VARAM reemigrācijas pilotprojekta ietvaros Latvijā ir atgriezušās jau 124 ģimenes

LPR reemigrācijas koordinatore A. Leščinska kopā ar Hartmaņu ģimeni, kas ir atgriezusies uz Rēzeknes novadu

Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu reemigrācijas veicināšanai, 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izveidojusi piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā. Pilotprojekta ietvaros koordinatori ir sagatavojuši 1172 individuālus atgriešanās piedāvājumus, ir uzrunātas un pēc atbalsta vērsušās 1132 ģimenes. Dzimtenē ir atgriezušās jau 124 ģimenes un 110 šo soli vēlas spert tuvākajā nākotnē.

Galvenie atgriešanās iemesli un šķēršļi

Lēmums par atgriešanos katram ir individuāls, tomēr visbiežāk tiek norādīti šādi atgriešanās iemesli:

• Skumjas pēc radiem un draugiem Latvijā.
• Patriotisms pret savu valsti.
• Bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas izglītības iestādē.
• Ģimenes izveide.

Vēlmi atgriezties mājās izrāda gan ģimenes ar bērniem, gan atsevišķas personas. Katram tiek sagatavots individuāls piedāvājums. Īpaši aktuāli ir jautājumi par darba un izglītības iespējām, uzņēmējdarbības atbalsta rīkiem no valsts. Ģimenes vēlas iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt savu mājokli, interesējas par komercbanku aizdevuma iespējām un valsts garantijām.

Kopš 2018. gada februāra beigām Latgales plānošanas reģionā (LPR) reemigrācijas koordinatora pienākumus veic Astrīda Leščinska. Latgalē viņu pazīst kā “Reemigrācijas krustmāti”. Pateicoties viņas sniegtajam atbalstam, pašreiz Latgalē ir atgriezušās 32 ģimenes (kopā 74 cilvēki). Tuvākajā nākotnē šī pilotprojekta ietvaros uz Latgali plāno atgriezties vēl 36 ģimenes.

Sazinoties ar koordinatori, potenciālie reemigranti norāda, ka dzimtenē sastaptos ar tādiem šķēršļiem, kā:

• Nodarbinātība, jo, laikam ritot, ir zaudēta kvalifikācija, nav atbilstošas izglītības, vai arī cilvēks nezina, kur meklēt darba vakances.
• Atalgojums, kas neatbilst gaidītajam, bail, ka ienākumi nesegs izdevumus.
• Nav sava mājokļa, kur atgriezties, arī pašvaldībām nav dzīvojamā fonda.
• Valsts valodas nezināšana – reemigranti interesējas par latviešu valodas kursiem, kategorijas iegūšanu.
• Nevēlēšanās bērniem radīt stresu, mainot vidi.

Turklāt tādi aizbraukšanas cēloņi kā kredītsaistības ar bankām, parādi uzturlīdzekļu fondam vai ātro kredītu iestādēm paši no sevis neizzūd. Šie ir būtiski atgriešanās šķēršļi daudziem cilvēkiem.

A. Leščinska uzsver, ka katra saziņa ar reemigrantiem nes jaunus izaicinājumus. Atgriešanās nav vienas dienas lēmums, līdz tam ir jānonāk un viss ir rūpīgi jāizplāno. Dzīvojot un strādājot ārzemēs, cilvēkiem ir noteiktas saistības – darba un nomas līgumi, bērni apmeklē skolu, daudziem ir uzsākta uzņēmējdarbība.

Ne katrs var uzdrošināties atkal mainīt ierasto vidi, sākt dzīvi no jauna, šoreiz dzimtenē. Turklāt, ja cilvēks ir projām vairāk nekā astoņus vai desmit gadus, viņš nemaz nezina, ar ko lai sāk. Pirmais solis ir izvērtēt pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāstu, iespējas tur dzīvot, strādāt un īstenot savus sapņus.

Reemigrācijas veicināšanā būtiski ir pasākumi valsts un pašvaldību līmenī

Reemigrācijas process Latgalei ir ļoti nozīmīgs. Galvenie sadarbības partneri reemigrācijas jautājumu risināšanā ir pašvaldības, kas ļoti gaida tautiešus atgriežamies dzimtajā pusē. Koordinatore sadarbojas ar lielākajām reģiona pilsētām un 19 novadiem.

Ik dienu notiek saziņa ar pašvaldību speciālistiem, risinot aizbraukušo latgaliešu problēmjautājumus, palīdzot tautiešiem atgriezties mājās, savukārt pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus. Latgales plānošanas reģiona pašvaldības ir gatavas nākt pretī iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties un dzīvot to administratīvajā teritorijā.

Lai veicinātu reemigrāciju, daudzas pašvaldības plāno izveidot dzīvojamā fonda un nekustamā īpašuma datu bāzi, izplatīt informāciju par atgriešanās iespējām un atbalsta pakalpojumiem. Tiek plānotas formālas un neformālas tikšanās ar tautiešiem.

Lai maksimāli veiksmīgi palīdzētu tautiešiem atgriezties dzimtenē, koordinatore sadarbojas ar dažādām valsts institūcijām, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, EURES konsultantiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, u.c.

Reemigrācijas procesā ir svarīgs atbalsts arī trešo valstu pilsoņiem, jo interesi par atgriešanos Latvijā izrāda arī ģimenes, kuras viens no locekļiem ir trešo valstu pilsonis. Konsultācijas tiek sniegtas visiem ģimenes locekļiem, tostarp arī radiem, kuri sazinās un interesējas par pieejamo atbalstu un tuvinieku atgriešanās iespējām. Bieži vien tās ir omītes, kuras vēlas, lai mazbērni dzīvotu tuvumā, nevis saziņa notiktu sociālajos tīklos.

LPR īstenotie pasākumi reemigrācijas veicināšanai

Latgales plānošanas reģions aktīvi darbojas, informējot diasporu par pieejamo un plānoto valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora atbalstu. Lai lauztu stereotipus par to, ka “Latvija nav iespēju zeme”, tika izveidoti 10 videostāsti par reāliem cilvēkiem, kas ir atgriezušies dzimtajā pašvaldībā. Tie ir brīnišķīgi dzīvesstāsti ar reāliem notikumiem un cilvēkiem, lai iedrošinātu arī citus nebaidīties braukt atpakaļ mājās.

Par pieejamo pakalpojumu klāstu reemigrantiem nodarbinātības, izglītības un uzņēmējdarbības jomās speciālisti runāja reemigrācijas jautājumiem veltītajā diskusiju forumā “Reemigrācija Latgalē”. Lai sasniegtu mērķauditoriju, tika nodrošināta foruma tiešsaiste internetā.

Liela nozīme ir sadarbībai ar Latvijas Republikas vēstniecībām un diasporas organizācijām. LR vēstniecības izprot atbalsta nepieciešamību reemigrantiem, ir gatavas sadarboties un palīdzēt tautiešiem sniegt informatīvo atbalstu reemigrācijas jomā. Par to A. Leščinska pārliecinājās šī gada oktobra beigās, piedaloties sesijā par reemigrācijas jautājumiem Latvijas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Diasporai tika sniegta informācija par darba un izglītības iespējām, kā arī par dzīves apstākļiem Latvijā. Ņemot vērā, ka Lielbritānijā uzsāktais “Brexit” process ietekmēs tur dzīvojošo tautiešu ikdienu, tika pārrunātas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un “pastāvīgā statusa” iegūšanas nozīme. LR vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Baiba Braže norādīja uz turpmāku sadarbību un informācijas sniegšanu par norisēm “Brexit” jomā.

Novembra sākumā A. Leščinska devās uz Latvijas vēstniecību Dublinā, kur notika tikšanās ar LR vēstnieku Īrijā Jāni Sīli. Koordinatore pārrunāja aktuālus jautājumus par dokumentu maiņu, apliecību un izziņu izsniegšanu, ģimenes stāvokļa izmaiņām, repatriāciju, utt.

Vēstniecības darbinieki bija ļoti atsaucīgi, stāstīja gan par konsulārajām funkcijām, gan par tautiešu interesi atgriezties mājās. Līdz ar to pašreiz ir izveidota sadarbība reemigrācijas jomā valstīs, uz kurieni ir aizbraukusi lielākā daļa reemigrantu. Nākotnē ir iespējama dalība svarīgos vēstniecību pasākumos, kas skar reemigrāciju.

LPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks ir gandarīts par Latgales dalību VARAM īstenotajā reemigrācijas pilotprojektā: “Šogad tika paveikts liels darbs, informējot gan iestādes, gan diasporu par atbalsta iespējām reemigrācijas jomā. Es ceru, ka iesāktais reemigrācijas veicināšanas process turpināsies arī nākamgad!”

Plašāka informācija par VARAM reemigrācijas pilotprojekta aktivitātēm Latgales plānošanas reģionā atrodama interneta vietnē www.lpr.gov.lv sadaļā remigrācija, kā arī sociālā tīkla Facebook lapā: www.facebook.com/es.atgriezos.latgale.

Konsultācijas par atgriešanos Latgalē var saņemt, zvanot pa tālruni: 65423801 vai nosūtot e-pastu: astrida.lescinska@lpr.gov.lv.

Informācija par projektu kopumā ir meklējama vietnē  www.paps.lv