Atzīstot deinstitucionalizācijas projekta unikalitāti, Daugavpils novada domi darba vizītē apmeklēja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

Daugavpils novada domi darba vizītē apmeklēja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs, lai uzklausītu, kā DI projekts noris novadā un ar kādām problēmām tā īstenošanas gaitā saskaras pašvaldība. Lai arī pašvaldības Sociālais dienests atzīst deinstitucionalizācijas projekta unikalitāti, tiek iezīmētas arī nopietnas problēmas, sevišķi sāpīga – finansējuma trūkums atsevišķu pakalpojumu ieviešanai.

DI projekta mērķa grupas novadā ir pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus institūcijā, kā arī personas, kas dzīvo mājās, ārpus ģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši līdz 17 gadiem, kas dzīvo Naujenes bērnu namā, bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo mājās. Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova uzsver, ka, lai arī pēdējās mērķa grupas personas ir visvairāk atstumtas no dažādiem sabiedrībā pieejamiem pasākumiem, pašvaldība un Sociālais dienests rūpējas par viņu iesaisti visos iespējamos pasākumos.

Pirmās divas lielās grupas ir personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Daugavpils novada teritorijā atrodas Naujenes bērnu nams, kurā šobrīd dzīvo 30 bērni. DI projekta sākumā kopā izvērtēti 29 bērni; vecumā no 3 līdz 15 gadiem (16 bērni), no 15 līdz 20 gadiem (13 bērni). Kā norādīja Anna Jegorova, Sociālais dienests sadarbībā ar bāriņtiesu un Naujenes bērnu namu diezgan daudz pūļu velta, lai bērniem atrastu audžuģimenes, adoptētājus vai atgrieztu viņus bioloģiskajās ģimenēs. Tāpēc sākotnējais cipars ir mainījies un izvērtēto bērnu no 3 līdz 15 gadiem bērnu namā vairs nav. Vecumā no 15 līdz 20 gadiem izvērtēti 14 jaunieši. Šis, savukārt, ir problemātisks vecums, un audžuģimenes reti uzņemas rūpes par šīs vecuma grupas jauniešiem. Neizvērtēti šajā grupā ir vēl 16 jaunieši.

Uz Naujenes bērnu nama bāzes, pēc DI projekta Atbalsta plāna, tiek plānota jauniešu māja, kurā dzīvotu 8 jaunieši, taču izvērtēti ir 14. Līdz ar to, vietas ir nepieciešams daudz vairāk, nekā bija ieplānots sākotnēji. Anna Jegorova tāpat norādīja, ka tiks aktīvi strādāts pie jautājuma, lai vēl vismaz trīs četri jaunieši tiktu ģimenēs.

VSAC filiālē “Kalupe” izvērtēti 28 klienti, Sociālo pakalpojumu centrā „Pīlādzis” – 2, un 14 personas, kas dzīvo mājās. No šīm 44 personām 4 personas jau pašvaldībā saņēmušas dzīvojamo platību un dzīvo patstāvīgi. Izvērtēšanas gaitā šīs 4 personas arī izteikušas vēlmi apmeklēt Dienas centru. Anna Jegorova akcentē, ka šīm personām neapšaubāmi nepieciešams sociālā darbinieka atbalsts un palīdzība, kā arī konsultācijas, tostarp psihologa un sociālā mentora palīdzība. Diemžēl sociālie mentori pašvaldībā vēl nav pieejami. Kā pozitīvs piemērs, tika nosaukta tikko nodibināta jauna ģimene, kur viena no personām atrada darbu un pašlaik strādā sociālās aprūpes centrā “Kalupe”, bet otra strādā zemnieku saimniecībā. Vēlmi dzīvot novadā izvērtēšanas gaitā izteikušas 5 personas no citiem novadiem, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir Daugavpils novads.

Atbalsta plānos šīs grupas personām ieplānota grupu dzīvokļu izveide, Dienas centra pakalpojumi un specializētās darbnīcas. No 14 personām, kas pašlaik dzīvo mājās, 10 izvēlējušās Dienas centru pakalpojumus, 3 – darbošanos specializētajās darbnīcās un viena persona iekārtojusies darbā zemnieku saimniecībā.

Pēc izvērtētajiem Atbalsta plāniem 35 personas pieteikušās Dienas centriem, 27 personas – grupu dzīvokļiem un 20 personas – specializētajām darbnīcām. 10 no šīm personām izteikušas vēlmi strādāt, noslēdzot darba līgumu ar darba devēju. Visas personas atzīmējušas mentoru un psihologu konsultācijas, kā grupu, tā arī individuālās nodarbības. Sociālā dienesta speciālisti stāsta, ka palīdzēt cilvēkam kļūt par neatkarīgu no institucionālās aprūpes, ir ļoti liels darbs un to dara sociālie darbinieki, bet īstenībā to būtu jādara sociālajiem mentoriem.

Projekta sākumā izvērtēti 24 mājās dzīvojošie bērni ar funkcionāliem traucējumiem, ar GRT vai GRT un funkcionāliem traucējumiem. Atelpas brīža pakalpojumus Aleksandrovas internātpamatskolā Dagdas novadā saņēmuši 5 bērni, no Sociālā fonda saņemti un izlietoti pāri 7000 eiro. 16 bērni saņēmuši reitterapijas pakalpojumus, piešķirtais finansējums sastādīja pāri 6 000 eiro. Vairākas ģimenes, kas iepriekš neiesaistījās projektā, izteica vēlmi piedalīties, jo veidojas sapratne par visām priekšrocībām, ko tas sniedz. Galvenais no ieguvumiem, protams, ir bērnu veselības stiprināšana.

Atbalsta plānā ir iezīmēta sociālās rehabilitācijas centra izveide 24 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem uz Naujenes bērnu nama bāzes. Tajā plānots veikt psihologa konsultācijas, masāžas, ārstniecisko fizkultūru, kanisterapiju un ergoterapeita konsultācijas.

Anna Jegorova norāda uz sarežģītību, kas rodas, personu ar GRT pārliecinot par psihologa konsultāciju nepieciešamību. Diemžēl šis pakalpojums tiek pārprasts, un psihologs tiek uztverts kā psihiatrs. Kā risinājums šai situācijai ir gana liels sociālā darbinieka darbs un ieguldījums, lai motivētu šīs personas un nosūtītu tās uz psihologa konsultācijām. Rezultātā psihologa konsultācijas saņēmušas 13 personas.

Pieaugušajiem cilvēkiem ar GRT plānoti divi Dienas centri – Višķos un Skrudalienā, kā arī specializēto darbnīcu un grupu dzīvokļu izveide Nīcgalē. Jāatzīmē, ka personām ar GRT ir bijusi tikai vienreizēja izvērtēšana projekta sākuma stadijā. Izskatot visus Atbalsta plānus, tikai 70 % no viņiem atbilst šī brīža situācijai. Līdz ar ko, Sociālajā dienestā norāda uz nepieciešamību šīs mērķa grupas dalībnieku pārvērtēšanai.

Kā vēl viena liela problēma ir sociālo mentoru trūkums. Skaidrojošais darbs kā institūcijās, tā pagastos uz vietām pašlaik gulstas uz sociālo darbinieku pleciem. Starp personām ar GRT, kas dzīvo institūcijās, arvien biežāk parādās tā saucamais “pastāvēšanas sindroms” jeb bailes, kā ir dzīvot patstāvīgi. Bailes un neziņa par nākotni novērojama arī sociālo aprūpes centru darbinieku vidū.

Neskatoties uz izvērtēšanu gaitā paredzamajām DI projekta priekšrocībām, sabiedrībā trūkst izpratnes par to, kāpēc personām ar GRT jādzīvo sabiedrībā nevis institūcijā. Anna Jegorova komentē, ka sabiedrība ir vairāk jāinformē, skaidrojot, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs, tikai ar īpašu uzvedības modeli.

Vairākas pašvaldības norāda uz finansējuma trūkumu infrastruktūras izveidei. Viņuprāt, lai sniegtu kvalitatīvus, pārdomātus, objektīvus un lietderīgus sabiedrībā balstītus pakalpojumus projekta mērķa grupām, nepieciešams daudz lielāks finansējums. Pašvaldību pārstāvji norāda uz finansiālo slogu, kas gulsies uz to pleciem pēc projekta īstenošanas.

Daugavpils novada pašvaldība kopā ar Aglonas un Dagdas pašvaldību ir iesniegušas savus grozījumus un priekšlikumus DI plānā. Balstoties uz MK noteikumi Nr. 871, Daugavpils novada pašvaldība DI projekta īstenošanai spēja piesaistīt finansējumu no ERAF infrastruktūras izveidei. Novadā plānota 6 sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide 7 infrastruktūras objektos.

Kā prezentēja Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa, grupu dzīvokļus sākotnēji bija plānots veidot trīsstāvu ēkā Nīcgales pagastā, kas šobrīd atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Pārvērtējot situāciju, grupu dzīvokļus plānots veidot bijušajā Nīcgales pamatskolas ēkā, kas atrodas diezgan labā tehniskā stāvoklī. Protams, nepieciešama ēkas pārbūve un remonts, klašu telpas pielāgojot dzīvošanai. Specializētās darbnīcas atrastos tajā pat ēkā, tikai ar atsevišķu ieeju. Darbnīcām varētu tikt pielāgoti bijušie darbmācības kabineti. Ir saglabājies arī aprīkojums. Pie plānotajiem darbiem jāveic sanitāro mezglu pārbūve un jāpielāgo ieeja.

Dienas aprūpes centri pēc plāna atrastos Višķu sociālās aprūpes un Skrudalienas daudzfunkcionālajā centrā. Šajās ēkās visas telpas jau pielāgotas, nepieciešams vien personāls un materiāls darbam. Skrudalienas daudzfunkcionālajā centrā savukārt jāveic darbi vides pieejamības nodrošināšanai – jāizbūvē panduss pie ieejas, jāierīko pacēlājs iekļūšanai telpā un uzbraukšanai otrajā stāvā. Arī šajā centrā telpas ir izremontētas, nepieciešamas mēbeles un aprīkojums.

Jauniešu mājas izveidei tiek uzlabota Naujenes bērnu nama energoefektivitāte. Šajā ēkā tiks piedāvāti trīs pakalpojumi – jauniešu māja 8 jauniešiem, ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums 8 bērniem un sociālās rehabilitācijas centrs 24 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas pašlaik dzīvo mājās. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiks ierīkota atsevišķa ieeja ēkā.

DI plāns gala redakcijā tika apstiprināts 2018. gadā. Septiņu jaunu infrastruktūras objektu izveidei tika piešķirts finansējums 1070000 eiro apmērā. Visas izmaksas tika rēķinātas, balstoties uz 2016. gada iepirkumu rezultātiem. Pārrēķinot izmaksas pēc iepirkumu rezultātiem uz 2018. gadu, novada pašvaldībai pietrūkst ap 730 000 eiro. Pēc Statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksas pret 2016. gadu ir palielinājušās. Diemžēl ar pieejamo finansējumu, pakalpojumu izveide kļūst neiespējama. Pakalpojumu izveidei un infrastruktūras sakārtošanai plānots renovēt 2283 kvadrātmetriem lielu platību.

Pērnā gada decembrī un šī gada janvārī informācija par finansējuma nepietiekamību sniegta arī Labklājības ministrijai. Attiecīgās institūcijas ir saskaņojušas projekta iesniegšanas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 28. jūnijam.

27. martā Labklājības ministrijai nosūtīta atbilde uz pieprasījumu vēlreiz pārvērtēt izmaksas un informāciju par objektiem un pakalpojumiem, kurus pašvaldība gatava īstenot, ja nebūs iespējas palielināt finansējuma apjomu. Ņemot vērā to, ka pašvaldība jau ir ieguldījusi un turpina ieguldīt līdzekļus Naujenes bērnu nama renovācijā, Labklājības ministrijai sniegta atbilde par pakalpojumiem, kas varētu tikt sniegti šajā infrastruktūras objektā.

Novada dome tāpat veikusi apliecinājuma kartes izstrādi Skrudalienas dienas centram. Arī Dienas centru darbību varētu nodrošināt bez finansējuma palielināšanas, kā arī sociālās rehabilitācijas centra izveidi, ģimeniskai videi balstītu pakalpojumu  nodrošināšanu un jauniešu māju.

Ja tiks atbalstīta grupu dzīvokļu izveide Nīcgalē, pašvaldībai jāsāk būvprojekta izstrādes procedūra. Ja sadārdzinājums netiks segts, pašvaldība diemžēl šo ēku pielāgot saviem spēkiem nevarēs.

Izveidojot šos sabiedrībā balstītos pakalpojumus, pašvaldībā pieaugs administratīvās izmaksas, jo, balstoties uz MK noteikumiem, pašvaldībai ir jānodrošina personāls, kas strādās ar šiem cilvēkiem. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs akcentēja, ka informācijas apkopošanas process ir diezgan nopietns darbs, jo katra pašvaldība nāk ar saviem piedāvājumiem un labojumiem.

Pēc projekta īstenošanas, Valsts atbalsts pašvaldībām projektā noteiktajām mērķa grupām sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšanai paredzēts uz pieaugušo personu – 520 eiro, bet bērnu – 700 eiro mēnesī.

Pašlaik notiek aktīvas diskusijas par to, kā konkrētie pakalpojumi konkrētās pašvaldībās tiek sniegti. Tāpat R. Spručs norādīja, ka pašvaldībās šie pakalpojumi nedrīkst būt atšķirīgi. Pašvaldībām būtu jāveic šo pakalpojumu monitorings. Savukārt pašvaldībām ir nopietnas bažas par to, vai šiem klientiem tiks nodrošināta pienācīga dzīve. Saeimas Sociālo lietu komisijas deputāti maija beigās, jūnija sākumā plāno organizēt izbraukuma sēdi uz novadu un paskatīties, kā DI projekts tiek īstenots dzīvē.