Šogad Kārsavas Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca atzīmē savu simtgadi
Kārsavas pareizticīgo draudzes pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad Kārsavas miestā tika nolemts būvēt jaunu baznīcu, kas kalpotu kā jauns pareizticīgo misiju centrs.
Pareizticīgo draudze Kārsavā veidojās 1911. gadā kā misionārais projekts, ko uzsāka latviešu pareizticīgo misionārs no Vidzemes Pēteris Liepiņš un vietējais advokāts Gavrils Timjāns. Ideja būvēt baznīcu tika paskaidrota ar nepieciešamību nodrošināt Kārsavas un tās tuvākās apkaimes iedzīvotāju vajadzību pēc savas baznīcas.
1911. gada novembrī tika ierīkota pagaidu baznīca – Kārsavas skolas telpās, kur tika uzlikts arī pagaidu altāris. 1912. gadā tika uzbūvēta mācītāja un psalmotāja māja. Sākot ar 1917. gadu, Kārsavas pareizticīgo draudzē kalpoja Vidzemes latviešu izcelsmes pareizticīgo mācītājs Aleksandrs Vickops un viņš 1919. gadā iesvētīja baznīcu par godu sv. Polockas Eufrosīnijai, jo 1910. gada maijā Eufrosīnijas pīšļus no Kijevas pārveda uz Polocku, bet Kārsava tai laikā atradās Vitebskas guberņā. Arī Kārsavas baznīcā ir apskatāma maza daļiņa no kņazienes Eufrosīnijas pīšļiem.
Pēc Pirmā pasaules kara draudzei bija nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai stabilizētu savu darbību un atjaunotu savu kalpošanu. 1932.–1938. gadā draudzes priestera Dmitrija Zaharova kalpošanas laikā kopā ar meistariem no Maskavas, Rīgas un Pleskavas tika pārbūvēts baznīcas zvanu tornis un kupols, virs altāra uzstādīts krusts, dievnams apšūts ar dēļiem un nokrāsots, tam visapkārt uzbūvēts žogs un iestādīti kociņi.
Baznīcai ir ļoti izteiksmīgs interjers un teltsveida zvanu tornis ar sīpolveida kupolu uz jumta. Arhimandrīts t. Zinons kopā ar saviem mācekļiem veidoja baznīcas ikonas. Kārsavas Sv. Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca ir krāšņs, krievu koka arhitektūras tradīcijās būvēts dievnams.
Pēc Otrā pasaules kara draudze turpināja darboties. Periodiski pārbūvējot un remontējot baznīcu, tās unikālais autentiskums ir zudis. Tomēr baznīcā ir saglabājušās retas 17.–19. gadsimta ikonas un citi kulta piederumi.
No 1982. līdz 2011. gadam draudzē kalpoja arhimandrīts Viktors Mamontovs, kas krievu pareizticīgo pasaulē ir bijis viens no redzamākajiem garīgajiem tēviem. Arhimandrīts Viktors ir autors vairākām grāmatām un rakstiem, kas veltīti Krievu Pareizticīgās Baznīcas vēstures jautājumiem. Tēvs Viktors bija liels Dieva pielūdzējs un viņam apkārt izveidojās stipra un ticīga draudze.
Kārsavas Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo draudzē 20. gadsimtā ir kalpojuši šādi garīdznieki: Pēteris Liepiņš, Aleksandrs Navisockis, Aleksandrs Vickops, Jānis Vorkuls, Dmitrijs Zaharovs, Joans (Jānis) Trubeckojs, Mihails Šeršņevs, Viktors Paņkovs, Sergejs Švedovs, Leonīds Dorošenko. Šobrīd draudzē kalpo tēvs Aleksejs Vinogradovs.
Kārsavas Sv. Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca ir krāšņs, krievu koka arhitektūras tradīcijās būvēts dievnams. Tā debesu patronese ir Sirdsskaidrā Eufrosīnija no Polockas, kuras vārdu līdz pat šai dienai draudze godina. 5. jūnijs ir Eufrosīnijas nāves diena un Kārsavas pareizticīgo draudzei šie ir īpaši svētki.
Informācijas sagatavota no rakstu krājuma “Kārsavas stāsti”, Kārsavas kristīgo draudžu vēstures mozaīka, Inese Runce.
Fotogrāfijas autori: Kārsavas vidusskolas fotogrāfijas pulciņš “Fokuss”, Dainis Poikāns un Didzis Grodzs.
