Pierobežas uzņēmējs: Kā jūs domājat – vai tas neatstāj nekādas sekas?

Uzņēmums “Latgales dārzeņu loģistika” ir dibināts 2007. gadā. Kā viss sākās?

Lai gan pēc profesijas esmu jurists, gribējās radīt kaut ko pašam savu, nevis tikai konsultēt. Tā kā esmu dzimis ludzānietis, vēlējos mēģināt kaut ko izdarīt dzimtajā pusē. Ar mūsu projektu es un mani kolēģi gribējām pierādīt, ka arī Latgalē ir iespējama efektīva un inovatīva uzņēmējdarbība, kas balstīta pasaules modernākajās tehnoloģijās.

Sakrītot pareizajiem apstākļiem un cilvēkiem, sākās “Mežvidu” projekts. Siltumnīcu kompleksu radījām tā, lai efektīvi tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi. Toreiz orientējāmies uz zaļo enerģiju, plānojām ieviest jaunākās tehnoloģijas un, izmantojot jauno virzienu un domāšanu, radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Tomātu audzēšanas biznesu sākām, pateicoties partneru kompetencei. Siltumnīcu komplekss, kuru izveidojām, ja var tā izteikties, “zaļā laukā” 15 kilometrus no Krievijas robežas un kurš aizņem nepilnu pushektāru, strādā jau septīto gadu. Jau piecus gadus audzēšanā neizmantojam ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus – to apliecina kamenītes simbols un uzraksts “Bez pesticīdiem” uz “Mežvidu” tomātu iepakojumiem. Lai konkurētu tirgū, pircējiem jāpiedāvā kvalitatīva produkcija, kurai jābūt gan garšīgai, gan veselīgai. Lai pircējs izvēlētos tavu produkciju, nepietiek vien ar to, ka atrodies Latgalē.

Visu laiku ir bijis liels izaicinājums atrisināt jautājumu par tomātu audzēšanu ziemas apstākļos ar augstām elektroenerģijas izmaksām – kā iegūt vairāk gaismas, lai tomāti augtu un nodrošinātu nepieciešamo ražību, un kā panākt efektīvas ražošanas izmaksas ar salīdzinoši nelielām platībām. Liels izaicinājums bija visu uzsākt, bet vēl lielāks – saimniekot un, saskaroties ar daudzām grūtībām, noturēt. Pa šiem gadiem esam pārvarējuši daudzus izaicinājumus.

Siltumnīcu kompleksu sākotnēji apsildījāt ar siltumenerģiju, kuru ražojāt šķeldas katlu mājā. To ar laiku papildināja biomasas koģenerācijas elektrostacija. Otrajai biomasas koģenerācijas elektrostacijai pērn jūlijā tika anulēta atļauja pārdot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā. Šādu Ekonomikas ministrijas lēmumu esat apstrīdējuši tiesā.

Ekonomikas ministrija, atņemot mūsu koģenerācijas elektrostacijai piešķirto atļauju pārdot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā, ir rīkojusies prettiesiski. Savus argumentus esam izklāstījuši tiesā, notiek tiesvedība, un ceram, ka pārkāpumi tiks novērsti un tiesiskums tiks atjaunots. Žēl, ka gan valstij, gan uzņēmumam tiesvedība nodarīs lielus zaudējumus. Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka uzņēmēji nevar paļauties uz obligātā iepirkuma tiesībām, ka tās nākotnē tiks atceltas.

Ministrija bieži uzsver, ka uzņēmēji nepareizi paļāvušies uz valsts atbalstu, biznesu plānojot tā, ka bez elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumiem tas nav dzīvotspējīgs. Tas tika pārmests arī “Mežvidiem”, norādot, ka tomātu audzēšana ir pakārtota elektroenerģijas pārdošanai obligātajā iepirkumā, ka siltumnīca eksistē, tikai pateicoties valsts subsīdijām elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) formā. Mēs tam kategoriski nepiekrītam. Pirmkārt, “Mežvidu” siltumnīcas ir autonoms projekts, pašas sevi uztur, nav saistītas ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas paredzēts koģenerācijas elektrostacijām. Kā lielais elektroenerģijas patērētājs “Mežvidu” siltumnīcu komplekss pats ir samaksājis OIK maksājumos ļoti būtiskas summas.

Protams, piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšana negatīvi ietekmē siltumnīcu darbību.

Kā vērtējat līdzšinējo OIK sistēmu kopumā?

Ir enerģētikas jautājumi, kas Latvijai jārisina: jāsasniedz noteikti klimata un vides mērķi. Atjaunojamo energoresursu nozarē ir nodarbināti tūkstošiem cilvēku. Turklāt enerģētika ir visas tautsaimniecības mugurkauls. Pašlaik politiķi, arī mūsu jaunais premjerministrs, ir aicinājuši: attīstīsim zaļās tehnoloģijas, radīsim augstu pievienoto vērtību. Taču jāsaprot – lai kaut ko nopietni attīstītu, ir jāiegulda liels darbs un ilgs laiks. Ar vienkāršotu pieeju nekas nesanāk. Tas attiecas arī uz aicinājumiem likvidēt OIK sistēmu vai būtiski to ierobežot.

Ilustrācijai aprakstīšu mūsu koģenerācijas elektrostaciju situāciju. Palielinot jaudu otrajai biomasas koģenerācijas elektrostacijai, kopumā ieguldījām vairāk nekā 5,5 miljonus eiro: 3,7 miljoni bija bankas kredīts, kas daļēji tika ieguldīts arī gazifikācijas tehnoloģijas attīstīšanā, bet pārējais – pašu ieguldījums. Paļāvāmies uz valsti: no Ekonomikas ministrijas tika saņemts apliecinājums, ka uzņēmumam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības ir spēkā. Kad tika veikti gandrīz visi ieguldījumi jaudas palielināšanā, atļauja pārdot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā tika anulēta. Tagad tā vietā, lai attīstītu tehnoloģijas, kas Latvijas valstij un nozarei ļautu nopelnīt simtiem miljonu eiro, esam spiesti cīnīties par savām tiesībām tiesā, zaudējot laiku, kas var izrādīties izšķirošs konkurencē ar citu valstu otrās paaudzes biodegvielas tehnoloģiju attīstītājiem.

Mūsu aicinājums Ekonomikas ministrijai sēsties pie sarunu galda, lai atrisinātu strīdu, tā arī netika sadzirdēts. Ministrijas izvairīšanos no dialoga uzskatām par neatbilstošu valsts interesēm, jo īpaši tādēļ, ka ir konkrēti risinājuma modeļi – piemēram, strīdu varētu izbeigt, atbalstot koģenerācijas elektrostaciju pārprofilēšanu otrās paaudzes biodegvielas ražošanai.

Kādi zaudējumi ir radušies atļaujas atcelšanas dēļ, un kā tiekat galā ar radušos situāciju?

Ģenerāluzņēmējam, kas nodrošināja koģenerācijas elektrostacijas būvniecību, pašlaik esam parādā vairāk nekā 500 000 eiro, jo banka pēc attiecīgā Ekonomikas ministrijas lēmuma pieņemšanas iesaldēja maksājumus, neizmaksājot piešķirto kredīta daļu par jau veiktajiem darbiem. Kā jūs domājat, vai tas neatstāj nekādas sekas? Cik ilgi banka un būvniecības uzņēmums var gaidīt? Protams, neesam padevušies un aktīvi meklējam izeju no situācijas, kurā visi esam savā veidā kļuvuši par ķīlniekiem.

Viena no negatīvajām OIK kampaņas blaknēm ir investīciju vides graušana. Latvijas uzņēmēji un lauksaimnieki biomasas un biogāzes stacijās ir ieguldījuši gandrīz miljardu eiro. Sagraut ir viegli, bet radīt – grūti.

2019. gada 7. jūnijā Mežvidu pagastā notika projekta “Otrās paaudzes biodegvielas ražošana, izmantojot mežsaimniecības (lauksaimniecības) atlikumus un sadzīves atkritumus” partneru forums.

Notikušais forums pulcēja kuplu dalībnieku skaitu, un notika produktīva domu apmaiņa par iespējām piesaistīt Eiropas finansējumu klimata pārmaiņu novēršanai un tieši Latvijā attīstīt vienu no perspektīvākajām otrās paaudzes biodegvielas ražošanas tehnoloģijām, kurām par bāzi kalpotu mūsu un partneru attīstītās biomasas gazifikācijas tehnoloģijas. Vēlamies pierādīt, ka arī attālākajos Latvijas reģionos var radīt vietas, kurās, kopīgi strādājot, apmainoties ar zināšanām un izveidojot nepieciešamo infrastruktūru, uzņēmumi var radīt savdabīgus “attīstības centrus”.

Vēlamies izveidot “Mežvidu” lauksaimniecības tehnoloģisko parku, kurā uzņēmumi, savstarpēji sadarbojoties, attīsta vairākus perspektīvus ražošanas virzienus. Viens no tiem būtu automatizētu segto platību, moderni teikt – viedo siltumnīcu, tehnoloģiju attīstīšana. Kopā ar mūsu vadošo tehnisko augstskolu pētniekiem sadarbojamies pētījumos par siltumnīcu tehnoloģiju attīstību – kā uzlabot to darbību, automatizēt procesus –, izmēģinām un pilnveidojam dažādu mēraparātu (sensoru) sistēmas, kas fiksē dažādus parametrus, kuri ir būtiski siltumnīcu darbībā. Šo pētījumu un izmēģinājumu rezultātus mūsu sadarbības partneri var izmantot topošajā elektroiekārtu (energoefektīvu augu gaismošanas sistēmu) ražotnē.

Līdztekus tomātu audzēšanai otrs jūsu darbības virziens ir atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstība.

Abas “Mežvidu” lauksaimniecības tehnoloģiskajā parkā izvietotās biomasas koģenerācijas elektrostacijas strādā ar biomasas gazifikācijas tehnoloģijām. Esam nevis vienkārši operatori, bet gan “zaļo tehnoloģiju” attīstītāji – šīs tehnoloģijas, pēc vairāku ekspertu atzinumiem, nākotnē veidos pasaules ekonomikas mugurkaulu. Mūsu un partneru kopējā pieredze šajā jomā ir gandrīz 20 gadu. Esam ieguldījuši nepārtrauktu, smagu darbu, attīstot biomasas gazifikācijas tehnoloģijas, kas kalpo par pamatu nākamajam solim – iespējai no atjaunojamiem energoresursiem (mežsaimniecības un lauksaimniecības atlikumiem) un atkritumiem ražot videi draudzīgas otrās paaudzes biodegvielas un citus produktus, kas līdz šim ražoti no fosilajiem resursiem – naftas, gāzes, oglēm.

Obligātā iepirkuma tiesības, zaļie sertifikāti vai cita veida atbalsta sistēma: bez valstiska atbalsta – investīcijām enerģētikā – neiztiek nevienā valstī. Būtiski, vai konkrētā tehnoloģija ir nepieciešama patērētājiem. Nedrīkst visas enerģijas ražošanas tehnoloģijas samest vienā maisā: vējam ir savs ceļš, mazās hidroelektrostacijas ir cits stāsts u. tml. Enerģētika var kalpot kā valsts vai reģiona attīstības instruments, ja to pareizi izmantojam. Atjaunojamā enerģētika nav virspeļņas instruments. Tas ir nepareizs priekšstats, kas vēl joprojām valda noteiktā sabiedrības daļā. Svarīgi ir pareizi administrēt atbalsta instrumentus, tad viss būs labi.

Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga ir teikusi, ka šķeldas izmantošanai koģenerācijas stacijās nav nākotnes, jo vienkārši tiek sadedzināta koksne, nevis no Latvijas dabas bagātībām radīts produkts ar augstu pievienoto vērtību.

Piekrītu, bet ar zināmām piebildēm. Koksni vienkārši nesadedzinām, bet izmantojam biomasas gazifikāciju, kas resursu izmantošanas ziņā ir daudz efektīvāks process un kalpo kā tramplīns attīstībai uz nākamo tehnoloģiju, kura ļauj no iegūtās sintēzes (koksnes) gāzes ražot produktus, ko pašlaik iegūstam no naftas un citiem fosiliem resursiem.

“Mežvidu” lauksaimniecības tehnoloģiskajā parkā un pie sadarbības partneriem tiek attīstīta unikāla tehnoloģija – biomasas gazifikācija, iegūto sintēzes gāzi turpmākajā ražošanas ciklā pašreiz izmantojot kā kurināmo koģenerācijas bloka dzinēju darbināšanai. No biomasas ražojam vienu no tīrākajām sintēzes gāzēm pasaulē, un ar to var izdarīt daudz. Šīs tehnoloģijas attīstība uzskatāmi parāda atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju nākotnes potenciālu, vienlaikus kliedējot mītu, ka no biomasas nav iespējams ar pietiekami augstu efektivitāti ražot elektroenerģiju.

Mūsu mērķis – attīstīt tehnoloģijas un koncentrēties uz produktiem, kurus nākotnē būs perspektīvi ražot no biomasas.

Jau trīs gadus “Mežvidi” kalpo kā savdabīgs centrs arī kaņepju nozares attīstībai. Kopā ar citiem lauksaimniekiem, ražotājiem un augstskolām (pētniekiem) pētām produktus un tehnoloģijas, kuras būtu vērts attīstīt, izmantojot kaņepes.

Vai, strādājot Latgalē, izjūtat īpašu valsts atbalstu?

Uzņēmējiem un lauksaimniekiem joprojām jāsaskaras ar birokrātiskiem apgrūtinājumiem, kas traucē ražošanu, jo īpaši grūti ir strādāt tālu no Rīgas un reģionu centriem. Uzņēmēji bieži saskaras ar formālu attieksmi, piemēram, risinot ar nodokļiem saistītus jautājumus, kad amatpersonas nevēlas izvērtēt situāciju pēc būtības. Rezultātā uzņēmumi tiek novesti līdz bankrotam, tiek  nepatiesi apsūdzēti nodokļu nemaksāšanā. Amatpersonu neprofesionalitāte un neiedziļināšanās situācijā nodara lielus zaudējumus valstij, samazina iedzīvotāju un investoru uzticēšanos Latvijai. Tajā pašā laikā daudz gadījumu, kad notiek krāpšanās ar nodokļiem, “aplokšņu” algām u. tml., paliek ārpus tiesību aizsardzības iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku redzesloka.

Bankas kredīta piešķiršanai reizēm izvirza tādus nosacījumus, (pieprasot nodrošinājumu u. tml.), kurus vidējam uzņēmumam, īpaši Latgales pusē, nav iespējams izpildīt. Veidojas paradoksāla situācija: uzņēmumu attīstībai vitāli nepieciešamie līdzekļi nav pieejami, savukārt bankas sūdzas, ka nav ko kreditēt. Taisnības labad jāpiebilst, ka pēdējā laikā pašu banku darbību ierobežo ļoti daudzas uzņēmējdarbībai nedraudzīgas birokrātiskas procedūras, kas liedz bankām labāk izprast uzņēmēja situāciju un reaģēt uz to.