa iet tas slavenais jaunais žogs. Tagad caur krūmiem to neredz, bet tieši no tiltiņa tas stiepjas mežā iekšā,” stāsta Adrija Zālīte, kura dzīvo Baltinavas novadā, pašā Latvijas pierobežā un audzē gaļas lopus. Pašlaik vien 200 metru attālumā no viņas mājas Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes teritorijā rit Latvijas-Krievijas robežjoslas izbūve, kuras viena no sastāvdaļām ir arī gandrīz trīs metrus augstais stiepļu žogs.
Adrija atklāj, ka robežsargi arī tagad, bez visa žoga, ļoti uzmana robežu, regulāri patrulē un, ja lopiņš izlauzies no aploka, dodas uz Krievijas pusi, nekavējoties ziņo saimniekiem par iespējamo robežpārkāpēju. Robežas tuvums ietekmējot vietējo dzīvi, jo pa taisno vairs nevarot iet sēņot un ogot uz iemīļotajām un zināmajām vietām. Arī ciemiņiem, lai atbrauktu pierobežā, nepieciešams noformēt caurlaidi. Taču pie tā jau visi pieraduši, un robežjoslas un žoga izbūve, kas paredzēta tuvākajā laikā, nekādas izmaiņas ne Adrijas, ne viņas saimniecības dzīvē neienesīs.
Pasienē šogad vēl nav noķerts neviens robežpārkāpējs
Latvijas austrumu robeža – tie ir ne tikai vārti uz plašo kaimiņzemi Krieviju un Baltkrieviju, bet tā ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Valsts robežsardzes pastāvēšanas gadu laikā austrumu robeža tiek modernizēta un labiekārtota. Vien robežjoslas infrastruktūras, tai skaitā arī žoga izbūves uz robežas ar Krieviju izmaksas sastāda vairāk nekā 21 miljonu eiro, bet uz Baltkrievijas robežas – gandrīz 28 miljonus eiro. Valsts austrumu robežas drošību ietekmē arī robežjoslas izbūve un robežšķērsošanas punktu modernizācija, kam paredzēts tērēt 15 miljonus eiro.
Latvijas–Krievijas robežas garums ir 284 kilometri, un šī gada sākumā uz robežas 207 kilometru garumā jau ir izbūvēta robežjosla, kā arī 93 kilometru garumā valsti no Krievijas atdala stiepļu žogs. Pasienes robežapsardzības nodaļas priekšnieks Sandris Buliga pārliecināts – lai arī robežas drošību nosaka viss robežjoslas komplekss, jaunizbūvētajam žogam arī ir liela nozīme, jo žogs palīdz atklāt valsts robežas šķērsošanas pazīmes.
Tas nav nekāds nepārvarams Ķīnas mūris, bet, ja pārkāpēji mēģinās to šķērsot jebkādā veidā, tad paliks pēdas, kas ļaus, apsekojot teritoriju, atrast pārkāpēju.
Pašlaik izbūvētais nepārtrauktais žogs no Terehovas 21 kilometra garumā liek pārkāpējiem mainīt agrākos maršrutus. Šogad neesot konstatēts neviens nelegāls robežas pārkāpējs.
Nelikumīga Latvijas “zaļās” robežas šķērsošana, personu skaits 2018. un 2019. gadā
Pirms gada, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludinātā iepirkumu konkursa rezultātiem, tika noslēgta vienošanās par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas republikas robežu ierīkošanu. Piedrujas robežšķērsošanas nodaļas priekšnieks Aigars Steļmaks atklāj, ka ar Baltkrieviju ir diezgan gara ūdens robeža, un tas veicina kontrabandas preču pārvietošanu šajos posmos.
No gada sākuma, piemēram, Piedrujā ir konstatēti divi nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumi. Abi divi ir atklāti. Konstatēti arī divi kontrabandas pārvietošanas gadījumi. Uz Baltkrievijas robežas kopumā ir paredzēts izbūvēt žogu 135 kilometru garumā un sakārtot robežjoslu 173 kilometru garumā. Pašlaik pierobežā jau tiek būvēti četri tilti. Tas izmaksās 27 649 miljonus eiro. Projektā plānots ierīkot arī pēdu kontroles joslu, patruļtakas.
Vieni zemi dāvina, citi par to tiesājas
Robežjoslas ierīkošanai gan uz Krievijas, gan uz Baltkrievijas robežas no lielākiem un mazākiem zemes īpašniekiem ir nepieciešams atsavināt zemes joslu 12 metru platumā. Cena par zemi svārstās no 1000 līdz 1700 eiro par hektāru.
Nodrošinājuma valsts aģentūra nodarbojas ar nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts robežjoslas izbūvei gar Krievijas un Baltkrievijas robežu. Gar Krievijas Federāciju ir nepieciešams atsavināt 12 metru platu zemes joslu no valsts robežjoslā esošajiem 291 zemes īpašumiem. Gar Baltkrievijas robežu jāatsavina 103 īpašumi.
Nodrošinājuma valsts aģentūras Būvniecības nodaļas projekta vadītājs Gunārs Liepiņš stāsta, ka zemes īpašnieki visbiežāk piekrīt zemes atsavināšanai, taču ir bijuši strīdīgi gadījumi par paredzētās kompensācijas apmēru.
“Lielākā daļa iedzīvotāju izprot situāciju. Ir pat bijuši gadījumi, kad atlīdzību par zemi cilvēki pārskaita labdarības fondiem. Neapmierinātie arī ir. Uz Krievijas Federācijas robežas no 191 īpašumiem mēs jau atsavinājām 168 īpašumus. Palika 21 īpašums, no kuriem 14 īpašumu atsavināšana notiek piespiedu kārtā jeb uz likuma pamata. Savukārt atlīdzības summu veido divi skaitļi: pirmais – zemes tirgus vērtība un otrais – zaudējumi, kas rodas īpašniekam sakarā ar atsavināšanu. Uz Baltkrievijas robežas mums bija nepieciešams atsavināt 103 īpašumus, šodien ir atsavināti 68 īpašumi,” klāsta Liepiņš.
Ar jūniju uzsāk pārbūvi Terehovā, Silenē un Pātarniekos
2018. gadā Eiropas Komisijā tika iesniegti vairāki apjomīgi projekti Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu tālākai modernizācijai.
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā, proti, četros robežšķērsošanas objektos par kopējo summu aptuveni 15 miljoni eiro .VNĪ Projektu vadības daļas vadītājs Armands Rabovičs atklāj, ka līdz šī gada jūnijam plānots uzsākt trīs robežšķērsošanas vietu pārbūvi un modernizāciju – viena no tām ir robežkontroles punkts Terehova, vēl divas ir Latvijas Baltkrievijas robežas šķērsošanas vietas – Silene un Pātarnieki.
“Robežšķērsošanas vietās Silene un Pātarnieki būvdarbus plānots uzsākt līdz šā gada jūnijam. Tas pirmais, ko mēs darīsim, abās robežšķērsošanas vietās neitrālajā zonā izveidosim satiksmes risinājumu kā autobraucējiem, tā arī gājējiem un velosipēdistiem. Paplašināsim joslu skaitu transportam neitrālajā zonā no divām uz trim abos virzienos. Robežkontroles vajadzībām plānojam uzstādīt perimetra apsardzi, videonovērošanu un ceļu satiksmes bloķētājus. Paralēli esam uzsākuši darbus pie projektēšanas uzdevuma izstrādes turpmākai šo vietu attīstībai,” stāsta Rabovičs.
Terehovas robežšķērsošanas punkta modernizācijai paredzēti 6 miljoni eiro, savukārt Pātarniekos un Silenē plānotais ieguldījums līdz 2021. gadam – 8 miljoni eiro. Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks Valdis Probuks apgalvo, ka sāktie būvniecības darbi neietekmēs ne automašīnu, ne gājēju plūsmu.
“Terehovas robežšķērsošanas punkta rekonstrukcijas darbi ir sadalīti vairākos posmos. Pirmajā posmā, kas sāksies šogad un beigsies nākamā gada rudenī, ir plānots uzbūvēt padziļinātās kontroles ēku, nodrošināt ārējo komunikāciju pārbūvi un arī pie kontroles ēkas pārbūvēt visus sešus paviljonus, nomainīt asfalta segumu. Papildu joslu izbūve nav paredzēta. Uz iebraukšanu tiks paplašināta negabarīta kravām paredzētā josla,” stāsta Probuks.
Robežsardzē kadru trūkums, nepieciešamas arī papildu amata vietas
Lai kā robeža tiktu tehniski modernizēta, noteicošais šajā darbā tomēr ir cilvēks. Valsts robežsardzes Personāla pārvaldes vadītāja Solvita Tocs-Macāne, atklāj – Valsts robežsardze izjūt kadru trūkumu, un tajā paša laikā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu, ir nepieciešams izveidot vairāk nekā 200 jaunas amata vietas.
“Robežsardzē šis nekomplekts ir visai nozīmīgs, jo, ja iepriekš mēs kadru trūkumu izjutām ar 3-4 un 5 % nekomplektu, tad šobrīd šis te vakanču skaits pieaudzis līdz 7,5 %, kas faktiski nenodrošina mūsu vajadzības. Līdz ar to mēs jūtam kadru trūkumu, un tas pamatā ir saistīts gan ar paaudžu nomaiņu, gan arī labāku dienesta apstākļu meklēšanu. Ļoti sīva ir savstarpēja dienestu cīņa šobrīd. Mēs konkurējam ar bruņotajiem spēkiem, un ir arī citi iemesli, kāpēc notiek šī personāla mainība,” stāsta Tocs-Macāne.
Viņa piebilst, ka vienlaikus arī trūkst amata vietu, jo to lielā mērā ierobežo valsts pārvaldes reformas plāns, kas paredz samazināt valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto skaitu.
“Šis papildu nepieciešamo amata vietu skaits saistīts ar papildu finansējuma apgūšanu, un, ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju, mēs izjūtam arī to, ka iepriekš iestrādātās vīzijas par attīstības lietām šobrīd mēs nevaram realizēt. Šobrīd uz zaļās robežas nu jau vairāku gadu garumā iet runa par 233 amata vietu iztrūkumu. Tas neļauj mums dot pietiekamu norīkojumu skaitu un atbilstošas reaģēšanas spējas. Tāpat arī nevaram realizēt ātrās reaģēšanas grupas izveidi,” norāda Tocs-Macāne.
Žogu būvniecību turpinās
Pašlaik, vērtējot, kā kalpo jau uzbūvētais žogs uz Latvijas–Krievijas robežas, eksperti secinājuši, ka šāds līdzeklis sevi attaisnojis cīņā ar robežpārkāpējiem, jo salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, šogad personu skaits, kas aizturēti par nelikumīgu robežas šķērsošanu ārpus robežkontroles punktiem, ir krasi samazinājies: no 202 gadījumiem pērn līdz septiņiem šogad.
Tāpēc atbilstoši ģeogrāfiskajiem apstākļiem uz robežas ar Krieviju būtu nepieciešams žogu izbūvēt vēl aptuveni 100 kilometru garumā. Ja Iekšlietu ministrija atbalstīs šādu Valsts robežsardzes iniciatīvu, tad papildu žoga izbūvei būs nepieciešami vēl aptuveni pieci miljoni eiro. Finansējums vajadzīgs arī nepieciešamo 233 jaunu amata vietu izveidošanai Valsts robežsardzē.
