LSM: Latgalē spriež par teritoriālo reformu

Ja pierobeža būs mazapdzīvota vai vispār neapdzīvota, bez infrastruktūras un satiksmes iespējām, mēs nevaram runāt nedz par ārējo, nedz par iekšējo drošību. Šādu viedokli, analizējot plānoto administratīvi teritoriālās attīstības modeli, izsaka Latgales un Sēlijas pašvaldību vadītāji, ekonomikas un zinātnes nozaru pārstāvji.

Latvijā šobrīd aizsākts konferenču cikls “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi”, ko sadarbībā ar republikas pilsētu domēm un reģionālajām augstskolām rīko Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība. Pavisam notiks septiņas šādas konferences, trešā pēc skaita vakar risinājās Daugavpilī un bija veltīta teritoriālā iedalījuma izmaiņu izvērtējumam no iekšējās un ārējās drošības jautājumu aspekta.

Vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātais administratīvi teritoriālais modelis ir labākais risinājums Latvijas reģionu attīstībai? Tas ir galvenais jautājums, uz ko šajā konferenču ciklā par Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumiem uzdod dažādu ministriju, pašvaldību, ekonomikas un zinātnes nozaru pārstāvji. Tas, ka Daugavpilī šis jautājums izvirzīts tieši no iekšējās un ārējas drošības aspekta, nav nejauši.

“Svarīgi, kā šīs teritorijas attīstīsies pēc šīs reformas, kādā veidā pārklāsies pakalpojumu klāsts tieši no drošības viedokļa, jo tā tomēr ir pierobežas zona. Mēs zinām daudzus izaicinājumus šeit – mediju telpu, kāda tā ir, no kurienes cilvēki gūst informāciju. Tāpat jāskatās uz to ikdienišķo vidi, lai tās teritorijas nepaliktu neapdzīvotākas. Jo jau šobrīd ir liels izaicinājums ar apdzīvotību. Un kā mēs ar šo jautājumu tiksim galā. Jo tur, kur nav cilvēku, tur jebkurā brīdī var iesoļot kāds cits… Arī administratīvi teritoriālajai reformai tas aspekts jāņem vērā, īpaši pierobežā,” spriež Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Tieši uz cilvēku no drošības aspekta administratīvi teritoriālās reformas ietvaros vērš uzmanību arī zinātnes pārstāvji un Latgales un Sēlijas pašvaldību vadītāji. Arī Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna:

“Es redzu, kas te notiek īstenībā: brīvdienās izbraucu pa Latgales un Vidzemes pierobežu, tā Latvija paliek tik tukša, tik tukša. Un, ja tur vēl notiks pašvaldību iznīcināšana, apvienošana, tad īstenībā tur skaidri jaušama drošība, kāda tā varētu būt. Ja tur nebūs vietvaras, tad vistiešākajā mērā tas atsauksies uz drošību.”

Baltinavas novads ir skaitliski mazākais – tikai viens tūkstotis iedzīvotāju -, tas varētu būt pievienots Balviem, un domes vadītājs Imants Slišāns vērš uzmanību uz to, lai, īstenojot reformu, lauki un pierobeža nepaliktu vēl tukšāki:

“Tieši mūsu valsts austrumu pierobežai, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robežā, tai ir jābūt apdzīvotai, jābūt tai sajūtai, ka cilvēki ir vajadzīgi mūsu valstij. Jābūt attīstītai infrastruktūrai, un pirmā līmeņa pašvaldībām ir jābūt pēc iespējas tuvāk cilvēkiem. Nevis ar varu vajadzētu likvidēt pašvaldības, bet stiprināt otro – reģionu līmeni, tas kas ir Satversmē – Latgali, Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un Rīgas reģionu. Tātad daļu funkciju varētu atdot reģioniem, bet mazās pašvaldības saglabātu un tieši pierobežā, lai būtu skolu tīkls, ceļi, lauksaimniecība, ražošana.”

Īstenojot jauno administratīvi teritoriālo reformu, jāizvairās no kļūdām, kuras ir pieļautas iepriekšējās reformās un pēdējos gados un kas mazāk vai vairāk bet tieši skar arī drošības jautājumus.

“Viena no šīm kļūdām ir tā, ka savulaik, jau krīzes laikā, valsts aizgāja uz totālo centralizāciju. Reģionos ir vajadzīgi cilvēki, reģionos ir ļoti liela depopulācija. Cilvēki brauc prom, brauc uz Rīgu, uz ārzemēm. Un tas, ka no reģioniem, īpaši no pierobežas zonām, piemēram, no Daugavpils vai Ludzas izvāca veselu virkni valsts iestāžu, kas te bija, tas ir viens no drošības aspektiem, par ko ir jārunā. Jo tas bija stimuls, jo bija darbs,” norāda Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis.

Reforma varētu būt platforma daudziem jautājumiem, kurus varētu izskatīt no decentralizācijas aspektiem, tostarp no drošības, tāpēc svarīgi ir apzināt viedokļus, tā uzsver reformas īstenošanas iniciatores – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults:

“Sabiedriskās drošības un kārtības jautājumi ir tie, kas būtu jāskata kontekstā ar reformu. Mēs redzam pašvaldības, kuras ir izveidojušas savas pašvaldību policijas, savas atskurbtuves, arī ugunsdzēsībā un civilajā aizsardzībā loma ir, un mēs redzam jomas, kurās varētu vietējām varām dod vairāk tiesības iesaistīties jautājumos, kas skar sabiedrisko drošības jomu. Taču vienlaikus mēs redzam, ka pretī jābūt attiecīgai kapacitātei. Tāpēc šī reforma varētu būt platforma daudziem jautājumiem, kurus varētu izskatīt no decentralizācijas aspektiem.”

Konferenču cikls “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi” vēl turpināsies līdz 10. jūnijam, kādā no republikāniskajām pilsētām detalizētāk apskatot vienu no prioritārajām jomām teritorijas attīstības veicināšanai.

Nākamā konference 31. maijā notiks Rēzeknē un būs veltīta mobilitātes un transporta tīkla trūkumu un uzdevumu aspektiem.

Autori: Silvija Smagare