Latgale pierāda – var!

Kopš 2013. gada Latgales plānošanas reģionā (LPR) darbojas Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC), tas Latgales programmas ietvaros veidots kā pilotprojekts ar mērķi nodrošināt informatīvos un konsultatīvos pasākumus uzņēmējdarbības atbalstam.

Savas pastāvēšanas sešos gados LUC sniedzis plašu spektra atbalstu uzņēmējiem gan konsultējot par uzņēmuma izveides jautājumiem, pieejamo ES atbalstu biznesa uzsācējiem, gan organizējot reģiona uzņēmumu tirdzniecības misijas uz ārvalstīm. LUC veicamo atbalsta pasākumu klāsts un saturs gadu no gada ir mainījies, jo arī uzņēmējdarbības vide nestāv uz vietas – viss dinamiski mainās, pilnveidojas, arī eksporta tirgos notiek pārmaiņas.

Centra uzņēmējiem sniedzamo pakalpojumu klāsts ir konsultācijas un informatīvais atbalsts, kā arī konkurētspējas, motivācijas un informatīvie pasākumi.

Lai uzrunātu plašāku uzņēmumu skaitu, uzklausīt uzņēmēju viedokļus par normatīvā regulējuma nepilnībām un iespējamajiem risinājumiem, tiek meklētas dažādas komunikāciju platformas, paplašināta sadarbība LTRK Latgales reģionālo nodaļu, kā arī dažādu pašvaldību teritoriju uzņēmējus pārstāvošām biedrībām.

Sekojot reģiona tendencēm ekonomiskās darbības jomā, LUC apkopo uzņēmējdarbības vidi raksturojošo statistiku – nodarbinātība, lielāko uzņēmumu apgrozījuma dinamika, iedzīvotāju ienākumi. Latgales reģiona ekonomiskie rādītāji pēdējos gados rāda izaugsmi, tomēr joprojām atpaliek no vidējā rādītāja valstī.

Eksporta tirgu pienesums reģiona uzņēmumos pieaug.

Latgalē eksportējoši uzņēmumi attīstās daudz straujāk, tie ir guvuši Eiropas un pasaules mēroga atpazīstamību. Piemēram, AS VEREMS, AS Preiļu Siers, SIA Axson Cable vai nule Latgales SEZ statusu saņēmušais SIA “Light Guide Optics International” no Līvānu novada. Šie uzņēmumi ir ar daudzu gadu pieredzi eksportā un miljonos mērāmām investīcijām ražošanā. Tomēr ir uzņēmumi, kas savu pieredzi eksporta tirgos tikai sāk, tādēļ LUC darba plānā ir tirdzniecības misiju organizēšana. Centra darbības laikā ir organizēti uzņēmēju braucieni gan uz Skandināvijas valstīm, gan Poliju, Nīderlandi, Vāciju un Baltkrieviju. Organizējot šāda veida pasākumus, svarīgi ir ņemt vērā katras valsts specifiku, iekšējā tirgus struktūru, un balstoties uz analīzes datiem izvēlēties nozares, kas atvērtas uz sadarbību ar Latgales reģiona uzņēmumiem. Šogad pieci reģiona uzņēmumi no tekstilizstrādājumu um kokapstrādes nozarēm devās tirdzniecības misijā uz Baltkrieviju. 2017. gadā pieciem kokapstrādes nozares uzņēmumumiem tika nodrošināta iespēja uzrunāt partnerus Vācijā. Interesanti, ka šādi braucieni Latgales reģiona uzņēmējus satuvina arī savstarpēji, kas vēlāk ir par pamatu kopējiem projektiem, sadarbībai pasūtījumu izpildē. Iepriekšējos gados liels balsts uzņēmumiem tika sniegts LIAA programmā ārējo tirgu apgūšanā. Tomēr šogad veiktās izmaiņas atbalsta sniegšanas  nosacījumos būtiski sadārdzina ārējo tirgu apgūšanas izmaksas, ko īpaši sāpīgi sperot pirmos soļus eksporta tirgos izjūt tieši mazie uzņēmumi.

 Latgales mazie ražotāji spēj piesaistīt pircējus

Kā veiksmīgu piemēru mazā biznesa attīstības atbalstam var minēt Latgales plānošanas reģiona (LPR) jau sesto gadu organizēto Latgales dienu Rīgā, kas tiek organizēta Rīgas pilsētas svētku laikā Neatkarības (Jēkaba) laukumā un ir kļuvusi par neatņemamu svētku sastāvdaļu. Ar biedrības “Latgales tematiskie ciemi” atbalstu šajā pasākumā pulcējas vairāk nekā simts Latgales mājražotāju un amatnieku, mākslinieku, galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem radot patiesu interesi, ne tikai par piedāvāto preci, bat arī par reģionu kopumā. Šis un citi līdzīgi pasākumi aizvadītajos gados likuši sarosīties reģiona amatniekiem, mājražotājiem gan reģistrējot savu nodarbi, gan arī sakārtojot ražošanu, radot jaunus produktus un izstrādājumus atbilstoši klientu pieprasījumam. Šogad, lai veicināt reģiona mazos ražotājus ieviest inovatīvus risinājumus produktu atīstībā, LUC organizēja vairākus seminārus, piemēram, kā veiksmīgi attīstīt biznesu izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus un pētnieku ieguldījumu, kas radīja lielu ieinteresētību klausītājos. Reģionā ir daudz labu piemēru, kur uzņēmējs savu ražojumu spēj pozicionēt kā tūrisma pakalpojumu, tādējādi tiek iegādāta nevis vienkārša prece, bet gan stāsts un padoms. Protams, apstāties uz saniegtā nedrīkst un nepārtraukti jāpiedomā gan pie sortimenta, gan arī veidiem kā labāk sasniegt potenciālo pircēju un šajā procesā LUC konsultanti palīdz ikvienam interesentam.

Latgales reģiona uzņēmējdarbības vides attīstība ir plašu un savstarpēji saistītu pasākumu kopums.

“Mēs kā reģions apzināmies, ka uzņēmējdarbības vides pilnveidošana ir kompleksu savstarpēji saistītu pasākumu kopums. Turklāt lielākā daļa pasākumu prasa arī laiku, piemēram, pašlaik pašvaldības sakārto uzņēmējiem pieprasīto infrastruktūru Latgales programmas finansējuma ietvaros, par ko ar valdību un VARAM tika strādāts kopā no 2009. gada. Reģionā uzņēmējiem jau divus gadus pieejams Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsts, par ko esam cīnījušies vairākus gadus. Arī pašlaik nestāvam uz vietas un izstrādājam jaunus pasākumus reģiona uzņēmēju atbalstam, kam ir nepieciešami jaunas grantu programmas topošajiem un esošajiem uzņēmumiem”, norāda Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Nacionālās un reģionālās nozīmes pilsētas pašlaik ir aktīvi reģionālās attīstības centri, koncentrējot ap sevi gan cilvēkresursus, gan ražošanu. Sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izveidotas trīs Latgales rīcības programmas, kuru ietvaros paredzēts sakārtot uzņēmējdarbībai piemērotas teritorijas un infrastruktūru.

Īstenojot projektus Latgales attīstības programmas pielikumā noteiktajās teritorijās, paredzēts radīt jaunas vismaz 860 darbavietas, piesaistīt nefinanšu investīcijas vismaz 60 miljonu EUR apmērā un samazināt degradētās teritorijas par 124.97 ha.

Projektu ieviešanas norit veiksmīgi, un rezultātā 2018.gada 18.maijā  Daugavpils novada Kalkūnes pagasta Randenē tika nodota ekspluatācijā pirmā vieglās rūpniecības ražošanas teritorija Latgales reģiona teritorijā ar ēku kopējo platību gandrīz 1000 m2.  Jaunizveidotā ražošanas teritorija ir aprīkota ar uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Objektā attīstīs vieglās rūpniecību, radot ne mazāk kā 30 jaunas darba vietas.

Jau šobrīd LPR sadarbībā ar 13 pašvaldībām, uzņēmējdarbības vides sakārtošanai reģionā ir sagatavojusi 21 projektu 33 milj. EUR vērtībā.

“Latgales rīcības plānā izvirzīts mērķis: panākt aktīvāku iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei Latgalei. Šī mērķa sasniegšanai viens no pasākumiem ir Latgales programma, kuras ietvaros vairāk nekā 52 milj. EUR tiek ieguldīti ar uzņēmējdarbību saistītā infrastruktūrā. Paralēli uzņējiem, kas plāno veikt investīcijas, ir pieejams arī atbalsts no Latgales speciālās ekonomiskās zonas”, norāda I. Maļina – Tabūne, Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks.

No Latgales SEZ darbības pirmsākumiem Latgales SEZ kapitālsabiedrības statuss ir piešķirts 12 uzņēmumiem, kas līdz 2022. gadam plāno izveidot 118 jaunas darba vietas. Latgales SEZ iekļauti 63 ha platības un par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 14 līgumi 3,7 milj. EUR ieguldījumu apmērā. Tie ir gan ieguldījumi iegādājoties modernas iekārtas, gan ieguldījumi telpu pielāgošanai ražošanas vajadzībām ar mērķi ražošanas jaudu palielināsanai.

Topošie uzņēmēji tiek uzrunāti jau skolas solā

LUC katru gadu reģiona izglītības iestādēs organizē pasākumu “Īsteno sapni par savu biznesu”, kura mērķauditorija ir vidusskolas pēdējo klašu audzēkņi.

“Svarīgi, lai interese par uzņēmējdarbību aizsākas iespējami agrāk, jau skolas laikā un būtu vairāk iespēju gūt pieredzi un zināšana uzņēmējspēju jomā. Nodrošinot sistēmisku atbalstu ar uzņēmējdarbību saistītu zināšanu apgūšanu jauniešiem, panāksim lielāku skaitu jaunuzņēmumu nākotnē un iespējams arī redzēsim pasaules mēroga brendu tieši no Latgales. Nākotnē ir jādomā par jaunu uzņēmējpratības programmu izveidi un ieviešanu ne tikai skolās, bet arī pat pirmsskolas izglītības iestādēs”, stāsta LUC vadītājs Andris Kucins.

LUC speciālisti katru gadu šīs iniciatīvas ietvaros apmeklē līdz 12 izglītības iestādēm, iesaistot ap 350 jauniešiem, lai brīvā atmosfērā kliedētu mītus par uzņēmējdarbību kā par kaut ko nesasniedzamu.

Lektoriem daloties savās zināšanās, pieredzē un stāstos par biznesu, jauniešiem ir iespēja smelties zināšanas un gūt nepieciešamo informāciju un praktisko pieredzi par to, kas ir bizness un uzņēmējdarbība, kā rodas labas un dzīvotspējīgas biznesa idejas. Šo stāstu lieliski papildina arī pieaicinātie viesi – uzņēmēji.

Aktīvākie 20 jaunieši no apmeklētajām izglītības iestādēm tiek aicināti uz noslēguma psākumu, kas šogad notika Rīgā, tā ietvaros tika apmeklēta ASV vēstniecība, kur notika koučinga paraugstunda.

Tāpat LUC aktīvi iesaistās arī Skolēnu mācību uzņēmumu programmas (SMU) pasākumos. SMU ir īpaši 4.-12. klašu skolēniem veidota mācību metode, kur tiem ir iespēja, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem. Pozitīvi, ka vidēji 22% programmas absolventu ir jau iesaistījušies uzņēmējdarbībā.

Neaizmirst pateikt paldies

Godinot labākos Latgales uzņēmumus, Latgales uzņēmējdarbības centrs kopš 2014. gada organizē konkursu ’’Latgales reģiona uzņēmēju gada balva’’. Konkursa mērķis ir apzināt un godināt Latgales plānošanas reģiona uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Latgales reģionā. Konkurss veicina Latgales plānošanas reģiona uzņēmēju atpazīstamību, popularizējot labas uzņēmējdarbības prakses piemērus Latgalē. 2018. gadā tika godināti: balvu Gada inovācija saņēma SIA Rasa Botanicals no Līvānu novada, Gada jaunais komersants SIA SMD Baltic no Daugavpils. Preiļu novadā reģistrētais SIA “M & M Co” saņēma balvu – Gada tūrisma pakalpojuma sniedzējs. Nominācijā Gada amatnieks/ mājražotājs tika godināti Zilupes novada tāšu meistars Jurijs Ivanovs, keramikas darbnīcas īpašnieki Valda un Olgas Pauliņu un Krāslavas novada Z/S Kurmīši.

Ar plašāku informāciju par Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra darbību un sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties interneta vietnē www.lpr.gov.lv