Daugavpils skolās reemigrantu un migrantu bērnus integrēs ar spēļu palīdzību

Daugavpils pilsēta iesaistīties starptautiskā projektā, lai mācītos, kā veiksmīgāk migrantu bērus integrēt vietējā kopienā, izmantojot spēļu elementus. Kopumā Daugavpils izglītības iestādēs ir vairāki desmiti šādu bērnu.

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes eksperte projektu jautājumos Evelīna Balode zina stāstīt, ka “Erasmus+” projektā „Augšup! Spēlēs balstītas prakses izstrāde migrantu bērnu iekļaušanai” Izglītības pārvalde ir iesaistījusies, jo redz jaunas lietas, kuras vajadzētu laikus apgūt, sagatavoties iespējamajam migrācijas vilnim nākotnē. Viens no galvenajiem šī projekta aspektiem ir izmēģināt spēles metodiku. “Tas ir tāds tipisks projekts, kurā mēs mācīsimies, kā strādāt ar bērniem, kas šeit nav auguši, dzimuši, vai arī ir ieradušies šeit. Latvijā migrācijas jautājums ir specifisks. “Mums pārsvarā ir reemigrantu bērni vai arī bērni no jauktajām ģimenēm, kas vecāku lēmuma dēļ ierodas mūsu izglītības iestādēs. Tad mēs viņus atbalstām un palīdzam,” stāsta Balode.

Projektam pieteiktas Daugavpils 9. un 13. vidusskola, kurās ir vairāk bērnu, kas sākuši savas skolas gaitas, bet pirms tam ir dzīvojuši un mācījušies citur. Pārsvarā tie ir Latvijas pilsoņu bērni, kuri kopā ar vecākiem ir atgriezušies, kad tuvojās laiks uzsākt skolas gaitas. “Mēs ļoti labi saprotam, ka izglītība mums ir ļoti laba. Tad, kad pienāk skolas gaitu laiks, daudzas ģimenes izvēlas atgriezties, jo nauda ir sapelnīta. Lai strādātu ar šādiem bērniem, papildus ir nepieciešama gan metodika, gan arī personāls,” norāda Balode.

Projektā ir paredzēta skolotāju apmācība šī gada vasarā Itālijā. “Itālija ir valsts, kurā nav būtisku problēmu ar migrantu iekļaušanu. Itālija veiksmīgi īsteno valodu modeli un citas lietas. Tādēļ būs noderīgi pavērot šīs zemes pieredzi un, protams, apgūt metodoloģiju, kura ir vērsta uz to, ka bērnus pakāpeniski ar spēles palīdzību, dažādām interesantām nodarbēm iesaista vietējā kopienā, lai nebūtu kādi ksenofobijas gadījumi vai neiecietība, apsaukāšanās.”

Daugavpils 9. vidusskolā, kas iesaistīsies projektā, darbs ar bērniem, kuri kopā ar vecākiem atgriezušies Latvijā un turpina izglītoties šeit, nav nekāds jaunums. Skolā pašlaik ir 13 – 14 šādi skolēni. Tie ir bērni no dažādām valstīm: Lielbritānijas, Īrijas, citām Eiropas valstīm. Ir bijis gadījums, kad bērns atbraucis arī no Itālijas.

Skolotāja Evita Ruļuka strādā ar vienu no šādiem skolēniem, sniedzot papildu stundas latviešu valodā un sociālajās zinībās. “Mums skolā notiek darbs ar šiem bērniem, kas nesen ir atbraukuši no ārzemēm. Lai viņi varētu iejusties skolā, vidē, lai viņi varētu apgūt latviešu valodu, šiem bērniem tiek dotas papildu stundas latviešu valodā, sociālajās zinībās un, ja tas ir nepieciešams, papildu stundas tiek dotas arī citos mācību priekšmetos,” klāsta skolotāja. Stāstot par iespējamiem ieguvumiem no dalības šajā projektā, skolotāja pieļauj: “Šis projekts noteikti dos iespēju dalīties pieredzē, smelties jaunas idejas un uzlabot turpmāko darbu ar šiem bērniem.”

Kristīne pēc desmit gadu prombūtnes aptuveni pirms pusotra gada kopā ar ģimeni no Īrijas atgriezusies atpakaļ mājās Latvijā. Īrijā viņas dēls pabeidza 1. klasi. Patlaban viņš mācās Daugavpils 9. vidusskolas 3. klasē. “Sākumā biju pārsteigta, ka skola sniedz šādu palīdzību, un patiesi iepriecināta.

Manam dēlam bija nepieciešamas papildu nodarbības latviešu valodas apguvē. Tās viņam palīdz integrēties, un viņam ir daudz vieglāk. Skolā viņam ir vieglāk apgūt mācību vielu un panākt iekavēto, jo izglītība Latvijā un Īrijā tomēr atšķiras. Uzskatu, ka šādas nodarbības ir vajadzīgas.”

Kristīne norāda arī uz atšķirībām izglītības sistēmās Īrijā un Latvijā: “Domāju, ka viena no galvenajām atšķirībām izglītībā Īrijā un Latvijā ir slodzē un mājasdarbos. Īrijas skolās arī uzdod mājasdarbus, taču tur viss ir nedaudz vieglāk. Latvijā slodze ir lielāka.”

Projektā, kas palīdzēs skolotājiem gūt jaunas zināšanas migrantu bērnu labākai integrēšanai, paredzēta arī metodisko materiāla izstrāde, kā arī pieredzes apmaiņas braucieni pie projekta partneriem Ungārijā un Polijā. Projekts sāksies šī gada februārī un ilgs līdz 2021. gada janvārim.

Informācija pārpublicēta no www.lsm.lv