LSM: Rēzeknē rokdarbniece atdarinājusi 19.gs. Makašānu vīriešu kreklu
Pēc Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma esoša oriģināla parauga tapis 19. gadsimta vīriešu krekla atdarinājums. Krekla atdarinājumu veikusi Rēzeknes Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” dalībniece Ilga Smane. Kā stāsta pati rokdarbniece, tas ir viņas hobijs, kas palīdz sakārtot domas.Latgales Kultūrvēstures muzejā Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” radošās darbības 40 gadu izstādē starp studijas rokdarbnieču izstrādājumiem apskatāms arī 19.gadsimta vīriešu krekla atdarinājums. Tas ir gaiši pelēks linu auduma krekls.
“Šim kreklam ir interesanta aizmugure, kad ir atsevišķi ielaista plecu daļa, kādas klasiskajā etnogrāfiskajā krekla izpratnē nav, parādās ieloces, un ir savdabīgi ķīļi, nav kvadrātiņš, kas ir padusē, bet tāds gareni stiepts un līdz pat elkonim aiziet. Vēl arī interesants ir piegriezums, kad nav taisnais diegs, bet parādās iegrieztās piedurkņu vietas šim kreklam,” stāsta meistare Ilga Smane. Krekla priekšpusē izšūtas ieloces, apkakle tam laikam esot jauninājums.
Ilga Smane vēlējās izgatavot sieviešu kreklu, kas būtu raksturīgs Makašānu pusei – vietai, no kuras nākuši Ilgas vecvecāki un dzīvo vecāki. Vēršoties Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā, izrādījies, ka sieviešu krekla nav. Bet Ilga atklāja oriģinālu Makašānu puses vīriešu krekla paraugu, un viņai tas iepaticies, radusies vēlme tādu izgatavot pašai.
“Pēc apraksta tas ir darba krekls, ko lietojis vīrietis 19. gadsimta beigās Makašānu pagastā.”
Oriģinālā krekls šūts ar rokām no pašausta rupja linu auduma. Kā norāda Ilga, tik rupju linu audumu mūsdienās vairs neatrast. Muzeja krājumā krekls savulaik nonācis pirkuma veidā.
Savukārt iecere darināt sieviešu kreklu Ilgai tiek īstenota. Muzeja krājumā ir Mežvidu pagasta sieviešu krekla paraugs no 19. gadsimta beigām. Ilgai ir interese par apģērbu, kādu savulaik valkājuši.
“Man palaimējās nokļūt Ievas Pīgoznes lekcijās, kad viņa dalījās savā pētījumā par apģērbu Latgalē. Viņas pētījums bija iedvesmojošs, tāpēc radās doma, ka pamēģinām, pameklējam, varbūt kaut kas par mums arī ir,” stāsta Ilga Smane.
Aušana un izšūšana ir veids, kā Ilga atpūšas un sakārto domas: “Man pats process patīk, kad ar rokām šuj, tas ir meditatīvi, laiks kaut kā apstājas, tad var mierīgā prātā filozofēt.”
Taču vēl lielāks prieks, ja, atdarinot šādus tērpus, tas var noderēt arī citiem: “Man ir vairāki paziņas, kas aktīvi darbojas folklorā un arī tautas dejās. Man gribētos, ka tas, ko es atrodu, noder viņiem, kaut vai veidojot folkloras kopas noformējumu, jo tur vajag lokālo garšu. Tas ir viens no aspektiem, kas mani uzrunāja šajā procesā iet un meklēt par šo vietu, kur mēs esam.”
19. gadsimta Makašānu vīriešu krekls kopā ar citiem Rēzeknes Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” meistaru darinājumiem Latgales Kultūrvēstures muzejā būs apskatāms līdz 25. maijam.
