Labklājības ministre sola pārskatīt deinstitucionalizācijas projekta sasniedzamos rezultātus

Labklājības ministre Ramona Petraviča šodien, 26. februārī, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Novadu apvienības valdi, pašvaldību vadītājiem uzsvēra, ka ir gatava tikties ar pašvaldībām un nepieciešamības gadījumā meklēt individuālu risinājumu, ja radušās problēmas deinstitucionalizācijas plāna realizēšanā neparedzētu izmaksu dēļ. “Plāna izstrādes laikā, piemēram, bija citas celtniecības izmaksas. Tagad tās ir pieaugušas, līdz ar to var rasties problēmas, ieviešot pašu plānu dzīvē. Esmu gatava tikties ar katru pašvaldību un meklēt individuālu risinājumu. Mūsu uzdevums ir realizēt vismaz kaut kādu daļu deinstitucionalizācijas plāna, nevis neizdarīt neko,” uzsvēra ministre.

Runājot par Labklājības ministrijas prioritātēm laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ministre atzīmēja, ka galvenās no tām ir bezdarba mazināšana, nevienlīdzības mazināšana, atbalsts ģimenēm, ārpusģimenes aprūpes attīstīšana, atbalsts iedzīvotājiem, risinot sociālas dabas jautājumus, invaliditātes prevencija un seku likvidēšana, atbalsts personām ar invaliditāti un citas un šo jautājumu risināšanā nepieciešams ne tikai citu ministriju, bet arī pašvaldību atbalsts un līdzdalība.

Šogad ministrija bija paredzējusi 17 prioritātes, bet šā gada budžetā atbalstītas tikai dažas. Atbalstīto vidū ir valsts sociālo aprūpes centru darbinieku atalgojuma paaugstināšana, ieviests jauns pabalsts adoptētājiem, lai veicinātu adopciju, rasts papildu finansējums cilvēkiem ar I grupas invaliditāti kopš bērnības. Šīs prioritātes ir atbalstītas valdības sēdē, tomēr priekšā vēl divi Saeimas lasījumi.

Pašvaldību vadītāji aktualizēja vēl vienu prioritāti, kas būtiska, domājot par sociālās jomas izaugsmi – piemaksu sociālajiem darbiniekiem, taču saskaņā ar R. Petravičas teikto minētā prioritāte šā gada budžetā nav atbalstīta. Jautājums tiks aktualizēts 2020. gada budžeta kontekstā, tomēr Labklājības ministrija uzskata, ka nepieciešams ilgtermiņa risinājums. Šobrīd problēmas risinājums nav rasts.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ministrei norādīja, ka daudzām pašvaldībām sasāpējis jautājums ir aprūpes institūciju darbība un attīstība. “Noteikti ir būtiski uzsākt diskusiju par situāciju pašvaldībās ar sociālās aprūpes iestādēm. Skaitļi liecina, ka veco ļaužu skaits valstī palielinās, līdz ar to strauji pieaug arī rindu apjoms uz sociālās aprūpes namiem. Tas nozīmē, ka šīs iestādes būs jāpaplašina visā Latvijā. Tas nekad nebūs iespējams uz biznesa principiem, jo cilvēku pensijas ir mazas un sedz tikai nelielu daļu no konkrētās personas uzturēšanās izmaksām. Ja nākamajā plānošanas periodā nebūs iespējams izveidot speciālu programmu arī šādiem mērķiem, tā būs liela problēma”.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece apliecināja, ka šī ir nākamā plānošanas perioda prioritāte. “Šis ir tas brīdis, kad skaļi jāatzīst, ka sabiedrība noveco un tam ir savas sekas – veco ļaužu veselības stāvoklis, viņu atrašanās vieta un normāli dzīves apstākļi aprūpes iestādēs. Risinājums, protams, ir jāmeklē gan valsts, gan pašvaldību pusē. Visdrīzāk tā varētu būt valsts un pašvaldību partnerība,” sacīja LM pārstāve.

Turpinot sarunu, pašvaldību vadītāji aktualizēja jautājumu par garantēto minimālo ienākumu un pabalstu sistēmu Latvijā, uzsverot, ka pašvaldībām jābūt instrumentam, kā pašām katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt pabalsta piešķiršanas apjomu. Piemēram tika minēts gadījums, kad iedzīvotājam ienākumi, teiksim, par astoņiem eiro pārsniedz robežu, kas atļauj piešķirt pabalstu kā mazturīgai vai trūcīgai personai. Vietvari bija vienisprātis, ka šis mehānisms ir jāmaina, ļaujot pašvaldībām pašām izvērtēt konkrētās personas ienākumus un atbilstību statusā paredzēta pabalsta saņemšanai. Tas dotu iespēju atbalstīt cilvēkus, kuriem tas tik tiešām ir nepieciešams, un motivēt tos, kuri ilgstoši ir bez darba vai pat nevēlas atgriezties darba tirgū.

Ministre apliecināja, ka arī no ministrijas puses ir atbalstāma iniciatīva šo noteikto sistēmu valstī mainīt.

Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine, turpinot diskusiju par nodarbinātību valstī, uzsvēra, ka nepieciešams pārskatīt arī tālāko rīcību pēc tam, kad iedzīvotājs noslēdzis dalību programmā par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. “Pēc nostrādātajiem sešiem mēnešiem nav daudz tādu klientu, kas izmanto citas NVA piedāvātās iespējas. Lai risinātu šo situāciju, būtu lietderīgi, ka bezdarbnieku kuratori brauktu uz pašvaldībām un veiktu apmācības uz vietas, nevis likt cilvēkam ar niecīgiem ienākumiem braukt uz aģentūru. Šāda pieeja noteikti veicinātu cilvēku atgriešanos darba tirgū,” skaidroja S. Kapteine, piebilstot, ka pašvaldības noteikti šādai grupu apmācībai būtu gatavas nodrošināt arī telpas.

J. Muižniece apliecināja, ka programma turpināsies, turklāt tiks paplašināta, tomēr apmācības uz vietas pašvaldībās nebūtu labākais risinājums, jo cilvēkam pašam jābūt motivētam atrast darbu, taču arī par šo diskusija noteikti būtu nepieciešama. Tāpat nepieciešams domāt arī par prevenciju.

Papildu līdzekļus valsts budžetā sociālās jomas sakārtošanai R. Petraviča cer iegūt pēc administratīvi teritoriālās reformas, reorganizējot bāriņtiesas. “Uzskatu, ka bāriņtiesas jāapvieno,” uzsvēra ministre, konkrētus reorganizācijas aspektus gan neminot. “Amatā esmu tikai mēnesi, tāpēc konkrētāk šobrīd nevarēšu komentēt,” pauda labklājības ministre.

“Risinot šos un citus jautājumus, visam pamatā ir jābūt vienam mērķim – mūsu iedzīvotāju labklājība. Dzirdot par reformu, domāju, ka jābūt patiesiem un jāpasaka, ka pēc reformas pakalpojumi un labklājība neuzlabosies tikai tāpēc, ka tiks mainīts administratīvais iedalījums. Piemēram, es kā Smiltenes novada domes priekšsēdētājs nespēju cilvēkam samelot, ka pēc reformas viņa dzīve uzlabosies, jo pašvaldības patiešām neredz, kā, kļūstot lielākiem, palielināsies labklājības līmenis un pakalpojumi viņam kļūs pieejamāki. Tā būs attālināšanās no cilvēkiem, tāpēc mums kopīgi jādomā, kā šo risināt. Domājot par reformu, mēs atkal un atkal aizmirstam par iedzīvotājiem,” Novadu apvienības valdes sēdes noslēgumā uzsvēra tās priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Plašāka informācija: Gints Kukainis, Latvijas Pašvaldību savienības Novadu apvienības priekšsēdētājs, Tālrunis: +371 64774844, E-pasta adrese: gints.kukainis@smiltene.lv