Rēzeknē atkluos gruomotizdevieja Vladislava Lōča pīmiņai veļteitū pametnīku
27. aprelī ar plašu programu Rēzeknē atguoduos latgalīšu gruomotu izdevieju, trymdys sabīdriskū i kulturys darbinīku Vladislavu Lōci. Centralais nūtykums byus juo pīmiņai veļteituo pametnīka atkluošona.Īsapazeit ar V. Lōča īguļdejumu latgalīšu gruomotnīceibā i izstaiguot Latgaļu rakstnīceibys muzeju (Kruoslovys īla 4b) varēs jau nu 10.30, bet 12.00 Atbreivuošonys alejā 90 (skverā pretim Festivala parkam) nūtiks Vladislava Lōča pīmiņai veļteituo pametnīka īsvieteišona. Pametnīka autors ir muokslinīks Ivo Folkmaņs.
Piečuok pasuokuma apmaklātuojim byus īspieja nūsavērt dokumentalū kinu “Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Lōcis” i jimt daleibu bīdreibys “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”” izdavuma “Andryva Jūrdža fonda pamarku katalogs” prezentacejā.
Vladislavs Lōcs sovu izdeviejdarbeibu aizsuoka Daugovpilī 1939.godā. Da 1944. goda, kod V. Lōcs emigrēja iz Vuoceju, juo vadeituo izdevnīceiba Daugovpilī izdeve 30 gruomotys, “Tāvu zemes kalendaru”, rokstu kruojumu “Olūts”, laikrokstu “Latgolas Bolss”.
Vuocejā izdevnīceiba tyka atjaunuota 1947.godā. Leidz 1985.godam V. Lōcs beja izdevs vaira kai 130 gruomotys latgalīšu volūdā. Jis ari beja iniciators raidejumam “Latgolas Bolss”, kas skanēja “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”. Naatlaideigi sekuodams tam, kas nūteik Latvejā, V. Lōcs īsastuoja par Daugovpiļs Sv. Pītera i Piļcinis bazneicu saglobuošonu, nūsūdēja padūmju režima represejis pret latgalīšu gruomotnīku Steponu Seili, aizsuoka veiskupa Kazimira Duļbinska reabilitacejis procesu.
Karteite: M. Justs, publicitatis foto
