lvportals.lv: Gads pēc Latgales kongresa: pieaug prasība pēc latgaliešu valodas medijos

Latgaliešu rakstu valodā – vismaz 10% raidlaika

2018. gada 18. martā “Latgaliešu kultūras biedrība” vienpadsmit sabiedrisko organizāciju vārdā vērsās pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, kultūras ministres Daces Melbārdes, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ar vēstuli, kurā norādīti vairāki pasākumi latgaliešu valodas nodrošināšanai sabiedriskajos un komerciālajos plašsaziņas līdzekļos.

Vēstulē uzsvērts, ka latgaliešu biedrības seko līdzi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma tapšanas gaitai, aicinot to pilnveidot. Latgales sabiedriskās organizācijas rosina papildināt likumprojekta 8. panta otro daļu, nosakot, ka “Latvijas Televīzijas (LTV) programmās ne mazāk kā 10% raidlaika paredz audiovizuālajiem darbiem latgaliešu rakstu valodā”. Šādu principu vēstules autori mudina attiecināt arī uz Latvijas Radio (LR), nodrošinot, ka vismaz 10% no sabiedriskā pasūtījuma satura sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos ir latgaliešu rakstu valodā.

Jāspēj pamatot un pārliecināt

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, lūgta vērtēt šo priekšlikumu, LV portālam atgādina, ka padome savu pozīciju jau skaidrojusi: “Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kad tika apspriests Sabiedrisko mediju likumprojekts, NEPLP pauda noraidošu attieksmi pret obligātu raidlaika kvotu noteikšanu sabiedriskajos medijos latgaliešu rakstu valodā.”

Vienlaikus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2018.–2022. gadam NEPLP kā vienu no veicamajiem uzdevumiem min: “Stiprināt valsts valodas lietojumu un valodas vidi, tajā skaitā latgaliešu rakstu valodas ilgtspēju, kā arī lībiešu valodas iedzīvināšanu.” Padome šī uzdevuma izpildei saskata citus risinājumus.

Kultūras ministrija, atbildot uz Latgales sabiedrisko organizāciju priekšlikumiem topošajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, norāda, ka likumprojekta tālāka virzība ir Saeimas pārvaldīts process. Komentējot ierosinājumu par konkrēti iezīmētu procentu raidījumiem latgaliešu valodā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, kultūras ministre Dace Melbārde akcentē, ka jau pašreizējā likumprojekta redakcijā ir īpaši uzsvērta latgaliešu valodas lietojuma stiprināšana.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne, LV portālam skaidrojot savu pozīciju, latgaliešu organizāciju iniciatīvu vērtē atzinīgi. “Nosakot šādu kvotu raidījumiem latgaliešu valodā, mēs ievērosim likumu, kas paredz stiprināt, atbalstīt un attīstīt valodu, tāpēc šo principu pilnībā atbalstu,” uzsver I. Laizāne. Vienlaikus Saeimas deputāte atzīst, ka nav pārliecināta, vai šai raidījumu daļai jābūt tieši 10 procentu apjomā: “Profesionāļu debatēs vēl jārod pamatojums, kāds raidījumu apjoms latgaliešu valodā jānosaka. Tas ir ekspertu jautājums, un tam nevajadzētu būt politiskam vai emocionālam viedoklim.”

I. Laizāne arī atzīst, ka minētajam priekšlikumam Saeimā pašlaik nejūt pietiekamu atbalstu. “Tas nozīmē, ka šajā jautājumā ir lieli izaicinājumi – ir jāmāk pamatot un pārliecināt deputātus. Un te Latgales cilvēkiem un kultūras darbiniekiem jābruņojas ar spēcīgiem argumentiem, kāpēc sabiedriskajā pasūtījumā jānosaka noteikta kvota raidījumiem latgaliešu valodā,” piebilst Saeimas komisijas vadītāja.

“Tas ir jautājums par attieksmi”

Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Ilga Šuplinska uzsver: “Jautājums par desmit procentiem latgaliešu valodas sabiedriskajos medijos ir ļoti aktuāls.” Viņasprāt, šāda norma celtu valodas prestižu un ļautu noticēt Latvijas valdības lojalitātei, risinot ar Latgali saistītos jautājumus, kā arī labvēlīgi ietekmētu Latgales ekonomiku.

Iepriekš, argumentējot latgaliešu sabiedrisko organizāciju priekšlikumu, advokāts Agris Bitāns Saeimas komisijas sēdē akcentēja, ka tas ir fundamentāls jautājums par attieksmi. Proti, vai latgaliešu rakstu valoda patiešām ir nolikta blakus latviešu valodai kā tās forma vai paveids. “Saistībā ar šo priekšlikumu ir divas pamatlietas. Pirmkārt, lai latgaliešu valoda sabiedriskajos medijos – gan radio, gan TV – skanētu noteiktā apjomā. Un otrs – lai tas notiktu, jābūt attiecīgam finansējumam.”

A. Bitāns atsaucās uz Latvijas iedzīvotāju aptauju, saskaņā ar kuru 10 procenti valsts iedzīvotāju katru dienu ikdienā lieto latgaliešu valodu. “Domāju, ka valodas lietotāju skaits ir vēl stipri lielāks, tāpēc vismaz 10% sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu raidlaika jābūt raidījumiem latgaliešu valodā. Attiecīgi arī finansējumam programmām latgaliešu valodā jābūt vismaz 10% no kopējā sabiedriskā pasūtījuma,” pamatoja A. Bitāns.

Jāatgādina, ka pirms gada Latgales sabiedriskās organizācijas vērsās NEPLP par latgaliešu mūzikas skanējumu sabiedriskajā radio. Ņemot vērā to, ka Latvijas Radio 5 (LR5) raida divās frekvencēs Latgalē (Rēzeknē un Daugavpilī), organizācijas rosināja saslēgt minētās frekvences vienotā tīklā, nodrošinot latgaliešu mūzikas programmu sabiedriskajā medijā, ko varētu veikt Latvijas Radio Latgales multimediju studija Rēzeknē. Pagaidām šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

D. Ķezbere pamato: “LR5 programma ir vienota programma, kas netiek dalīta apraides zonās. Latgaliešu mūzika var tikt atskaņota katrā LR programmā, ko paredz sabiedriskais pasūtījums.”

Par reģiona pārstāvi padomē

Ar topošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma palīdzību latgaliešu nevalstiskās organizācijas cenšas panākt arī noteiktu pārstāvniecību sabiedriskā medija padomē. Proti, organizācijas rosinājušas likumā noteikt, ka vienam no ievēlētajiem Sabiedrisko mediju padomes locekļiem jābūt izvirzītam no Latgales reģiona sabiedrisko organizāciju vidus.

Attiecībā uz Sabiedrisko mediju padomes sastāvu Kultūras ministrija ir iesniegusi priekšlikumu jaunajā likumā noteikt, ka visus piecus pilsoniskās sabiedrības virzītos pārstāvjus ieceļ Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Kā atbildes vēstulē uzsver kultūras ministre D. Melbārde, memoranda padome ir vienīgā organizācija, kas apvieno tik plašu nevalstisko sektoru, tostarp Latgales novada organizācijas.

Arī Saeimas komisijas vadītāja I. Laizāne ir pret šāda principa noteikšanu, veidojot Sabiedrisko mediju padomi. “Tas nav nepieciešams, ja mēs sakārtojam sabiedrisko pasūtījumu,” komentē I. Laizāne. Viņa norāda uz riskiem: ja padomē būtu noteikta vieta Latgales pārstāvim, tad savu pārstāvi vēlētos arī Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Sēlija, tad arī to vēlēsies lielās pilsētas utt. “Es saskatu riskus tādā sadrumstalotībā,” piebilst atbildīgās komisijas vadītāja.

Kultūras ministrija jau ņēmusi vērā latgaliešu biedrību ieteikumus par satura kvalitāti, un šogad Latgales mediju atbalsta programmā kvalitātes vērtēšanas kritērijos iekļauti papildu punkti par satura veidošanu latgaliešu rakstu valodā.

Atbalsts vai solis atpakaļ?

Kultūras ministrija atbildes vēstulē latgaliešu nevalstiskajām organizācijām uzskaitījusi arī līdzšinējos atbalsta pasākumus un programmas, kuru ietvaros finansējumu saņem Latgales novadu mediji. Tostarp minēts NEPLP īstenotais projektu konkurss komerciālajiem radio un TV, kura ietvaros tiek sadalīti vairāk nekā 71 000 eiro.

Tieši šis konkurss šopavasar izraisīja biedrības “Latgolys Saeima” neizpratni. NEPLP 8. martā apstiprinātā konkursa nolikuma “Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautības valodās 2018. gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos” rezultātā 20 000 no 71 142 eiro, kas iepriekšējos gados tika virzīti raidījumu veidošanai latgaliešu valodā, šogad novirzīti raidījumiem mazākumtautību valodās.

Biedrība “Latgolys Saeima” norāda, ka, lai gan Valsts valodas likums uzliek par pienākumu valstij nodrošināt “latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”, finansējuma samazināšana raidījumiem latgaliešu valodā ir solis atpakaļ likuma iedzīvināšanā.

Latgaliešu biedrības vēlas, lai, izstrādājot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes (NIPSIPP) nākamajiem gadiem, būtu garantēts atbalsts Latgales reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, kas veido saturu latgaliešu rakstu valodā.

“Kopš kongresa esam ieraudzīti un uzklausīti Kultūras ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, mazāk citās ministrijās, tādēļ pamatā strādājam ar jautājumiem, kas ir tieši šo ministriju pakļautībā. Arī ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Cik iespējams, arī pašvaldību līmenī. Joprojām neesam raduši iespēju sadarbībai ar Izglītības un zinātnes ministriju,” runājot par 4. Pasaules latgaliešu saieta rezolūcijas izpildi, situāciju LV portālam raksturo I. Šuplinska. Viens no jautājumiem, par ko aktīvi iestājas latgaliešu nevalstiskās organizācijas, ir latgaliešu valodas nostiprināšana medijos.

“Kopējā aina liecina, ka, no vienas puses, latgaliešu NVO tiek uzklausīti, šie jautājumi parādās dienas kārtībā. No otras puses, risinājumi bieži vien ir formāli, tiek nežēlīgi daudz laika tērēts sarakstei, atgādinājumiem, apliecinājumiem utt. Laiks, kas nav sabiedrotais latgaliešu literārās (pēc likuma – rakstu) valodas pastāvēšanai, tiek novilcināts,” rezumē I. Šuplinska.

Visticamāk – nākamās Saeimas jautājums

Latgaliešu sabiedriskās organizācijas apņēmušās savas prasības aizstāvēt visaugstākajā politiskajā līmenī. To intereses Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs pārstāv zvērināts advokāts A. Bitāns ar 20 gadu juridiskā darba pieredzi kā komerctiesību eksperts, specializējoties arī  masu mediju, reklāmas un publisko un privāto partnerību jomās, kā arī pazīstamā filoloģe prof. Lidija Leikuma.

Jāņem vērā latgaliešu sabiedrisko organizāciju plašais politiskais spektrs. Lai arī tās pārsvarā darbojas kultūras jomā, to vadītāji un locekļi ir deputāti Latgales pašvaldībās. Biedrības “Latgolys Saeima” valdes priekšsēdētājs Guntis Rasims ievēlēts Rēzeknes novada domē no Latvijas Reģionu apvienības, biedrības aktīvists Andris Slišāns Viļakas novada domē pārstāv  Latvijas Zaļo partiju. Biedrības “Latgaliešu kultūras biedrība” valdes priekšsēdētāja Līvija Plavinska bija 11. Saeimas deputāte no partijas “Vienotība”, savukārt   Edmunds Teirumnieks Rēzeknes pilsētas domē ievēlēts no Nacionālās apvienības saraksta.

Jautājums par likuma izmaiņām, sabiedriskajā pasūtījumā nosakot noteiktu daļu raidījumu latgaliešu valodā, visticamāk, netiks atrisināts šī Saeimas sasaukuma laikā. Šādas bažas LV portālam pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja I. Laizāne. Topošais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts, kurā ierosināts arī noteikt kvotu raidījumiem latgaliešu valodā, Saeimā ir pieņemts pirmajā lasījumā. Par likumprojektu saņemti daudzi priekšlikumi, un to apspriešanu Saeima turpinās ne agrāk kā rudenī.

Uzziņai: kādas prasības izvirzītas 4. Pasaules latgaliešu saieta rezolūcijā

2017. gada maijā notikušā 4. Pasaules latgaliešu saieta rezolūcijas izvērsuma sadaļā par latgaliešu rakstu valodu informācijas līdzekļos minētas prasības:

• radīt apstākļus sabiedriskā radio (LR1) un televīzijas (LTV1, LTV7) pasūtījumam ziņu raidījumu sagatavošanai latgaliešu rakstu valodā, kā arī novirzīt noteiktu procentu no sabiedriskajam radio un televīzijai piešķirtās valsts dotācijas tieši šim mērķim;
• pieņemt atbilstošus noteikumus tā, lai programmu pārraidītāji tās piedāvātu latgaliešu rakstu valodā;
• veicināt un/vai radīt apstākļus tekstu regulārai publicēšanai latgaliešu rakstu valodā, īpaši atbalstot vietējos izdevumus, kas tiek izplatīti visā Latgalē, kā arī turpināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) “Latgales elektronisko mediju plašsaziņas līdzekļu programmu”;
• veidot atsevišķu finansējumu – valsts finansētu informatīvo kanālu radio, TV un interneta platformā, tostarp LSM, daļai, kur tiek izmantota latgaliešu rakstu valoda, un piešķirt valsts finansējumu latgaliskiem plašsaziņas līdzekļiem un platformām sociālajos tīklos.