Neārstēt diagnozi, bet bērnu. Kā attīstās rehabilitācijas nozare Latvijā

Gan funkcionālā, gan psihosociālā rehabilitācija Latvijā pēdējos gados uzlabojas, bet vēl ir gana tālu no ideālā modeļa. Iespējami mājīgāku vidi, katram bērnam individuālu attieksmi un rehabilitācijas pasākumu kopumu no visas sirds cenšas piedāvāt labdarības organizācijas “Ziedot.lv” pirms trīs gadiem izveidotais rehabilitācijas centrs “Poga”.

Lai gan paveikts ir ļoti daudz, arī plāni nākotnei nav mazāk ambiciozi. Statistikas dati rāda – “Poga” ir vajadzīga. Gadā tajā dažādus pakalpojumus saņem ap 500 bērnu no visas Latvijas, un centrs jau šopavasar plāno izaugt. Par šodienu un rītdienu rehabilitācijas jomā sarunā ar portālu “Cālis” stāsta “Pogas” vadītāja Rūta Dimanta un neirologs Mikus Dīriks.

“Poga” savā sūtībā un skaitļos

Rehabilitācijas centrs “Poga” ir bezpeļņas fonds, kas dibināts ar “Ziedot.lv” atbalstu. Fonda mērķis ir radīt izcilu vidi rehabilitācijai un atvest uz Latviju jaunākās rehabilitācijas tehnoloģijas. Būt par atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. Centrs darbojas, pateicoties ziedojumiem un cilvēku atsaucībai. Kad 2016. gada februārī “Poga” vēra savas durvis apmeklētājiem Indrānu ielā 13, Rīgā, tika piedāvāti astoņi pakalpojumi, šogad to skaits ir jau 14. Pagājušajā gadā centru apmeklējuši 523 unikālie apmeklētāji, kopumā piedaloties 8489 nodarbībās. Konsultāciju skaits 2018. gadā – 1847, kas ir par vairākiem simtiem vairāk nekā centra pirmajā darbības gadā. “Pogā” pagājušajā gadā strādāja 11 speciālisti – divi ārsti, bet pārējie – funkcionālie terapeiti. 79 procenti no centra finansējuma ir ziedojumi, bet pavisam neliels procents – vecāku līdzfinansējums, pašvaldības piešķirtie līdzekļi un labdarības fondu piešķirtā nauda.

Inovācijas tepat Latvijā

Rehabilitācijas centrs “Poga” izmanto ļoti inovatīvas tehnoloģijas, no kurām daļa nav pieejama citās Latvijas rehabilitācijas iestādēs. Visvairāk speciālisti lepojas ar Šveicē patentēto gaitas robotu “G-EO System” un ASV izstrādāto “4 TheraSuit” metodi, tāpat centrā ir pieejamas divas “tDCS” smadzeņu mikropolarizācijas iekārtas, protams, arī tradicionālais fizioterapijas aprīkojums, taču īpaši tiek izcelts daudzdisciplinārās speciālistu komandas devums. Tas nozīmē, ka, bērnam pirmo reizi ierodoties “Pogā”, tiek sasaukts ārstu un speciālistu konsīlijs, lai izveidotu individuālu rehabilitācijas plānu, pēc kura arī tālāk tiek strādāts. Ja kādā posmā redzams, ka nodarbības bērnam nenāk par labu, speciālisti uzreiz piemeklē nākamo iespēju, ko šajā brīdī var piedāvāt.

Savulaik labdarības organizācija “Ziedot.lv” lielus līdzekļus piešķīra, lai ģimenes savus bērnus varētu aizvest uz rehabilitāciju ārvalstīs, bet nu tas viss pieejams tepat, Rīgā. “Mēs “Pogā” ceļam standartu, cerot, ka vecāki arī citur ies un prasīs to pašu. Soli pa solītim jau ejam uz priekšu. Savulaik “Ziedot.lv” vāca ziedojumus un lielus līdzekļus piešķīrām, lai bērni rehabilitācijas pakalpojumus varētu saņemt Igaunijā, jo tur bija robots, Lietuvā, Vācijā, Čehijā un daudzās citās valstīs. Taču ir ļoti grūti ar slimu bērnu braukt uz ārzemēm, turklāt ir valodas barjera, tu esi prom no mājām. Tas bija iemesls, kāpēc to visu gribējām Latvijā. Izpētījām, kuras terapijas ģimenēm interesē ārvalstīs, un nolēmām atvest tās šeit,” stāsta Dimanta. Kā piemērs ir “4 TheraSuit” metodes pieejamība, un tieši pēc šī pakalpojuma ģimenes savulaik brauca pat uz ASV, bet tagad tas ir izmantojams Rīgā. Turklāt tas panākts ar ziedojumiem, kas savulaik tika vākti pasaules apceļotājam Jānim Vaišļam, kurš diemžēl mira. Viņa tuvinieki Jānim saziedoto naudu nodeva “Pogai”.

Kā atzīst neirologs Dīriks, rehabilitācija kļūst arvien modernāka un ir pilnīgi skaidrs, ka robottehnoloģijas nākotnē būs tās, kas noteiks toni. Vaicāju, kādas vēl pasaulē noskatītas metodes “Poga” vēlētos piedāvāt savā centrā tuvāko gadu laikā, un neirologs ilgi atbildi nemeklē: “Šobrīd ir tehnoloģijas, kuras būtu nepieciešamas mūsu bērniem, piemēram, ergoterapijā – roku funkciju uzlabošanai. Ir vēl arī citas – ar kustību sensoriem, kas rada atgriezenisko saiti, proti, lai bērnu vairāk iesaistītu terapijā, lai to padarītu draudzīgāku. Lai bērns nejustos kā klīnikā, bet kā atnācis uz rotaļu laukumu.” Tāpat “Poga” vēlētos piedāvāt kvalitatīvas ortozes vai apavus, lai gan neirologs apliecina, ka arī šajā jomā pēdējo divu gadu laikā ir vērojami būtiski uzlabojumi.

Dimanta uzsver: “Mums šīs ģimenes rūp, tāpēc gribas piedāvāt visu to labāko, Latvijas bērni to ir pelnījuši. Ja Vācijas, Šveices vai citas valsts zinātnieki ir izstrādājuši kādu jaunu metodi, tad vēlamies, lai tā Latvijas bērniem būtu pieejama nevis pēc 30 gadiem, bet vienlaikus ar vāciešu, šveiciešu bērniem.” Tieši tāpēc “Poga” iegulda gan savu darbinieku apmācībās, gan meklējot iespējas atvest uz Latviju vismodernākās metodes rehabilitācijas jomā.

Aija Rutka Cālis.lv redaktore