Ko darīt, ja gribas atpakaļ uz Latgali?
“Dzeiveite, dzeive, kur ir tei laime? Lai goldā ir maize, ap goldu jer saime,” atgādina Latgales radio skanošā dziesma, un vecmāmiņa steidz uzgriezt skaņu tā, lai arī kaimiņi sadzird (10 km tālāk).
Kaut gan pēdējos deviņus gadus izglītību un darba pieredzi esmu guvusi ASV, Norvēģijā un Francijā, tomēr mana sirds un ģimene ir Latgalē – Rēzeknē un Stoļerovā, kur uzaugu un dzīvoju līdz vidusskolai.
Lai arī st
atistika par Latgali vēl aizvien myus, latgalīšus, padara par melno avi uz Rīgas vai Kurzemes fona, ir iemesli ļaut sev pasapņot par atgriešanos uz cilvēkam cienīgu dzīvi vietā, kur nekad netrūkst liepziedu medus uz svaigi ceptas rudzu maizes un glāzes īsta lauku piena (modernajam latgalītim pieejami arī kokosriekstu, sojas vai mandeļu piena izstrādājumi).
Ķeramies pie lietas! Ko darīt, ja gribas atpakaļ uz Latgali? Kopš Latvijā darbojas remigrācijas koordinatori, kas palīdz izbraukušajiem latviešiem atgriezties, arī Latgalē ir zināma lielāka skaidrība par atgriešanos.
No marta līdz decembrim 2018. gadā Latgalē ar koordinatoru palīdzību atgriezušies 87 cilvēki, kamēr kopumā valstī atgriezušās 163 ģimenes un saziņa ar diasporu par atgriešanos notikusi ar 4004 cilvēkiem, mums pastāstīja remigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska. Un jā, lai arī Latgalē ir lielāks bezdarbs un vidēji mazākas algas, taču arī zilo ezeru zemē ir vairāki uzņēmumi, kuros trūkst darbaroku un kurus vērts izpētīt.
1. Latgales uzņēmumi ar stāžu, kuriem vērts pievērst uzmanību
Latvijas Finieris
Šobrīd “Latvijas Finieris” ir attīstījies par starptautisku koncernu ar ražošanas uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, kā arī 12 produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmumiem Eiropā un ārpus tās. Savu produkciju Latvijas Finieris pārdod vairāk nekā 60 pasaules valstīs, un kompānijas daļa “Verems”, kas atrodas Rēzeknē, pastāvīgi meklē jaunus darbiniekus. Šobrīd Latvijas Finiera atalgojums, piemēram, metālapstrādes darbgaldu (CNC) operatoram ir €1068 – 1454 un kokapstrādes ražošanas iekārtu operatoram €900 – 1300 mēnesī (bruto).
New Fuels, LEAX un citi uzņēmumi Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā (RSEZ)
Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums „NewFuels” ir vērienīgākā kokskaidu granulu ražotne Latvijā, kas tapusi, pateicoties vienām no lielākajām tiešajām ārzemju investīcijām Latgalē. Tikmēr “LEAX” ražotnē, kas ir daļa no metālapstrādes grupas uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, strādā vairāk par 150 darbiniekiem.
Light Guide Optics International un Latgales SEZ
Optiskā šķiedra Līvānos top jau kopš astoņdesmitajiem. Šobrīd Light Guide Optics International ir viens no pieciem lielākajiem optiskās šķiedras ražotājiem pasaulē. Uzņēmums izveidojis savus meitas uzņēmumus Vācijā, Baltkrievijā un ASV. 99,5 procentus no saražotās produkcijas Līvānu uzņēmums eksportē uz ārzemēm, piemēram, ASV, Vāciju, Austriju un citām valstīm. Atbalstu uzņēmumam sniedz arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas statuss.
Līvānu ielejas lielākā haizivs uzņēmuma “Z-Lights” valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods žurnāla KLUBS decembra numurā ar lepnumu stāsta, ka tuvāko piecu gadu laikā kompānijas vērtība varētu pārsniegt 100 miljonus eiro. Ne velti viņš ir saņēmis valsts pateicību kā labākais darba devējs Latgalē, jo vidējā alga uzņēmumā – ap €2000 bruto – ir divreiz augstāka nekā valstī.
Preiļu siers
“Preiļu siers” 2017. gadā strādāja ar gandrīz 60 miljonu eiro apgrozījumu un 1.1 miljoniem peļņas, liecina “Firmas.lv” atrodamā informācija. Pēc uzņēmuma vadības domām, piena ražošanas un pārstrādes nozare ir stabila – šķiet, pieaugošā vegānu kustība to nav spēcīgi ietekmējusi, kas paver labas darba iespējas šajā industrijā. Arī kopējais Latvijas piena produktu eksports turpina palielināties – iespējams, ir vērts pamēģināt strādāt šajā nozarē tieši Preiļos.
2. Latgales un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ)
Jau kopš 2017. gada uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales reģionā, var pieteikties un saņemt nodokļu atlaides Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (Latgales SEZ). Latgales SEZ iekļaujamās teritorijas var atrasties faktiski jebkurā Latgales vietā atbilstoši uzņēmuma ieskatiem un vajadzībām.
Tikmēr daļa no “New Fuels” un LEAX panākumiem, iespējams, slēpjas RSEZ izdevīgajos noteikumos uzņēmējiem un investoriem – RSEZ piedāvā līdz pat 100% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi un 80% uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Par RSEZ vairāk uzzini šeit.
Neskaitot SEZ priekšrocības, jau kopš 2013. gada Latgales reģionam tiek sniegti papildus līdzekļi gan no Eiropas fondiem, gan arī valsts budžeta. No 2012. līdz 2013. gadam tika piešķirti gandrīz 100 miljoni eiro un 2015. – 2017. gadā vēl aptuveni 50 miljoni. Rīcības plānā 2018. – 2021. gadam Latgalei papildus plānots piešķirt finansējumu aptuveni 30 miljonu eiro vērtībā. Taču daudzi no Latgales uzņēmējiem pret SEZ un rīcības plānu ir skeptiski. “Tā ir vien politiska metode pievērst uzmanību Latgalei. Runas ir skaļākas nekā darbi,” komentē uzņēmuma “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts.
3. Svaigākie jaunuzņēmumi Daugavpils Biznesa inkubatorā
Sazinoties ar Daugavpils Biznesa inkubatoru, uzzinājām par vissvaigākajiem jaunuzņēmumiem Latgales reģionā, kurus iedvesmai vērts aplūkot. #vissnotiek?
Hipsterīgais, tomēr praktiskais uzņēmums ražo dabiskus materiālus, pārstrādājot kaņepes. Ražotne atrodas Krāslavas novadā – reģionā, kurš kādreiz bijis slavens ar linu pārstrādi, ko pašlaik aizvieto kaņepju nozare, kas, strauji attīstās arī citur pasaulē. Uzņēmums lepojas ar spēju, izmantojot modernas tehnoloģijas un jaudīgas pārstrādes iekārtas, atdzīvināt senas Latvijas tradīcijas.
Līvānu novadā 2018. gadā tika izveidots jaunuzņēmums, kas nodarbojas ar ārstniecības augu ekstrakta izgatavošanu. Uzņēmums saņēmis gan Latgales plānošanas reģiona uzņēmēju gada balvu nominācijā “Gada inovācija”, gan Līvānu novada domes atzinību. Lai arī uzņēmuma dibinātāja Zane Grigale-Soročina strādā Rīgā, viņa kopā ar vecākiem Līvānos spējusi apvienot un attīstīt šo biznesa ideju līdz tam, ka Rasa Botanicals ir sabiedrībā pamanīts un novērtēts jaunuzņēmums. Uzņēmējai ir ķīmiķes izglītība un viņas darbs saistīts ar kosmētikas produktu ražošanu, tādēļ pieredzes netrūkstot. Šobrīd Rasā tiek izgatavoti 12 augu ekstrakti, kas tālāk tiek piedāvāti kosmētikas un pārtikas ražotājiem.
Domājot par jauno paaudzi un nākotnes rādītājiem, Brick Maker piedāvā izglītojošas būvniecības spēles bērniem. Brick Maker izmanto tikai dabiskus, Latvijā ražotus materiālus, un saražotais ir otrreizēji pārstrādājams. Jaunuzņēmuma produkts palīdz attīstīt iztēli, radošo domāšanu, telpisko vizualizāciju un abstrakto domāšanu.
Teleset ir jaunuzņēmums Daugavpilī, kas izstrādā ierīces (TV Platform, IPTV Box, Communication Channel), kuras aizstāj parasto televīziju ar tādām tehnoloģijām kā IPTV/OTT. Kompānijas mērķis ir attīstīt un ieviest nākotnes interaktīvo televīziju.
Beidzot uz garšīgas nots, jāpiemin arī izslavētais Ausmeņa kebabs, kuru pirms vairākiem gadiem Rēzeknē uzsāka pasaules pieredzi Norvēģijā guvušais latgalietis Valters Murāns. Rīgas un Rēzeknes kebabnīcu 2018. gada apgrozījums sasniedza aptuveni 800 tūkstoši eiro, minējis Dienas Bizness. Acīmredzot Ausmeņa kebabs ir ne vien populārākā pulcēšanās vieta jauniešiem Rēzeknē, bet arī Rīga sāk iemīlēt Latgales garšas – buļbu frī, šmakovku un citas…
“Es domāju – Latgalē ir daudz patriotu. Mēs visi kopā esam latvieši. Ir atšķirība mazliet, kur dzīvo vai kā dzīvo, bet tik traki negribētu dalīt – latgalietis vai ne latgalietis, mēs visi esam latvieši,” atgādina Valters.
Jā, Latgalei vēl joprojām ir jāsadzen pārējā Latvija, taču kopumā aina kļūst gaišāka. Arī Latgalē ir uzņēmumi, kuri cīnās un pierāda sevi tālu aiz Latvijas robežām.
Informācija pārpublicēta no www.yourmowe.lv
Astrīda Leščinska
Latgales plānošanas reģiona
remigrācijas koordinatore
Tālr.+37129122163, 65423801, e-pasts:astrida.lescinska@lpr.gov.lv.
