Sabiedriskajā transportā ārpus Rīgas aug pasažieru skaits un cenas; valsts domā, kā autobusus padarīt ātrākus
Iespējams, jau šogad sabiedriskajā transportā ārpus Rīgas varētu ieviest tā saukto ziemas un vasaras laiku, izveidojot atsevišķus kursēšanas grafikus sezonām. Tas būtu viens no variantiem, kā paātrināt autobusu nokļūšanu galamērķī. Autotransporta direkcija skaidro, ka starppilsētu maršrutos lielākās bremzes pašlaik rodas, iebraucot Rīgā un pametot galvaspilsētu, savukārt reģionos ātrumu ietekmē ceļu kvalitāte.
No Rīgas līdz Kuldīgai ir aptuveni 150 kilometru attālums, ko, ievērojot noteikumus, ar mašīnu var pieveikt divās stundās. Braucot ar autobusu, ceļš no galvaspilsētas līdz Kuldīgai ilgtu no divām stundām un 40 minūtēm līdz pat trīsarpus stundām jeb teju divas reizes ilgāk nekā ar mašīnu.
Turpretī 67 kilometrus no Rīgas līz Bauskai gan ar auto, gan sabiedrisko transportu godīgā ceļā var pievārēt vienā stundā un desmit minūtēs. Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš stāsta, ka līdz šim ātrums palielināts 300 maršrutos no 1060.
“Starppilsētās, it sevišķi tām, kas savienotas ar Rīgu, ir tuvu tam maksimumam. Atsevišķos gadījums saņemam arī no pašiem šoferiem sūdzības, ka liek braukt pārāk ātri. Vietējas nozīmes maršrutos potenciāls ir,” teica Godiņš.
Pēdējā laikā liels palīgs maršrutu izpildes kontrolē esot sociālie tīkli, kuros iedzīvotāji ziņo gan par neiedotām biļetēm, gan pārāk lēnu autobusu kursēšanu.
“Madonas pusē cilvēki sūdzējās, ka ļoti ilgs laiks jāpavada autobusā, lai nokļūtu galamērķī. Lūdzu speciālistiem izbraukt reisus, paskatīties, kur mēs varam pārskatīt laiku,” teica Godiņš.
Sastrēgumi Rīgā, bedraini ceļi reģionos un pieturu daudzums ir galvenie iemesli, kādēļ pasažieru pārvadātāji Autotransporta direkcijai atbild, ka reisus padarīt ātrākus īsti nav iespējams. Nozares asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks saka – jēdzīgākā iespēja ir veidot ekspreša reisus, samazinot pieturvietu skaitu.
Tāpat pārvadātāji rosina vietējos maršrutos atteikties no strikta pienākšanas laika katrā pieturā, precizitāti liekot ievērot tikai starta un gala punktā. Tad pieturām bez pasažieriem varētu traukties garām ātrāk. Tas gan nozīmētu pasažieriem pieturā ierasties savlaicīgāk.
Autotransporta direkcijas šefs Godiņš stāsta, ka vispirms turpinās meklēt iespējas samazināt kursēšanas laiku jau esošajos apstākļos, bet vienlaikus varbūt prasīs sabiedrības domas par ziemas un vasaras sarakstu ieviešanu.
“Tā šobrīd ir mana ideja uztaisīt aptauju sociālajos tīklos, paskatīties, kā paši pasažieri reaģē uz šādu priekšlikumu, ka mēs veidojam divus laikus – vasaras un ziemas laikus. Vasaras laiks būtu no aprīļa līdz oktobra beigām, bet ziemas – no novembra līdz marta beigām,” teica Godiņš.
Pērn reģionālās nozīmes maršrutu tīklā pārvadāto pasažieru skaits ir pieaudzis par diviem procentiem jeb gandrīz vienu miljonu. Dažviet no šā gada gan arī audzēta biļešu cena.
Avots: lsm.lv
