Latgali apmeklē Ministru prezidents un vairāki ministri
Piektdien, 2.martā, Riebiņos notika Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes sanāksme, kurā ar Latgales pašvaldību vadītājiem tikās Ministru prezidents Māris Kučinskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, “Latvijas Valsts ceļi” priekšsēdētājs Jānis Lange un citas augstas amatpersonas.
Sanāksmes laikā tika runāts par rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2018.-2021.gadam, kā arī apspriesti citi būtiski jautājumi. Kā sanāksmi atklājot uzsvēra LPRAP priekšsēdētājs Gunārs Upenieks: “LPR administrācija pēdējā pusgada laikā ir ieguldījusi apjomīgu darbu zemkopības, izglītības, uzņēmējdarbības u.c. reģionam nozīmīgās nozarēs”.
Pēc pašvaldību vadītāju tikšanās klātesot premjerministram un VARAM ministram notika Latgales plānošanas reģiona Sadarbības komisijas sēde, kurā bez Latgales plānošanas reģiona un pašvaldību amatpersonām piedalās Latgalē atpazīstami izglītības, kultūras, nevalstisko organizāciju, uzņēmējdarbības u.c. jomu pārstāvji. Sadarbības komisija ir Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes izveidota konsultatīva institūcija ar mērķi veicināt reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanu.
Tāpat 2.martā Latgali apmeklēja Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kas ieradās uz Valsts robežsardzes Ludzas aviācijas pārvaldes desmitgades svinībām.
Papildināts ar informāciju no mk.gov.lv
Abu sanāksmju laikā tika pārrunāti LPR ietilpstošajām pašvaldībām aktuālie jautājumi, akcentu liekot uz aktualitātēm, kas saistītas ar reģiona ekonomisko attīstību, Latgales attīstības plānu 2018. – 2021.gadam.
Tāpat tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību mazināt administratīvos šķēršļus tiem uzņēmējiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību tieši Latgales reģionā.
Runājot par reemigrācijas pasākumiem, M. Kučinskis pašvaldību vadītājiem norādīja, ka ir svarīgi, lai cilvēkiem, kuri būtu gatavi atgriezties no darba gaitām ārvalstīs, Latvijā būtu darbavietas.
“Cilvēki atgriezīsies nevis tāpēc, lai varētu šeit saņemt dažādus pabalstus, bet gan tad, ja viņiem būs skaidrība, ka šeit būs darbs,” sacīja Ministru prezidents.
Tikšanās laikā tika pievērsta uzmanība jautājumam saistībā ar šā gada izmaiņām elektroenerģijas cenu jomā. Tika norādīts, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots novērst problēmas saistībā ar lielajām elektroenerģijas izmaksām pēc tam, kad stājās spēkā jaunā obligātās iepirkumu komponentes (OIK) piemērošanas kārtība. Viņš uzsvēra, ka daļa “Latvenergo” koncerna pagājušā gada peļņas jānovirza OIK ietekmes mazināšanai.
“Esmu vienojies ar ekonomikas minstru Arvilu Ašeradenu, ka tā “Latvenergo” peļnas daļa, kas ir virs plānotā, jānovirza OIK ietekmes mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem uzņēmumiem,” sacīja M. Kučinskis.
Īstenojot Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei, esam izveidojuši Latgales speciālo ekonomisko zonu. Šī iniciatīva jau ir sniegusi pirmos rezultātus – Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības pirmajā gadā atbalstīti septiņi uzņēmēji, kas plāno piesaistīt vairāk nekā vienu miljonu eiro lielas privātās investīcijas un radīt 35 jaunas darbavietas – tas apliecina, ka uzņēmēji atzinīgi novērtē valsts sniegtās iespējas attīstīt uzņēmējdarbību Latgales reģionā.
Savukārt, lai celtu Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitāti, ar Norvēģu finanšu instrumenta atbalstu vairāk kā 290 tūkst. eiro apmērā īstenotas reģiona attīstībai būtiskas aktivitātes – izveidota Latgales pārstāvniecība Rīgā, izstrādāti materiāli investīciju piesaistei, izveidota jauna platforma esošajiem un potenciālajiem investoriem – www.invest.latgale.lv.
Paveikts arī nozīmīgs darbs, lai palielinātu Latgales reģiona uzņēmēju aktivitāti. Šim mērķim paredzēts Eiropas Savienības fondu finansējums vairāk kā 52 miljonu eiro apmērā, kura rezultātā plānots radīt 861 darbavietu, kā arī piesaistīt privātās investīcijas vairāk kā 60 miljonu eiro apmērā. Tāpat šajā reģionā plānots samazināt degradētās teritorijas par 127,5 hektāriem.
Sanāksmēs piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kā arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
