Vārkavas novadā viesojās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2.augustā Vārkavas novadā darba vizītē viesojās Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa, lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone, Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un citi nozares speciālisti.
Vizītes laikā delegācija apmeklēja Vārkavas novada Rožkalnu pagasta zemnieku saimniecības “Cido” un “Kalmes”, kur iepazinās ar uzņēmīgajiem saimniecību vadītājiem un apsprieda lauksaimniekiem aktuālos jautājumus.
11.00 Rožkalnu kultūras namā notika LLKC rīkots informatīvs seminārs par lauksaimniecības politikas attīstību pēc 2020. gada un aktualitātēm lauksaimniecības nozarē. Pēc semināra atklāšanas uzrunas, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska vērsa delegātu uzmanību Vārkavas novada lauksaimnieku aktuālajām problēmām, tajā skaitā sliktajam pašvaldības teritorijā esošo ceļu stāvoklim.
Zemkopības ministrs J. Dūklavs īsi pastāstīja par aktuālo ministrijas darbā gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, bet pēc tam deva vārdu ministrijas pakļautībā esošu iestāžu speciālistiem, kuri bija sagatavojuši prezentācijas par aktuālām lauksaimniecības tēmām: par Lauku attīstības programmas investīciju pasākumiem 2014.-2020. gadam, par Lauku atbalsta dienesta jaunumiem, par Latvijas Lauku konsultāciju centra veiktā pētījuma rezultātiem, atbalsta veidiem lauksaimniekiem un citu noderīgu informāciju.
Zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa prezentācijas laikā informēja par lauksaimniecības politikas jautājumiem un izstrādātajiem priekšlikumiem lauksaimniecības attīstībā, kas izskatāmi Eiropas institūcijās. Speciāliste stāstīja par pārmaiņām, kas sagaida visus lauksaimniekus, tai skaitā arī par tiešmaksājumiem, kas jaunajā periodā tikšot palielināti par pus miljardu — lauksaimnieki varēšot saņemt 202 euro par hektāru gadā. Jaunajā periodā lauksaimniecības politika nebūšot nekāda revolūcija, bet evolūcija – nelielas izmaiņas virzienā uz labu. Eiropas komisija ir konstatējusi, ka visā Eiropas Savienībā un arī Latvijā tiešmaksājumi netiek piešķirti godīgi — katras valsts iekšienē, lielu naudu saņem skaitliski maz lauksaimnieku. “Tiešmaksājumi ir labāk jāmērķē, lai lielās naudas virzītu no lielajiem zemniekiem uz mazo, vidējo saimnieku bankas kontiem. Ar tiešiem maksājumiem jāatbalsta reāli, īsteni lauksaimnieki nevis kā šobrīd — visvisādi. Otrais lielais faktors, kam Eiropa pievērš uzmanību ir — vides un klimata prasības. Nākamais faktors — spēja pārvarēt riskus — pašiem lauksaimniekiem ir jāuzņemas atbildība par iespējamiem riskiem saimniecībās,” par tiešo maksājumu piešķiršanas izmaiņām informēja Pārsla Rigonda Krieviņa. Saistībā ar Eiropas lauksaimnieku strauju novecošanu (arī Latvijā vairāk dominē vecāka gada gājuma saimnieki), nākamajā periodā līdzšinējais jauno lauksaimnieku atbalsts saglabāsies un vēl pastiprināsies gan tiešmaksājumos, gan lauku attīstības pasākumos. Tāpat liels uzsvars tik pievērsts zināšanām, inovācijai un digitalizācijai un plaukstošiem lauku apvidiem.
Ģirts Krūmiņš informēja par 2018. gada aktualitātēm, plātību maksājumiem elektronisko sistēmu izmantošanu LAD darbā. Lai efektīvāk organizētu darbu, dienests savā darbā aizvien vairāk izmanto mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Lauku apsekošana un kontroles investīciju pasākumos tiek veiktas, izmantojot satelītattēlus un dronus.
Liene Jansone informēja, ka ZM Lauku attīstības atbalsta departaments, izprotot jauno lauksaimnieku problēmas ar līdzfinansējuma piesaisti un ieguldāmo līdzekļu trūkumu, sadarbībā ar Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum, ir sagatavots īpašā aizdevuma programma tieši mazajiem lauksaimniekiem ar apgrozījumu līdz 70 000, kur viņi varēs saņemt aizdevumu projektu līdzfinansēšanai vai apgrozāmiem līdzekļiem ar procentu likmi līdz 6%, skatoties no saimniecības dzīvotspējas. Piesaistot Eiropas savienības finansējuma garantijas, ir paredzēts, ka līdz 20 000 aizdevumam nevajadzēs papildu nodrošinājumu. Šī programma sāks darboties no septembra.
“Tā kā ir liela aktivitāte mazo saimniecību atbalstam (15 000 euro, kur varēja iegādāties lietotu tehniku un dzīvniekus) veicot finansējuma pārdali starp pasākumiem, mēs plānojam nākamā gada pavasarī atvērt vēl vienu kārtu tieši uz mazo saimniecību atbalstu, kas jūsu reģionā ir ļoti aktuāli,” informēja Liene Jansone. Pēc garām diskusijām ar dažādām organizācijām ir pieņemts pozitīvs lēmums bioloģiskajām saimniecībām— veicot finansējuma pārdali programmā starp pasākumiem bioloģiskajai lauksaimniecībai tika paredzēti maksājumi arī 2020 gadā. Bioloģiskās lauksaimniecības nozarei tika piešķirti papildus klāt 40 miljoni,” turpināja L. Jansone. Tāpat speciāliste informēja, ka nākamajā gadā Mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta maksājumu vairs nebūs un arī nākamajā periodā tiek netiek plānoti.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzsākot savu prezentāciju, izteica atzinību Vārkavas novada lauksaimniekiem, jo sakoptie lauki, lielie ganāmpulki parādot, kas šeit ir labi saimnieki. LLKC ir veikusi apjomīgu pētījumu par lauksaimniecības nākotni, kuras laikā tika aptaujāti 99% lauksaimnieku. Uz jautājumu, kas nodrošinās plaukstošus lauku apvidus, respondenti ir norādījuši — ceļi, pieejami pamatpakalpojumi (skola, slimnīca) un iedzīvotāju skaita pieaugums. Tāpat respondenti ir norādījuši, ka vairāk ir jāatbalsta mazās saimniecības un saimniecību pārņemšanu. Tāpat M. Cimermanis aicināja izmantot LLKC piedāvātos pakalpojumus. Tāpat nākotnē būšot iespējams, konsultāciju birojā, pieteikties Altum kredītiem.
Pēc semināra informatīvās daļas, notika diskusijas par lauksaimniekiem aktuālām tēmām— Latvijas zemes fonda zemēm, meliorācijas sistēmām, Altum pakalpojumiem, augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas ierobežošanu un citām lauksaimniekiem svarīgām tēmām. Savus jautājumus zemkopības ministram un speciālistiem uzdeva lauksaimnieki no Vārkavas, Daugavpils, Aglonas un citiem Latgales novadiem.
Informāciju sagatavojusi Vārkavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Dudarjonoka
