Kustība, siltums un emocijas. Ar reitterapijas palīdzību Latgalē savu veselību uzlabojuši 85 bērni
Reitterapija jeb hipoterapiju ko dēvē arī par ārstniecisko jāšanu, ir ārstēšanas metode, kurā fizisko problēmu risināšanai izmanto speciāli trenētus zirgus. Nodarbības laikā zirga ritmiskās un trīsdimensionālās kustības, zirga ķermeņa siltums, terapeita un pacienta sadarbība un ārstniecībai neierastā norises vieta nodrošina reitterapijas labvēlīgo ietekmi.
Kopš 2018.gada vasaras sākuma, kad deinstitucionalizācijas projekta* laikā Latgalē tika sniegtas pirmie reitterapijas pakalpojumi, šo bērnu veselībai neatsveramo palīdzību saņēmuši 85 bērni, kas zirga mugurā izjādēs devušies 827 reizes. Visaktīvāk šo pakalpojumu saviem bērniem piedāvājusi Rēzeknes pilsēta, kas šo iespēju devusi 35 bērniem. Tāpat aktīvi reitterapiju saviem iedzīvotājiem piedāvājušas Daugavpils novada (17), Daugavpils pilsētas (14), Viļakas (8), Ludzas (4), Kārsavas (4) un Ilūkstes (3) pašvaldības.
Visus treniņus uz zirga uzrauga ārstniecības persona – reitterapeits, kas veic pacienta funkcionālo spēju novērtēšanu un fiziskā, psiholoģiskā un sociālā potenciāla uzlabošanu, izmantojot jāšanu ar zirgiem. Reitterapijas mērķis ir uzlabot un atjaunot daļēji zaudētās vai arī kompensēt pilnīgi zaudētās kustību un balsta funkcijas, uzlabojot līdzsvaru un koordināciju, normalizējot muskuļu tonusu, iniciējot un trenējot gaitu.
Kopš 2000. gadā reitterapija Latvijā ir atzīta par medicīniskās rehabilitoloģijas tehnoloģiju.
Terapeitu skaits Latvijā ir ļoti neliels, bet pieprasījums – milzīgs. Latgalē viens no tiem – Ilze Stabulniece: “Man kopš bērnības patikuši zirgi, tas man ir ļāvis apvienot darbu ar hobiju. Zigs bija arī tas, kas man palīdzēja rehabilitēties pēc personiskās traģēdijas, tāpēc sapratu, ka šādi varu palīdzēt arī citiem cilvēkiem. 2000. gadā radās iespēja apgūt reitterapiju. Darbs ar zirgiem ir ļoti interesants un pārsteigumiem bagāts. 2004.gadā ieguvu reitterapēta instruktora sertifikātu un 2019.gada janvārī Zirgu sētu “Klajumi” iereģistrējām kā ārstniecības iestādi. Latvijā tādas esot tikai trīs.”
“Mani iedvesmo pacientu atdeve un tas, kā bērnam spīd actiņas, kad uzkāpj zirga mugurā. Ir prieks vērot laimīgus vecākus, redzēt bērnu attīstību, tad esam trīspusēji laimīgi,” turpina Zirgu sētas “Klajumi” saimniece. Arī mirklī, kad Ilze sniedz savu interviju Latgales plānošanas reģionam, Daugavpils cietoksnī tiek sniegts pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no Daugavpils pilsētas. “Gribu pateikties vecākiem, kuri palīdz un iegulda milzīgu darbu savās atvasēs” saka reitterapēte.
Reitterapija ir pasaulē atzīta ārstēšanas metode gan bērniem, gan pieaugušajiem, kuriem ir: centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšanas, balsta un kustību sistēmas saslimšanas, elpošanas sistēmas saslimšanas, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas. Labvēlīgu ietekmi atstāj arī uz cilvēkiem, kas cieš no hroniska stresa, paaugstinātas trauksmes un nomāktības un citas saslimšanas.
Reitterapijas instruktoram ir nepieciešamas labas zināšanas zirgu vešanā. Reitterapijā nepieciešami sertificēti zirgi un sertificēta vieta. Ne katrs zirgs ir piemērots cilvēku ārstēšanai. Svarīgi ir dzīvnieka miesas parametri – ir vajadzīga plata, gara, muskuļota mugura, stabila psihe un vecums – ne jaunāki par 6 gadiem. Visi zirgi saņem apmācību, pēc kuras zirgs labi iet pie rokas, klausa tikai vedēju, nebaidās no skaļiem kliedzieniem vai raudāšanas un ir apmācīts nest divus jātniekus vienlaikus. Zirgam visu laiku jābūt brīvai pieejai sienam un ūdenim, tad zirgs neuztraucas par barības trūkumu un viņam ir par vienu stresa faktoru mazāk. Reitterapijā biežāk izmanto plānu matraci un rokturi, vai seglus ar vēdera jostu, pie kuras piestiprināti viens vai divi rokturi.
Sākumā pacientam var būt bailes kāpt dzīvniekam mugurā, bet pēc vairākām nodarbībām tās zūd. Vajadzības gadījumā reitterapeits iet līdzās vai sēž uz zirga kopā ar pacientu. Retos gadījumos ir fobija no zirgiem, un tad nodarbības jāatceļ.
Zirgi jūt gan to, kā cilvēks šodien jūtas, gan to, kā cilvēks viņam pieskaras. Zirgi apbrīnojami labi izprot savas terapeita funkcijas un izjūt katra cilvēka vajadzības. No dzīvnieka plūstošais siltums un kustība ļoti labi ietekmē cilvēka muskuļus un saites, stimulē vielmaiņu un asins-riti. Kā stāsta Ilze Stabulniece:”Zirga mugurā hiperaktīvie bērni monierinās un pasīvie pretēji – kļūst aktīvāki. Nodarbības rada prieku, attīsta drosmi. Sākumā bērns atnāk nedrošs, bailīgs, neuzdrošinās uzkāpt. Nākamajā dienā zirga mugurā spēj būt dažas minūtes, izstaigā vienu apli. Nākamreiz jau jūtas drosmīgs un pēc 20 minūtēm nemaz negrib kāpt nost.”
Terapeitiskā jāšana ir teicams fiziskās aktivitātes veids jebkuram. Izmēģiniet, pat ja nekad neesat bijuši zirga mugurā un pat mazliet baidaties no šiem stiprajiem un skaistajiem dzīvniekiem!”
Reitterapijas nodarbībā Daugavpils cietoksnī Latgales DI projekta speciālisti vēro, kā zirgi ar pacientiem mugurā lēnā garā staigā pa ierobežotu manēžu. Nodarbību vietā ir rampa, ar kuras palīdzību pacienti var vieglāk uzkāpt zirgā. Sēžot krēslos, viņos priecīgi noskatās vecāki. Bērni paši paņem ķiveres un satraukti gaida savu kārtu. Šķiet, ka šeit no zirgiem neviens nebaidās, un tam arī nav pamata. Visi reitterapijas zirgi ir speciāli apmācīti un sastrādājas ar terapeitiem un pacientiem.
Savos iespaidos par reitterapijas ieguvumiem aicinām dalīties kāda bērna mammai: “Reitterapija ir pats labākais kas dēlam devis attīstības stimumu. 15 gadu laikā esam izmēģinājuši dažādus rehabilitāciju pakalpojumus, taču līdz šim neviens nebija devis tik nozīmīgu pienesumu. Dēls ir sajūsmā un mēs to 100% izmantojam.” “Puika ir kļuvis stabilāks, pats sācis pārvietoties un pat izteikt ģimenes locekļu vārdus,” ar sajūsmu turpina zēna mamma Ilona.
Sagatavoja: Oskars Zuģickis, LPR Sabiedrisko attiecību speciālists
