Preiļu muižas komplekss – paveiktais 2018. gadā

Preiļu muižas komplekss un parks ar savu vēsturi, savu saglabāto vērtību ir tā lieta, kas pieder Preiļu pilsētai. Savā ziņā jāsaka, ka tieši pateicoties muižas attīstībai, attīstījās tāds spēcīgs centrs Latgalē kā Preiļi. Kultūras pieminekļu pētnieks, enciklopēdijas “Muižas Latvijā” autors Vitolds Mašnovskis norāda, ka “Vēsturiski muižas ir bijušas ne tikai pārvaldes, bet arī saimnieciskās darbības institūcijas. Muižu ansambļi veidoja arī Latvijas ainavu, un arī šodien mūsu valsts nav iedomājama bez šā vēsturiskā mantojuma”. Tātad tā ir pagātne, kas mums ir devusi pilsētu ar kuru varam lepoties, kuru varam attīstīt un pilnveidot arī mēs – jaunā gadsimta paaudze.

Par Preiļu pils rekonstrukciju esmu dzirdējusi kritiskas piezīmes, ka tas esot dārgi, ja atjauno pēc vēsturiskā autentiskuma. Pili pēc vēsturiskā autentiskuma atjauno iespēju robežās, nepārspīlējot ar izmaksām – piemēram, ja pils jumtam būtu jābūt finansiāli dārgajam dakstiņu, tad, izvēloties saimnieciskāko iespēju – jumts ir metāla. Ir jāspēj izvērtēt, kur ir nepieciešamas dārgas izmaksas, bet kur atjaunošanas darbi nav tik būtiski principiāli un var tikt paveikti ar mazākām izmaksām. To saprast mums palīdz arī Valsts kultūras mantojuma pārvalde bez kuras saskaņojuma netiek veikti rekonstrukcijas darbi.

Viennozīmīgi neviens no malas neatnāks un nesakārtos mūsu Preiļu parku, neatjaunos pili un pārējās vēsturiskās celtnes. Mēs to varam paveikt, ja gudri, tālredzīgi un saimnieciski darbosimies.

Pils atjaunošana ir drosmīgs lēmums. Bet, ja tas ir pieņemts, tad uzskatu, ka ir jāstrādā tālāk un jāattīsta viss muižas komplekss vienoti. Šeit jāatzīmē, ka “muiža” tas nebūt nenozīmē vienu māju, tas ir komplekss, kurā ir gan pils, gan saimniecības ēkas, staļļi (kā tas ir Preiļos), gan parks. Preiļi, sakot “muižas komplekss” patiesībā ir saņēmuši mantojumā pilnu šo komplektu. Unikālu vērtību, kuru tikai tagad sākam apzināties kā iespēju pilsētas un novada attīstībai. Un saprotams, ka, ja vēlamies nākotnē kaut ko iegūt vairāk, ir jāiegulda jau tagad – sakārtojot, izkopjot un rekonstruējot Preiļu muižas kompleksu. Aizgājušajā, 2018. gadā, darbs pie Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības ir bijis aktīvs un ražīgs.

Jau iepriekšējā gada sākumā, ziemā, tika uzsākta Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijas izstrāde, tajā ir apkopota gan vēsturiskā visa kompleksa un parka informācija, gan esošā situācija, apzināti atjaunotie ceļi, takas, gan iezīmētas un noteiktas nākamās būtiskākās darbības (nepieciešamais apgaismojums, soliņu izvietojums, informatīvās norādes, stendi utt.), gan sniegtas idejas un priekšlikumi teritorijas pilnveidošanai, labiekārtošanai,aktivitāšu un pasākumu daudzveidībai. Minētās koncepcijas virzītāj-ideja ir veidot Preiļu muižas kompleksu un parku kā daudzveidīgu objektu – atvērts dažādībai. Koncepcijā ir iekļautas gan iedzīvotāju aptaujas datu idejas un priekšlikumi, noderīgas studentu idejas, pieredzes informācija no citām Latvijas un Lietuvas pilīm un muižām un jaunas idejas (kādu nav tuvākajos citu pašvaldību parkos), ko varētu īstenot parkā. Šobrīd attīstības koncepcija ir darba variantā izstrādāta un nodota pašvaldības speciālistu izvērtējumā, iesniegta izskatīšanai ainavu arhitektei I.M.Janelis. Šogad attīstības koncepcija izskatīšanā tiks sniegta Valsts kultūras mantojuma pārvaldei, virzīta pašvaldības deputātu izvērtēšanai un, protams, sniegta publiskajā apspriešanā iedzīvotājiem.

Viennozīmīgi ir jāpatur prātā, ka parks ir domāts cilvēkiem, nevis otrādi. Tādējādi, lai parka un vēsturisko ēku atjaunošanas, labiekārtošanas darbi būtu atbilstoši parka apmeklētāju prasībām, vajadzībām un interesēm, lai teritorija kalpotu par iedvesmas, rekreācijas un atpūtas objektu. Lai tas tā būtu, pagājušā gada pavasara sākumā tika organizēta vērienīga aptauja par Preiļu parku. Viedokļi bija dažādi, izskanēja arī kritika, ierosinājumi un tika izteiktas idejas par parka attīstības iespējām. Viedokļu un redzējumu, ideju un lietu, kam jāpievērš uzmanība, tika izteikts daudz un plašā veidā. Tas tiek ņemts vērā, palīdz saprast, kas ir svarīgs un būtisks apmeklētājam, kuros virzienos primāri ir jāiekopj un jākārto parka vide. Aptaujas dati un iegūtā informācijas analīze ir pieejama pašvaldības interneta vietnes mājas lapā www.preili, aptaujas apkopojums tika prezentēts domes deputātiem un parka teritorijas attīstībā iesaistītajiem speciālistiem.

Lai veidotu dažādību idejās un skatījumos, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Vides un Būvzinātņu fakultātes studentiem tika lūgts izstrādāt savu redzējumu parka teritorijas attīstībai. Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras 3. kursa studenti izstrādāja vairākus priekšlikumus parka labiekārtošanā. Ar piedāvāto skatījumu un idejām ikviens varēja iepazīties, sniegt savu vērtējumu 2018. gada augustā pilsētas svētku laikā un visu septembra mēnesi – Preiļu galvenās bibliotēkas telpās.

Lai popularizētu bagātīgo parka un esošās pils vēsturi, radītu interesi izzināt Preiļu vēsturi un daudzveidīgo saglabājušos leģendu krājumu, vairākos pasākumos gada garumā piedalījās parka leģendu tēli – Baltā dāma, Melnā dāma un grāfs Borhs. Leģendu tēli ir palīdzējuši iedzīvināt un daudzveidot Eiropas dienu, Muzeju nakti, Preiļu pilsētas svētkus, Olimpisko dienu, Leģendu nakti un ciemojušies pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa” pie bērniem.  Tāpat arī parka Dāmas un grāfs Borhs piedalījās īsfilmas tapšanā par Preiļu parka daudzveidīgā piedāvājuma popularizēšanu. Īsfilma būs skatāma pašvaldības interneta vietnes mājas lapā un sociālajos tīklos šī gada pavasarī, sākoties tūrisma sezonai.

No gada sākuma ir uzrunāti vairāki parka apmeklētāji, kas aktīvi, pat vairāku gadu garumā ir fotografējuši parku, tā dabu, centušies to iemūžināt caur savu skatījumu un prizmu. Atsaucīgi ar savām fotogrāfijām ir dalījušies 11 fotogrāfi, izveidoto fotogrāfiju datu bāzi publicitātei izmanto vairākas pašvaldības iestādes – domes administratīvā daļa, Attīstības daļa, Būvvalde, Tūrisma un Informācijas centrs, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Jauniešu centrs “Četri”. Fotogrāfijas ir dažādas, tās atklāj un ļauj ieraudzīt, cik krāšņs ir parks, daba un visas teritorijas koptēls ikvienā gadalaikā un diennakts stundā. Preiļu pašvaldība izsaka pateicību par sniegtajiem darbiem ikvienam no datubāzes dalībniekiem – Amandai Anusānei, Ievai Babrei, Intai Baško, Diānai Černenko, Sandai Čingulei-Vinogradovai, Rihardam Gribustam, Anatolijam Jakovļevam, Jānim Magdaļenokam, Marekam Rešilinam, Ingai Teivānei un Gunāram Vilcānam. Ja kāds, kas rada un fotofiksē Preiļu parku, bet nav šobrīd uzrunāts un būtu ar mieru dāvāt iespēju pašvaldībai izmantot publicitātes nolūkos savas fotogrāfijas, lūgums rakstīt uz e-pastu sanda.cingule@gmail.com. Fotogrāfiju izmantošana tiek noformēta ar juridisku vienošanos un, izmantojot fotogrāfiju, tiek norādīta atsauce uz darba autoru.

Zīmīgi, ka tieši pilsētas 90 gadu jubilejas gadā Preiļu novada pašvaldība ar Preiļu pili ir kļuvusi par Latvijas piļu un muižu asociācijas biedru un piedalās asociācijas organizētajos pasākumos un akcijās, kas veicina Preiļu pils atpazīstamību un popularitāti ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārpus tām. Svarīgi jau šobrīd informēt Latvijas un ārvalstu tūristus un vēstures pētniekus par Preiļu muižas kompleksa esamību, tā pilnveidošanas un rekonstrukcijas gaitu un īpašo gaisotni, kas šeit ir radīta jau vairāk kā 200 gadus atpakaļ. Jāsaka, ka interese pieaug, par to liecina 2018. gada publikācijas vairākos žurnālos un interneta vietnēs, piemēram, Dienas Bizness žurnāls “Biznesa plāns”, Neatkarīgā Rīta Avīze, Tvnet.lv, Delfi.lv, La.lv u.c., Preiļu muižas komplekss tiek popularizēts Baltijas mērogā.

Ar projektu un dažādu pasākumu palīdzību tiek veidota sadarbība un pieredzes apmaiņa ar vairākām Latvijas, Lietuvas pilīm, muižām un iestādēm, kas strādā arhitektūras, vēstures, amatniecības, koku, parku kopšanas, tūrisma jomās. Tas palīdz veidot un papildināt specifiskās jomas zināšanas, plānot un nākotnē izstrādāt kopējus pasākumus, tūrisma maršrutus un sadarbības projektus.

Pateicoties vairākiem Eiropas Savienības, Valsts Kultūrkapitāla un Meža attīstības fondiem, Pašvaldību Savienības, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latgales reģiona attīstības aģentūras organizētajiem projektiem, un Preiļu novada pašvaldības finansiālam atbalstam 2018. gadā tika turpināta Preiļu pils rekonstrukcija, aizvadīta restaurācijas apmācības meistarklase, restaurēti muižas galvenie vārtu stabi, uzbūvēta vasaras estrāde uz Ādama un Ievas saliņas, atjaunots daudzus gadus atpakaļ demontētais tilts uz salu, uzbūvēts vēl viens koka tilts, kas savieno salu ar mīlestības kalniņu un Lielo salu. Tāpat uzsākti hidrobūves pārbūves darbi, kas savieno salu ar mīlestības kalniņu un parka Lielo lauci. Nākošajā pavasarī parkā ikviens varēs uzspēlēt tenisu, jo ir uzsākti tenisa kortu būves darbi. Parka dabas daudzveidība papildināta ar vairākiem jauniem iestādītiem kociņiem un košumkrūmiem, protams kā līdz šim, arī 2018. gadā parkā norisinājās kopšanas darbi. Esošie parka teritorijas dižkoki ir uzskaitīti un izmērīti, numurēti un atzīmēti ar īpašām atpazīstamības zīmēm, kā arī ar profesionālu arboristu palīdzību veikti dižkoku kopšanas darbi. Parka ūdeņu vides tīrības uzturēšanai iegādāts aprīkojums dīķu un kanālu tīrīšanai – dūņu sūknis ar pontonu un niedru pļāvējs.

Strādājot pie Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijas, saskāros ar to, ka daudziem no mums, iedzīvotājiem, nav zināmi parka teritorijas vēsturisko daļu, salu, Lauču un objektu nosaukumi. To plānots atsvaidzināt un ieviest ar norāžu un karšu izvietošanu pie parka ieejām, svarīgos celiņu krustojumos, jo teritorija ir liela un daudzveidīga. Zinot vietu un objektu nosaukumus, ikvienam no mums, saistībā ar parka teritoriju, būs vieglāk komunicēt un saprasties. Piemēram, iedzīvotāju aptaujā viena sala tiek dēvēta dažādos nosaukumos un reizēm īsti nav saprotams, kuru tieši objektu aptaujas aizpildītājs ir domājis. Piemēram, parkā tiek norādītas trīs (!) estrādes vietas, kuras dēvē divos veidos – vecā un jaunā. Kura tieši kādam nozīmē vecā? Un kura tad īsti ir jaunā? Katru reizi atbilde ir cita. Izrādās, ka arī izstrādātas un aktivitātēs lietojamas parka kartes nav bijis. Tas no 2018. gada vasaras ir mainīts, esmu izstrādājusi, uzzīmējusi vizuālo parka karti, ko ikvienam iespējams saņemt Preiļu TIC un Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Parka karte ir jau izmantota orientācijas spēlēs un sporta pasākumos. Tā ir vēl viena kārtējā dāvana Preiļu pilsētas 90 gadiem no manis, tāpat kā Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcija, kas tika gada garumā izstrādāta, noslēdzot ar pašvaldību bezatlīdzības vienošanos. Ja cilvēkam ir vēlēšanās savu vidi padarīt labāku, tad tam ir vairāki veidi kā to paveikt – kritizēt un norādīt uz citu kļūdām vai pašam iet, piedalīties un paveikt kādu nozīmīgu vides un vietas uzlabojumu.

2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu aktivitātēm, darbības un paveiktais ir pieaudzis. Parka teritorija ir liela, arī vēsturisko celtņu skaits iepriecina, tomēr apjomi rada arī savus sarežģījumus un mīnusus – nav iespējams īsā laikā izkopt un labiekārtot uzreiz visu teritoriju un atjaunot visas vēsturiskās celtnes. Tas ir pastāvīgs darbs, kas prasa ne tikai cilvēkresursu ieguldījumus, bet arī ievērojamas finanses un izdomu – kā praktiski realizēt idejas, ieviest tās parka vidē, saglabājot tā vēsturisko šarmu un dabas klātesamību. Līdz ar to pašvaldība savu iespēju robežās izmanto dažādu fondu projektu iespējas un piedalās dažādos pasākumos, kur popularizē, ieinteresē un izglīto ikvienu interesentu par unikālo Preiļu muižas kompleksa vēsturi. Darbu un paveicamā apjomi ir milzīgi, bet iedzīvotāju aptaujā izteiktās vēlmes, sabiedrības viedokļa uzklausīšana palīdz noteikt veicamo darbu prioritātes. Izstrādātajā Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijā veicamie nepieciešamie darbi jeb apsaimniekošanas vadlīnijas un aktivitātes ir izdalītas prioritārā secībā, sadalot parka teritoriju sešās aktivitāšu zonās. Jaunajā 2019. gadā ikvienam būs iespēja iepazīties ar attīstības koncepcijā izstrādāto piedāvājumu un ieteikt papildus aktivitātes, darbus, idejas vai skatījumu – kāds varētu būt nākotnes Preiļu parks.

Preiļu parks, muižas komplekss tiek kopts, labiekārtots un veidots, saglabājot savu vēsturisko šarmu, romantiku un kultūrvides ainavu. Lai tiešā nozīmē tā būtu kvalitatīva un daudzveidīga atpūtas un rekreācijas vieta, kas nerada draudus cilvēkiem. Lai parks kalpotu cilvēkam un iedvesmotu to labām domām, vārdiem un darbiem.

Sanda Čingule-Vinogradova, Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijas vadītāja