Uģis Glāzītis par festivālu “Muzykys Skrituļs 18”

Autors: Uģis Glāzītis

Nedēļas nogale tāda neplānoti muzikāla izvērtās. Bijām sarunājuši tikšanos ar asociācijas biedriem no Līvāniem, iepazīties ar viņu izveidoto Jauda   Par to pastāstīja vairāk grupas Jauda frontmens Gatis. Vairāk par Jauda piedāvājumu un iespējamo sadarbību parādīsim kādā no nākamajiem video vlogiem. Papildus iepazināmies Līvānos ar Mūsdienu mākslas galeriju, tās vadītāju un galerijas piedāvājumu. Teikšu godīgi – biju patīkami pārsteigts. Kādus nepilnus 10 gadus atpakaļ man darba darīšanās bieži nācās pārvarēt maršrutu Rīga – Daugavpils. Ceļš gāja cauru Līvāniem. Nebija nekas tāds, kas manu uzmanību piesaistītu. Tagad reāli pārsteidza. Pilsēta it kā ir atdzīvojusies. Teikšu tā, ja pilsētā ir mūsdienu mākslas galerija, viņa strādā un tur notiek pasākumi, tad pilsētas attīstība ir pareizā virzienā. Bet par to vēlāk, kādā no nākamajiem video vlogiem. Runājoties uzzinājām, ka  “tepat netālu” notiek Latgales rokmūzikas festivāls. Ja tepat netālu, tad jābrauc skatīties. Līdz tam personīgi man nekāda informācija par tādu pasākumu nebija. Tepat netālu izrādās apmēram 50 km attālumā, un protams pilnīgi pretējā virzienā, nekā mums mājupceļš. Mums valsts centrālajā daļā dzīvojošiem divi kvartāli jau ir pārāk tālu, un ja vispār galvaspilsētā kaut kas ir upes otrā pusē, tad tas ir gandrīz nepārvarams attālums 😊.

Bet Līvānu pusē “tepat netālu” 50 km rādiusā ir normāla lieta. Nu a tepat netālu, tad jābrauc ir. Pa ceļam domājam, kā mēs tur varēsim kaut ko pafotografēt vai pafilmēt, jo neesam iepriekš akreditējušies. Izlemts skatīties uz vietas. Jau no Daugavpils šosejas redzamas norādes uz mūzikas festivālu. Atrast var mierīgi. Tuvojoties jau jūtams apmeklētāju apjoms, pēc gar ceļa malā novietotām mašīnām. Braucam cik nu tuvu var, līdz jauns cilvēks, kurš organizē satiksmi, tīrā latgaliešu valodā paskaidro, ka lai noliktu mašīnu varam braukt taisni, bet tad būs ļoti tālu jānāk ar kājām, ja gribam tuvāk, tad var uzreiz pa kreisi novietot, bet tur būs bišku dubļi. Braucam dubļos. Nebija nemaz tik traki. Pasākumā redzam novietotas divas skatuves, viena lielā futbola laukumā, otra mazāka turpat netālu kādus 20m. Uzreiz pienāk jauna meitene darbiniece un piedāvā pasākuma programmiņu. Sameklējam atbildīgu personu, kura izrādījās viena no pašām galvenajām pasākuma organizētājām – Gunta. Stādamies priekšā un sakām, ka netīšām, neko nezinot esam ieradušies. Viņa uzreiz piedāvā mēdiju akreditāciju, sagatavo mēdiju kartes, parāda beksteidžu, kur vajadzības gadījumā uzturēties un sagatavoties un ja kas vajadzīgs, lai jautā viņai.

Tātad nonācām Latgalīšu muzykys festivala “Muzykys Skrituļs 18”. Biju dzirdējis par latgaliešu viesmīlību, bet tik viesmīlīgu uzņemšanu nebiju gaidījis. Dabūjuši programmiņu ar dalībniekiem un uzstāšanās laikiem. Viena grupa, kuru es esmu dzirdējis ir Simbolic, bet tur organizatore savā un grupas vārdā atvainojās, ka viņi nebūs, jo esot no rīta atcēluši. Viņi bija kā hedlaineri ielikti kā koncerta nagla, bet še tev, ņem un atsaka. Teicām, ka noskaidrosim kamdēļ tā. Katrā ziņā paši vainīgi, jo tik bieži negadās tādam cilvēku skaitam uzspēlēt. Jā apmeklētāju tur bija daudz. Šis festivāls jau notiek kopš 2005.gada. sākotnēji katru gadu, bet vēlāk ik pēc diviem gadiem. Iepriekšējais Skrituļs bija 2016.gadā. Festivālu organizē Līksnas pašvaldība. Festivālā ieeja ir bez maksas, arī mūziķi nesaņem honorāru par uzstāšanos. Šis festivāls pamatā apvieno latgaļu valodā dziedošo mūziķu grupas, kaut gan dziedāja arī angļu valodā un latviski. Galvenais nosacījums grupām ir nodziedāt vismaz divas dziesmas latgaliešu valodā. (kuluāru sarunās dzirdēts, ka Simbolic dziedātājs Uldis esot veselas trīs dziesmas latgaliešu valodā iemācījies uz šo festivālu) . Tad vēl katrai grupai tiek izsniegta kāda četrrindīte par kādu slavenu vietu Līksnas apkārtnē, kur grupai šī četrrindīte jāietērpj mūzikā, vai kā savādāk. Tas tā sirsnīgi bija. Mazajā skatuvē konferansjē bija gados jauns moderators, kurš lieliski pieteica grupas un ziņoja dažādas svarīgas norādes. Lielā skatuvē jau bija lielāks un gados vecāks vadītājs. Jāsaka godīgi es no programmiņā minētām grupām nebiju dzirdējis nevienu. Varbūt pa kādai dziesmai un tas arī kā kādu prikolu, kuru parādījis kāds kolēģis vai kāds atsūtījis linku.

Dzirdēts bija Sovaļnīks ar kuru arī pasākuma laikā iepazināmies. Pārrunājām sasāpējušus jautājumus mūzikas industrijā. Iepazināmies ar ģitāru meistaru no grupas Gandreiž 10 nīkā. Pieņēmām uzaicinājumu viesoties pie viņa, lai varētu iepazīties ar viņa ģitāru taisīšanas niansēm un procesiem. Varēja redzēt, ka visi mūziķi savā starpā pazīstami, draudzīgi. Patīkami, beksteidžā visi vienā lielā zālē, var viens ar otru aprunāties, veidojās jaunas interesantas aranžijas un jauni sastāvi dažādu dziesmu izpildīšanā. Interesanti un draudzīgi starp koncertiem pavadīts laiks. Parasti , cik esmu novērojis, koncertos vai festos viena grupa atbrauc nospēlē, brauc prom, tikmēr nākamā jau strādā un tā uz riņķi. Īsti nesanāk ne satikties , ne parunāties mūziķiem savā starpā. Te bija īsta latgaliešu draudzība. Vēl publika. Publika bija vienkārši fantastika.

Jau pirmajā Skrituļs festivālā 2005 gadā, kad bija gaidīti kādi 100 draugi atbraukuši ap kādiem 3000 draugiem.  Šajā festivālā arī nebija mazāk. Teikšu pat vairāk šogad apmeklētāju bija (jāskatās oficiālā organizatoru versija). Ik pa laikam pamatīgi uzlīstošais lietus apmeklētājus nebiedēja. Nebija neviena mūziķu grupas uzstāšanās, kuru nepavadītu ar ovācijām, aplausiem. Cilvēki dzied līdzi, aktīvākie dejo un skatuves priekšā uzvedas rokkoncertam atbilstoši. Visi kopā. Liels, jauns, vecs, mazs. Visi kopā priecīgi jūt līdzi māksliniekiem. Pēdējo reizi es tādu atbalstu no skatītājiem redzēju gada sākumā Dānijā apmeklējot vienu lielu mūzikas festivālu. Latvijā šādu skatītāju atbalstu vismaz šogad nebiju redzējis.

Neskaitot lielos komerciālos pasākumus, kā Summer Sound un Positivus. Šeit bija jūtama tā pozitīvā tuvā skatītāju mīlestība, kā man teica viens sarunu biedrs, pirms vienas grupas koncerta sākuma – ejam savējie jāatbalsta. Vienu brīdi dzirdu no lielās skatuves skan tā kā Prāta vētra, tā kā ne, bet nu baigi sit cauru Prāta Vētru. Eju tuvāk, nekā. Prāta Vētra latgaliski. Izrādās Debesu Durovys. Man šausmīgi atgādināja manis pieminēto slaveno grupu, kurai drīz sāksies koncert tūre pa Latviju. Tad Latgales reps. Tas arī pacēla kājās visu salijušo , bet priecīgo publiku. Es no repa daudz neko nesaprotu, bet dzirdēju pēc koncerta viens sasvīdis čalis prasa otram – Tu repu dzerdīji? Neke, kā bija? Ko bija kā bija Zajebis bija! Vēl publikā bija protams pa kādam daudz vairāk sirdī priecīgākam cilvēkam, nekā vidēji visi pārējie, bet nekur neredzēju ne kādu agresiju, ne kādu kaimiņu strīdu par to kurš ar bembi vairāk var nospolēt, vai kādu agresiju kādas blondīnes dēļ. Ir jau dzirdēti nostāsti par šāda veida jautrībām Latgalē. Neko tādu neredzēju. Vēl vairāk teikšu, ka pat smēķēt pīpmaņi pagāja nostāk no lielākiem cilvēku pulkiem. Nevienu interesantu meža dīvainīti, kurš uzmanības trūkuma dēļ dara kaunu savai famīlijai un ar savu uzvedību apkārtējiem liek slikti izturēties pret dīvainīša veselību, neredzēju. Pat otrādāk. Viesmīlība, laipnība. Atkārtošos, bet es biju patīkami pārsteigts, ka kaut kur tepat netālu notiek tāds interesants pasākums, kurā var iepazīt latgaļu valodā muzicējošās grupas. Šogad bez Borova bijušas labākās no šī brīža grupām. Daudz skaidrību par mūziķiem  sarunas laikā ieviesa Sovaļņīks. Vajadzēs lūgt viņam vairāk informāciju, lai varam informēt cilvēkus arī par latgaliski dziedošām rokmūzikas grupām.

Cik man izdevās dzirdēt – man patika. Subjektīvs viedoklis, bet ja pārbraucot mājās mēģini pēc saraksta sameklēt youtube dzirdētās grupas un vēl kaut ko par viņām noskaidrot, tad nevar teikt, ka nepatika. Protams secinājām arī vairākas problēmas, kuras jau bija dzirdētas, bet līdz šim neviens tā skaļi par viņām netika runājis. Vajadzēs sākt lēnām šīs problēmas apkopot un sākt skaidrot ar atbildīgām iestādēm. Protams, ja kādai iestādei uzdod jautājumu vienas grupas mūziķis, tad lielākā vairumā viņš ne pie kāda risinājuma, vai pie kādas saprotamas atbildes netiek. Tamdēļ šos sāpīgos jautājumus sāksim risināt un skaidrot Latvijas Rokmūzikas asociācijas vārdā. Publicējot saraksti, atbildes un atbildīgā personas mūsu LRMA Rock magazine (www.lrma.lv) . Mēs pārstāvam daudz rok muzikantus un rokmūzikas cienītājus, tā kā ir pienācis laiks sākt saņemt atbildes un domāt risinājumus dažādiem sasāpējušiem jautājumiem. Tradicionāli sāpīgi jautājumi ir par autoratlīdzībām un par muzicēšanu pasākumos. Dzirdēju pat tādu absurdu, ka viena no metālmūzikas spēlēšanās vietām pasākuma organizatori neaicināja grupu, kuras mūziķa darbi reģistrēti Akka/Laa, jo tad būšot jāņem pasākuma licence!! Es ne vienu vien nejēdzīgu gadījumu esmu dzirdējis no mūziķiem saistībā ar šiem licencēšanas noteikumiem un autortiesībām. Apkoposim konkrētus jautājumus un uzdosim atbildīgām personām, lai skaidro tik ilgi, līdz manam sunim būtu skaidrs. Citādi skaidrojumi ierēdņu putnu valodā un citāti no likumu pantiem daudziem ir nesaprotami. Tad sāpīgs jautājums ir par mūzikas atskaņošanu. Labi komercradio var cimperlēties un gaidīt jauno likumu par 80:20 mūzikas atskaņošanu latviešu valodā, bet kas notiek sabiedriskajos mēdijos. Atrakstās par to ka iesūtītais skaņdarbs nav pēc formāta, bet kāds ir tas formāts, to neviens līdz šim nav atbildējis. Visādi topi un aptaujas, kuru rezultātu noteikšana manuprāt raisa šaubas katram , kurš kaut cik seko līdzi šīm aptaujām. Dzirdēju arī stātu, ka neņem dziesmas radio atskaņot tamdēļ, ka latgaliešu valodā! To vajadzētu ar oficiālu arī uzjautāt, kā tad  sokas ar latgaliešu valodas popularizēšanu! Runājām ar pasākumu organizatoriem un mūziķiem arī par finansējuma pieejamību caur kultūras kapitāla fondu. Mums kā Latvijas Rokmūzikas asociācijai arī ir šāda tāda pieredze ar VKKF projektiem, kur uz kādiem 15 projektiem atbildes ir trīs veidu, nav aktuāli, nepārliecina un kaut kāda trešā atbilde. Kaut gan vienā iesniegšanas kārtā līdzīgi projekti ar līdzīgu rezultātu saņem atbalstu, bet mūsu nav aktuāli. Būtu interesanti noskaidrot oficiālu ierēdņu atbildi, kuru būs jāpublicē mūsu LRMA Rock Magazine (www.lrma.lv).

Noslēgumā! Es esmu ļoti priecīgs par gaišo domu paviesoties festivālā Muzykys Skrytuļs 18. Iedvesmoja šis pasākums. Nemaz tik slikti nav. Redzot cik cilvēki apmeklēja šo festivālu un kā viņi atbalstīja savus muzikantus. Tas bija vareni. Katrā ziņā ja arī nekas nenotiks Latgales pusē šis festivāls vēl notiks un notiks, jo viņiem pašiem ir sava Prāta Vētra, savs Gačo un sava rokmūzika. Latgalē par pārējām mūzikas grupām ir dzirdējuši, pārējā Latvijā par Latgales grupām tā mazāk. Bet tur arī ir feini, jauki un talantīgi mūziķi. Iedvesmoja arī sākt aktīvāk skaidrot sāpīgos jautājumus rokmuzikantu vidū attiecībā uz dažādām ierēdņu institūcijām. Apkoposim šī brīža informāciju, un sāksim. Tamdēļ aicinātu mūziķus un rokmūzikas cienītājus arī par sāpīgiem jautājumiem un konkrētiem gadījumiem mums uzrakstīt, vai varam satikties un izrunāt, lai mēs varam jau ar konkrētiem gadījumiem iet un risināt jautājumus. Lai saprotam, kādus vēl speciālistus nepieciešams pieaicināt un kādas institūcijas. Tāpat aicinu papildināt Latvijas Rokmūzikas asociācijas biedru rindas, jo tikai kopā mēs esam spēks!