Pašvaldības mežu kooperatīvā: ko tas dod, un kā to izdarīt?

Arī pašvaldībām, tāpat kā valstij un privātajiem apsaimniekotājiem, pieder viena no Latvijas lielākajām bagātībām – mežs. Kā to prasmīgi apsaimniekot un gūt arī labumu no zaļās rotas, 9. janvārī sprieda diskusijas dalībnieki Zemkopības ministrijā. Šī diskusija tika organizēta, lai noskaidrotu, vai pašvaldības var būt meža kooperatīvu biedri un kādas ir problēmas un risinājumi šajā jomā.

Pašvaldības mežs var būt gan publiskā daļa (parks, meža parks, zaļā zona ap apdzīvotām vietām un cits mežs ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem), gan privātā daļa (saimnieciskais mežs). Šajā reizē sarunas partneri sprieda tieši par saimnieciskā meža pārvaldību, kuras uzdevums ir saimnieciskā kārtā gūt ienākumus teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai.

Tas nozīmē, ka pašvaldībai savs īpašums jāapsaimnieko ilgstoši – jāseko līdzi meža inventarizācijai, jāizveido meža apsaimniekošanas plāns, pakāpeniski
mežs jāieraksta zemesgrāmatā, jāplāno kopšanas, ciršanas un atjaunošanas darbi, lai gūtu ienākumus no savas “mantas” jeb pašvaldības meža.

Kā to izdarīt? Katra pašvaldība izvērtē, kas to var darīt:

• meža speciālists;

• pašvaldības iestāde, nodaļa vai tml.;

• pašvaldības komersants;

• vairāku pašvaldību kopīga komercsabiedrība (iespējams arī in-house);

• nodibinājums vai fonds;

• katru reizi iepērk ārpakalpojumu;

• meža kooperatīvs, kas organizē darbus – sniedz pakalpojumu (ar deleģēšanas līgumu pašvaldība nodod īpašuma tiesību daļu – pārvaldīšanu – kooperatīvam;
īpašums un augļi paliek pašvaldībai). Papildu kontroles mehānisms: kooperatīvā esošie meža īpašnieki raugās, lai viņu īpašumu apsaimnieko ekonomiski izdevīgāk.

Pēc izvērtēšanas un tirgus izpētes dome lemj, kas apsaimniekos saimnieciskos mežus.

Šobrīd dažas pašvaldības izvēlējušās savus mežus uzticēt algotā darbā pieņemtam meža speciālistam, bet trīs pašvaldības ir Latvijas Meža īpašnieku
biedrības (LMĪB) biedri.

LPS aicina pašvaldības padomāt par sadarbību ar meža kooperatīviem, kam jau uzkrāta pieredze un ir profesionāli darbinieki. Bet, kamēr pašvaldības
domā, kā rīkoties nākotnē, šobrīd var palīdzēt LLU izstrādātā apsaimniekošanas plānošanas sistēma – maplas.mf.llu.lv.

Sniedze Sproģe, LPS padomniece lauku attīstības jautājumos