Lūznavā aizritējusi Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme

Vispirms izpilddirektorus uzrunāja saimnieki. Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne pauda lepnumu, ka kopā ar savu komandu un pašvaldības atbalstu var saimniekot novada vienīgajā muižā, kas kļūst arvien sakoptāka, veidojas par kultūras centru un arī piesaista šai apkārtnei jaunus uzņēmējus. Daudziem no klātesošajiem šī nebija pirmā tikšanās ar Lūznavas muižu – cits to apmeklējis ekskursijā, vēl citi baudījuši Dabas koncertzāles, Mākslas pikniku, koncertus vai citus sarīkojumus.

Šoreiz Lūznavā darba pasākumā, pēc pašas vārdiem, galvenos pašvaldību darbarūķus sveica Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Elvīra Pizāne un izpilddirektors Jānis Troška, piedāvājot kolēģiem noskatīties filmiņu par Latvijas lielāko novadu un paužot cerību, ka uz Rēzeknes novadu viņi atbrauks vēl – ar ģimenēm, draugiem vai kolēģiem, lai nesteidzīgi izbaudītu šīs puses pievilcību.

Sanāksmes teorētiskajā daļā par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lietišķajiem pētījumiem un to pielietojumu pašvaldībās pastāstīja fakultātes dekāns profesors Agris Ņikitenko un asociētais profesors Jānis Kampars. Viņi iepazīstināja ar fakultātes pētījumiem un izstrādnēm, kas varētu būt noderīgas arī pašvaldībām, piemēram, par videonovērošanu bez operatora pie pults, intelektuāliem satiksmes organizācijas risinājumiem, sabiedriskās kārtības uzturēšanas pasākumiem un automātisku pārkāpumu noteikšanu, energoefektivitāti un ēku aprīkošanu ar dažādiem sensoriem, lai atrastu pareizo enerģijas patēriņu, daudzrobotu sistēmu, IT pārvaldību u.c. (šo un citas prezentācijas skatiet zemāk!). J. Kampars īpaši pievērsās ceļu uzturēšanas darbu kontrolei un atskaišu sagatavošanai, kur ir atrasti risinājumi un izveidota pārlūkprogramma gan tabulām, gan ceļu kartei. Turpmāk zinātnieki strādās pie automatizētas GPS punktu un veikto uzturēšanas darbu grupēšanas ar mašīnapmācības modeļu palīdzību un risinājuma adaptēšanas pašvaldību vajadzībām, kā arī citiem nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem jau saskaras pilsētas un novadi.

Par uzņēmējdarbību reģionos, ekonomiskajiem aspektiem un nodarbinātību savu viedokli pauda gan lielu uzņēmumu vadītāji, gan pašvaldību pārstāvji. AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs un RSEZ SIA “Verems” padomes loceklis Uldis Biķis atklāja, kas var palīdzēt veidot kokapstrādes nozares un arī visas valsts attīstību. Viņu papildināja Jānis Staris, kurš vada uzņēmumu “Verems” – vienu no pasaulē lielākajiem bērza saplākšņa lielo plākšņu ražotājiem. Abi uzņēmēji uzskata, ka sabiedrībā jāmaina attieksme pret nodokļiem – ja tos neiekasē, tad nav resursu, no kā apmaksāt vajadzības. “Latvijas Finieris”, izvēloties sadarbības partnerus, ņem vērā viņu nodokļu nomaksas, jo no tā var secināt, vai potenciālie partneri nav “pelēkās zonas” pārstāvji. “Verema” vadītāji mudina šādu pieeju izvērst arī citiem, savukārt godā ceļot tos uzņēmumus, kas maksā lielas algas un nodokļus, tā veicinot attīstību valstī. Un vēl viens viņu aicinājums – izglītot cilvēkus un veidot mūžizglītību, jo tā ir sistēma, kas palīdz atrast vajadzīgo virzienu.

“Latvijas valsts mežu” (LVM) Valdes loceklis, korporatīvo attiecību viceprezidents Edvīns Zakovics klātesošajiem stāstīja par virzieniem meža nozarē un vides aizsardzībā un par sadarbību ar pašvaldībām, kliedējot mītus par Latvijas izciršanu. LVM nodarbojas ne tikai ar saimniecisko darbību (84%), bet plāno arī dabas vērtību saglabāšanu un aizsardzības pasākumus (16%), veicot ainavu ekoloģisko plānošanu. E. Zakovica prezentācija sasaucās ar iepriekšējo runātāju teikto par legālām algām, nodokļu maksāšanu un darbinieku sociālo aizsardzību, jo tāda ir šīs nozares filozofija. Legālu algu veicināšanai LVM iepirkumos vērtē arī bruto cenas mediānu, un, kā atzina LVM viceprezidents, lēni, grūti, bet virzās uz priekšu!

Uzņēmējdarbības aspektus novadā, pašvaldības atbalstu un ierobežojošus normatīvos aktus raksturoja Rēzeknes novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema. Rēzeknes novadā, kurā ietilpst 25 pagasti un reģistrēti 1695 uzņēmumi, populārākās nozares ir lauksaimniecība, mazumtirdzniecība, kravu pārvadājumi un mežizstrāde. Ar peļņu pagājušajā gadā strādājuši 298 uzņēmumi, un kopējā peļņa 2018. gadā pieaugusi par 14,5%. Samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 19,98%, un 16 uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā iemaksājuši vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Atbalstu uzņēmējdarbībai pašvaldība pirmām kārtām sniedz ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā, kur neatsverama ir sadarbība ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, un infrastruktūras sakārtošanā. Četros novada centros pie vidusskolām izveidoti izglītības – uzņēmējdarbības punkti, un novadā darbojas 17 skolēnu mācību uzņēmumi, kā arī astoņi tehniskās jaunrades pulciņi. Lauku ekonomikas attīstībai kalpo tirdziņi “Lobs lobam”, dalība izstādēs un pieredzes apmaiņas braucieni, konsultācijas un izglītošana, uzņēmumu konkursi un granti. Par magnētiem un arī uzņēmējdarbības veicinātājiem kļuvuši ūdens tūrisma attīstības centrs “Bāka” un Lūznavas muiža, kam noslēgti jau 46 līgumi ar uzņēmējiem.

Lūznavas attīstība saistās arī ar armiju un zemessardzi, jo bijušajā Lūznavas tehnikumā kopš šīs ziemas saimnieko vīri (un arī dāmas) formas tērpos. Izpilddirektoru priekšā stājās majori Aivis Baļčūns un Oskars Omuļs, kuri iepazīstināja ar Zemessardzes (ZS) 3. Latgales brigādes uzdevumiem šajā reģionā un nākotnes plāniem. Lūznavas militārā bāze ir mājvieta ZS 36. kaujas atbalsta bataljonam, kas ir vienīgā profesionālā dienesta vienība Zemessardzes pakļautībā. Tās pienākumos ietilpst arī tehnikuma ēku kompleksa un infrastruktūras renovācija un uzturēšana, ciemata vides sakārtošana un, protams, drošība.

Izpilddirektoru sanāksmes dalībniekiem bija iespēja aplūkot gan kaujas tehniku un ekipējumu un aprunāties ar zemessargiem, gan tikties ar vairākiem Rēzeknes novada uzņēmējiem un nomēģināt viņu garšīgo piedāvājumu, gan apskatīt muižas teritorijā nesen atvērto viesu namu “Svilpaunieki” un Latgales jūgendstila pērles – Lūznavas muižas dibinātāju Kerbedzu mantojumu, kas atdzimst no jauna, lai iedvesmotu un kļūtu par īsto vietu, kurā mīt MŪZA. Lūznavas muižas prioritātes ir daudzveidīgas un kvalitatīvas kultūras izpausmes, koprades telpa sabiedrībai un uzņēmēju atbalsta platforma.

LPIA nākamā sanāksme notiks 6. septembrī Varakļānu novadā, un tajā tiks runāts par modernām pašvaldībām un darbinieku motivēšanu (aicinājums pieteikties tiem, kuri gatavi dalīties pieredzē), kā arī par jaunumiem informēs Valsts kontrole.

Sniedze Sproģe, LPS padomniece, Gunta Klismeta, LPS Komunikācijas nodaļas redaktore