Ir pieejami forumu cikla “Latvijas vērtības 2018” secinājumi un izstrādātie priekšlikumi

Ir noslēdzies forumu cikls “Latvijas vērtības 2018”! Nodibinājums “Latvijas Nacionālo vērtību fonds” ir sagatavojis kopsavilkumu par 5 aizvadītajiem forumiem Latvijas plānošanas reģionos. Latgalē speciālistu diskusija notika Ludzā, 2018.gada 17.augustā.

Pirmā daļa. Dzīves un darba vide Latvijā –vērtējums un priekšlikumi. Sadaļā “Dzīves un darba vide Latvijā”, diskusijas dalībnieki novērtēja dzīves un darba vidi Latgalē.

1. Darbaspēks un darba vide Latgales reģionā.

Vidējais bezdarba līmenis 2018. gada otrajā ceturksnī, pēc NVA datiem, bija 15%, kas ir 17 925 reģistrētie bezdarbnieki pret 1848 brīvajām darba vietām. Neskatoties uz to, pat ar šādu bezdarba līmeni Latgales reģionā uzņēmējiem ir grūti atrast darbiniekus. Uzņēmēji skaidro, ka iemesls ir bezdarbnieku inertums, nevēlēšanās būt mobiliem, lai izmantotu darba tirgus piedāvājumus. Vienlaikus darba devēji ir saskārušies ar negatīvu pieredzi, pieņemot darbā bezdarbniekus, jo viņu motivācijas līmenis ir pārāk zems ražīgam, intensīvam un kvalitatīvam darbam. Rezultātā darba devējiem zūd uzticība bezdarbniekiem kā kvalitatīva un ražīga darba veicējiem.Uzņēmēji uzsver, ka Latgalē ir ļoti grūti piesaistīt labus speciālistus no Latvijas centra un lielajām pilsētām. Viņu pieredze liecina, ka speciālisti pieprasa lielāku atalgojumu nekā Rīgā, jo nevēlas pamest pilsētas, taču uzņēmēji nevar atļauties maksāt tik lielas algas, jo vietējos uzņēmumos ir zems darba ražīgums, līdz ar to palielinās ražošanas izmaksas un noieta tirgus ir neefektīvāks. Turklāt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem trūkst gan informācijas, gan arī izpratnes par jaunākajām tehnoloģijām un to izmantošanu uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanā, dažkārt vērojama arī neprasme pielāgoties tirgus attīstībai.Ar ievesto darbaspēku uzņēmēji vēlas radīt konkurenci darba ņēmēju vidū. Uzņēmēji iesaka samazināt nodokļu slogu par ievesto darbaspēku. Nereti uzņēmēji jaunos darbiniekus apmāca paši savā darba vidē un, kā izrādās, navpietiekami informēti par iespējamo valsts finansējumu darbinieku apmācībām un kvalifikācijas celšanai. Tāpat viņi uzskata, ka ir nepieciešams plānveidā un sistemātiski pielāgot NVA bezdarbnieku apmācību programmas uzņēmēju vajadzībām. Savukārt NVA pārstāvji informēja, ka apmācību programmas ir plašas un bezdarbnieki tās arī apmeklē, taču bieži vien nevēlas izmantot iegūtās jaunās iemaņas darba tirgū.Uzņēmēji un organizāciju pārstāvji kritizē normatīvo aktu un kontrolējošo iestāžu lielo slogu un izsaka pieņēmumu, ka kopumā valstī ierēdniecība ir pārāk liela, tāpat īpaši tiek minētas nodokļu sistēmas biežās un neparedzamās izmaiņas, kas traucē izstrādāt uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju un uzlabot darba vidi.Diskusijā tika pieminēts lauku ceļu sliktais stāvoklis, kas pilnīgi noteikti kavē gan iedzīvotājus atgriezties laukos, gan arī lauku biznesa attīstību. Uzņēmēji uzskata –ja infrastruktūra laukos būtu sakārtota, darbaspēka kustība noteikti būtu intensīvāka.

Risinājumi:

Nepieciešama valsts mērķtiecīga, plānveida un aktīva rīcība remigrācijas procesa īstenošanā, kā arī šā procesa aktīva publicitātes īstenošana un skaidrošana Latvijas sabiedrībai un diasporas vidē, kā rezultātā mazinātos uzņēmēju vides spiediens un vēlme atvieglot nodokļu slogu ievestajam darbaspēkam.

Valsts nodokļu sistēmai jābūt ilglaicīgi paredzamai.

Nepieciešams mazināt normatīvo aktu un kontrolējošo iestāžu radīto administratīvo slogu. Ieteikums organizēt pašvaldību, iestāžu speciālistu un uzņēmēju kopīgu darba grupu vai pasākumu kopumu, lai izanalizētu normatīvo aktu un kontrolējošo iestāžu radīto administratīvo slogu Latvijā un secinājumus pēc tam sasniegtu valdībā un Saeimā problemātikas risināšanai.

Nepieciešams palielināt vidējo un mazo uzņēmumu efektivitāti tirgū, lai uzņēmēji varētu ar izpratni pielāgoties tirgus attīstības tendencēm.

Nepieciešams organizēt darba vidē balstītas apmācības, kam ir pieejams valsts finansējums, tostarp palielinot uzņēmēju informētību par šādām iespējām. ESF projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” (projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001) ietvaros īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma “Apmācība pie darba devēja” mērķis irdarba devējam vajadzīgā darbinieka praktiskā sagatavošana, organizējot apmācību pie darba devēja; tāpat arī LDDK ar ES atbalstu īstenots projekts, lai profesionālo vidējās izglītības un arodizglītības iestāžu audzēkņiem nodrošinātu darba vidē balstītu mācību, kā arī prakses iespējas.

Nepieciešams pārskatīt bezdarbnieku izglītības vides finansējumu un tematiku, lai bezdarbnieki efektīvāk iekļautos darba tirgū. Mazināt formālās darbības gan sociālajos dienestos, gan ilgstošo bezdarbnieku vidū. Stimulēt apmācību programmas uzņēmumos, kur atbildība ir gan darba devējam, gan darba ņēmējam.Lai atgrieztu darba tirgū ilgstošos bezdarbniekus un risinātu viņu psiholoģiskās problēmas, sadarbībā ar NVA jāorganizē dažādi sabiedriski pasākumi ar bezdarbnieku iesaisti un aktīvu līdzdalību, kas atmodinātu viņos optimistiskāku dzīves redzējumu.Nozīmīga ir ceļu infrastruktūras sakārtošana lauku teritorijās, jo tā tiktu stimulēta gan darbaspēka intensīvāka kustība, gan remigrācijas intensitāte laukos, gan jaunu uzņēmumu rašanās lauku teritorijās.

2. Dzīves vide –pakalpojumi ģimenēm ar bērniem.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ir vērojams iniciatīvas trūkums no skolām un jauniešu auditorijas, ko daļēji sekmē novecojuši izglītības standarti, kas neatbilst mūsdienu prasībām. Nepieciešams vairāk pievērsties izglītības kvalitatīvajiem un satura aspektiem.Lai uzlabotu darba tirgus kvalitāti, būtiska problēma ir paaudžu maiņa jeb jauno speciālistu trūkums, kuri vēlētos strādāt Latgales reģiona uzņēmumos. Tika uzsvērts, ka, investējot jauniešu apmācībā, nepieciešams radīt noteikumus ieguldīto līdzekļu atražošanai. Bērniem ir jāiegūst izglītība un pieredze arī ārvalstīs, bet, lai jaunieši vēlētos atgriezties, jāceļ Latvijas prestižs, jāpilnveido dzīves un sociālā vide.Latgales reģiona Ludzas novadā tiek piedāvāts atbalsts dažādu vecuma grupu bērniem un jauniešiem –gan pirmsskolas, gan skolas vecuma, tiek uzlabota skolu infrastruktūra, tostarp arī dienesta viesnīcas, skolēniem tiek nodrošināti visi nepieciešamie mācību līdzekļi, sekmīgākajiem piešķirtas stipendijas, tāpat pašvaldība piedāvā plašu pasākumu un aktivitāšu klāstu ģimenēm ar bērniem. Tomēr secināts, ka, neskatoties uz minēto pasākumu kopumu, aptuveni 25% no Ludzas novadā dzimušajiem bērniem līdz skolai nenonāk, jo vecāki izbrauc uz ārvalstīm vai pārceļas uz Latvijas lielajām pilsētām.

Risinājumi:

Nepieciešams mainīt vai pilnveidot izglītības sistēmu Latvijā atbilstoši mūsdienu dzīves un darba vides prasībām, apkopojot labākās attīstīto valstu pieredzes.

Īpaši pievērst uzmanību izglītības satura kvalitatīvajam aspektam un praktiskā izmantojuma pieredzei.

Investējot jauniešu apmācībā, nepieciešams radīt noteikumusieguldīto līdzekļu atražošanai. Piemēram, noslēgta valsts vai pašvaldības iestādes vienošanās ar jaunieti par to, ka pēc izglītības iegūšanas viņš noteiktu laiku nostrādā Latvijas ekonomiskajā vidē. Ja tas netiek izpildīts, jaunietim ir pienākums atmaksātviņa izglītībā ieguldītos līdzekļus.

Jāstimulē gan remigrācijas iespējas, gan iedzīvotāju informētība par dzīves un darba vides iespējām Latvijā un reģionos, lai gan diasporas pārstāvji, gan jaunieši pēc izglītības iegūšanas ārvalstīs vēlētos atgriezties Latvijā, tostarp arī reģionos.

3. Remigrantu pieredze.

Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka lielākā problēma ir dzīvojamā fonda trūkums. Eksistē dzīvokļu gaidītāju rinda, un pašvaldībai ar saviem resursiem neesot iespējams attīstīt dzīvojamo fondu, lai izveidotu speciālu mājokļu programmu remigrantiem.Cilvēki, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, uzskata, ka valstī un reģionos ir daudz brīvu biznesa nišu, citiem vārdiem sakot, plašas iespējas uzsākt uzņēmējdarbību. 2018. gadā remigrantiem konkursa kārtībā bija pieejams finansiāls atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai; tas tika īstenots VARAM pilotprojekta “Reģionālais remigrācijas koordinators” ietvaros. Granti remigrantu saimnieciskās darbības uzsākšanai ir viens no stimulējošiem faktoriem, lai mudinātu aizbraukušos atgriezties Latvijā un uzsākt savu saimniecisko darbību.Vienlaikus remigrantus uzsākt savu uzņēmējdarbību kavē nesaprotama nodokļu sistēma, nepieciešamās informācijas daudzveidība un sadrumstalotība. Tādējādi interesents nespēj atrast sev nepieciešamo informāciju, lai kvalitatīvi un sekmīgi iekļautos gan dzīves un darba vidē, gan arī uzdrošinātos uzsākt uzņēmējdarbību. Diasporas neinformētība par pašreizējiem dzīves un darba apstākļiem Latvijā ir viens no galvenajiem remigrāciju bremzējošajiem faktoriem.VARAM 2018. gadā uzsāktais pilotprojekts plānošanas reģionos, ieviešot remigrācijas koordinatorus saziņai ar diasporu (remigrācijas veicināšanai un palīdzības sniegšanai Latvijā atgriezties gribētājiem), ir nozīmīgs solisremigrācijas stimulēšanā un atgriešanās procesa atvieglošanā ģimenēm.Ikvienam interesentam ir iespēja bez maksas saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinators ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem izvērtēt un pārdomāt lēmumus, sagatavoties un veiksmīgi atgriezties Latvijā. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā, tādējādi saziņas gaitā tiek apzināti visi interesējošie jautājumi, uz kuriem koordinators Latvijā palīdz rast atbildes, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties arī ar pašvaldības un valsts iestādēm.Ļoti būtiska loma uzņēmējdarbības uzsākšanā un stimulēšanā ir “Attīstības finanšu institūcijasALTUM” piedāvātajiem atbalsta mehānismiemgan biznesam, gan mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem.NVA ir īpaši būtisks resurss darbaspēka sekmīgas migrācijas nodrošināšanai mūsu valstī. Kā ziņoja NVA pārstāvis, Latvijā ir 26 Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles un informācijas un aktivitāšu apjoms ir pietiekami plašs un daudzveidīgs.Latgales remigrācijas koordinatore atzina, ka diasporas informētība par pašreizējo dzīves un darba vidi Latvijā ir samērā niecīga un priekšstatspar dzīves apstākļiem valstī ir pārsvarā negatīvs, jo lielākā daļa diasporas dzīvo ar to pieredzi, ar kādu viņi aizbrauca no Latvijas. Komunicējot ar tautiešiem, kuri interesējas par iespējām atgriezties Latvijā, jāsecina, ka viņiem ir grūti atrast nepieciešamo informāciju Latvijas interneta resursos, turklāt tautieši min viņiem neizprotamo informācijas pasniegšanas veidu valsts un pašvaldību interneta vietnēs, kur ir sarežģīti, auditorijai neizprotami termini un oficiālie normatīvo aktu traktējumi. Diskusijās tika konstatēts, ka ārvalstīs dzīvojošie tautieši vairāk uzticas pašvaldībām, nevis valstij, tās organizācijām un pārstāvjiem, tāpēc nepieciešams stimulēt pašvaldību aktīvu iesaisti remigrācijas procesos.Tāpat diskusijā tika pieminēta gan Latvijas vietējās auditorijas, gan jūtami lielas diasporas sabiedrības daļas negatīvā attieksme pret remigrējušajiem tautiešiem.

Risinājumi:

Valstij sadarbībā ar pašvaldībām jāizveido speciāla, valstiska dzīvojamā fonda programma, kas piemērota arī remigrantu vajadzībām.

Jāpalielina pašvaldību loma remigrācijas sekmēšanā, ņemot vērā, ka potenciālo remigrantu uzticēšanās līmenis pašvaldībām ir augstāks nekā valstij kopumā.

VARAM uzsāktais pilotprojekts “Reģionālais remigrācijas koordinators” ir vērtējams kā sekmīgs un nepieciešams Latvijas tautsaimniecībai, un tas būtu jāvirza kā valsts finansēts projekts, kā viena no valsts remigrācijas stratēģijas pamatnostādnēm.

Lai stimulētu remigrantu iesaistīšanos saimnieciskās darbības uzsākšanā, ir nepieciešams turpināt 2018.gadā uzsākto grantu piešķiršanu konkursa kārtībā remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai. Šis atbalsts tika īstenots VARAM pilotprojekta “Reģionālais remigrācijas koordinators” ietvaros. Granti remigrantu saimnieciskās darbības uzsākšanai ir viens no stimulējošiem faktoriem, lai mudinātu aizbraukušos atgriezties Latvijā un uzsākt savu saimniecisko darbību.

Ieinteresēt pašvaldības un aktīvāk iesaistīt tās remigrācijas koordinatoru tīkla izveidē.

Apvienot, piemēram, VARAM ietvaros, pašvaldību un citu organizāciju aktivitātes pozitīvas un saistošas vides, darba piedāvājumu un atbalsta instrumentu popularizēšanā gan diasporai, gan Latvijas vietējai auditorijai.

Nepieciešams aktīvāk popularizēt pozitīvo pieredzi par veiksmīgiem atgriešanās stāstiem Latvijā, tādējādi mazinot negatīvo attieksmi pret remigrantiem un psiholoģisko diskomfortu atgriezties plānotājiem.

Otrā daļa. Vēlamās informācijas novadīšana līdz mērķauditorijai

Lai sekmīgi novadītu informāciju līdz mērķauditorijai, ir izveidotas vairākas tīmekļa vietnes. VARAM ir izveidojusi tīmekļa vietni paps.lv, kurā pieejama informācija par reģionālo remigrācijas koordinatoru pakalpojumiem, kā arī Vietagimenei.lv, kurā apkopota informācija par pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem.Būtisks informācijas novadīšanas procesā ir VARAM īstenotais pilotprojekts remigrācijas sekmēšanai, kur reģionālie remigrācijas koordinatori sniedz individuālus informācijas piedāvājumus potenciālajiem remigrantiem.NVA tīmekļa vietne NVA.gov.lv, kā arī CVun vakančuportāls ir svarīgi instrumenti iekšējā darbaspēka apritē un darbaspēka pārkvalifikācijas un mūžizglītības programmu realizēšanā, kā arī NVA īstenotajām iniciatīvām remigrācijas veicināšanai. TomērNVA portāls ir visai mazpazīstams diasporas vidū. Dažkārt ir vērojama uzņēmēju neticība iespējai darba piedāvājumu portālos atrast kvalificētu darbaspēku.Nozīmīgas ir arī privātā sektora izveidotās iniciatīvas.Latvijastrādā.lv:sociālā kustība, kas iesaista uzņēmējus, lai atgrieztu aizbraukušos cilvēkus darbam Latvijā. Latvijastrādā.lvtīmekļa vietnē var iepazīties ar vairāk nekā 70 darba devējiem, kuri ir īpaši atvērti un gatavi attālināti veikt intervijas un ar izpratni uztvert remigrantu pārcelšanās procesu.Yourmove.lv:darba un informācijas portāls, kas savieno profesionāļus ar pasaules pieredzi un uzņēmumus Latvijā, kas šo pieredzi spēj novērtēt, kā arī apkopo uzziņas par darba tirgu un iekārtošanos uz dzīvi Latvijā.Savukārt valsts izveidotā portāla Latvija.lvmērķis ir nodrošināt ātru un ērtu piekļuvi valsts un pašvaldību institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Diskusijā tas tika arī daudz kritizēts, jo ir grūti atrast nepieciešamo informāciju, pakalpojumu aprakstos tiek lietota sarežģīta normatīvo aktu valoda, kas nav izprotama vienkāršam apmeklētājam. Latvijas Universitātes pētījumi liecina, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju izmanto internetā pieejamo informāciju. Diskusijā izskanēja viedoklis, ka mūsdienu apstākļos informācijas apjoms ir ārkārtīgi liels. Informācija kopumā ir pieejama, taču indivīda dzīves ritms ir ļoti straujš, tāpēc cilvēkam nav iespējams atvēlēt pietiekami daudz laika, lai atrastu un izprastu nepieciešamo informāciju. Rezultātā viņš neiegūst sev aktuālo, vajadzīgo informāciju. Sekas tam ir negatīvi spriedumi, ka neko nevar atrast un saprast, ka viss ir slikti. Šāds noskaņojums tiek pārnests uz indivīda apkārtējo sabiedrību, kas galarezultātā summējas ar lielas sabiedrības un it sevišķi diasporas daļas negatīvo spriedumu, ka Latvijā viss ir slikti.Izskanēja viedoklis, ka visa nepieciešamā informācija ir atrodama un saprotama, jo –“kas meklē, tas atrod”. Tomēr pašreizējā Latvijas situācijā, kad vēlamies, lai mūs sadzird, lai ārvalstīs dzīvojošie tautieši iegūst informāciju par pozitīvajām pārmaiņām Latvijas dzīves un darba vidē, ir akūti nepieciešams mainīt komunikācijas filozofiju un stratēģiju no vienkāršas informācijas ievietošanas, lai tikai tā būtu, uz stratēģisku un pārdomātu komunikāciju ar mērķi ne tikai sasniegt auditoriju, bet arī novadīt līdz tai informācijas būtību. Tas veicinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu.Diskusijas dalībnieki secināja, ka pozitīvas informācijas novadīšanas pamatā vispirms ir priekšrocību uzskaitījums dzīvei Latvijā pretstatā dzīvei ārvalstīs.

Latvijas priekšrocības:

individuāla pieeja bērniem skolās, iespējas izmantot individuālo papildu apmācību;

izglītot un audzināt bērnus Latvijā ir lētāk;

reģionos un Latvijā kopumā darba vietas un pakalpojumi atrodas daudz tuvāk nekā Eiropā;

iespējas dzīvot harmoniskāk, drošāk un mierīgāk;

iespējams atbrīvoties no depresijas un nostalģijas par dzimto vidi.

Risinājumi:

Nepieciešams intensīvāk popularizēt pozitīvo pieredzi par veiksmīgiem atgriešanās stāstiem Latvijā, tādējādi mazinot negatīvo attieksmi pret remigrantiem un psiholoģisko diskomfortu atgriezties plānotājiem.

Priekšrocību apzināšana un popularizēšana dzīvei Latvijā jārealizē ne tikai interneta vidē, bet visā sabiedriskajā telpā kopumā, īpaši Latvijas sabiedrībai, jo labākais un uzticamākais prezentētājs ārzemēs dzīvojošajiem ir Latvijā dzīvojošie radi un draugi.

Valstij nepieciešama vienota komunikācijas stratēģija diasporas jautājumos. Ir ne tikai jāizveido kopīgs informācijas novadīšanas tīkls, lai aptvertu visplašāko auditoriju gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, bet arī jānodrošina mērķu sasniegšana pēc būtības, pateicoties nepieciešamās informācijas apritei.

Ieguvumi no vienotas komunikācijas stratēģijas:

iespēja virzīt sabiedrības domu vēlamajā virzienā, kvalitatīvāk un ātrāk sasniegt izvirzītos mērķus;

iespēja kvalitatīvi koordinēt komunikācijas procesus;

iespēja efektīvi optimizēt un koordinēt saistošos izdevumus;

mazināt trešo valstu darbaspēka ieplūšanu Latvijā.

Portāls Latvija.lv ir uzskatāms par valsts galveno informācijas avotu un tā saucamo vienas pieturas aģentūru interneta vidē par valsts un pašvaldību institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Nepieciešams izanalizēt un uzlabot portāla Latvija.lv izmantošanas ērtumu un pakalpojumu kvalitāti, pakalpojumu aprakstos lietojot valodu, kas nav specifiska vai citēta no normatīvajiem aktiem, bet ir saprotama ikvienam pakalpojumu izmantotājam.

NVA tīmekļa vietne NVA.gov.lv, kā arī CVun vakanču portāls ir valsts galvenais instruments iekšējā darbaspēka apritē un darbaspēka pārkvalifikācijas un mūžizglītības programmu realizēšanā, tāpēc publiskajām aktivitātēm sabiedriskajā telpā ir nepieciešams valstisks atbalsts un virziens tandēmā ar ministriju un citu valsts iestāžu aktivitātēm darbaspēka jautājumos.

Detalizēts forumu cikla “Latvijas vērtības” pārskats ir pieejams šeit

Informācija pārpublicēta no www.latvijasvertibas.lv