Ludzas Novadpētniecības muzejam aprit 100 gadi

Ludzāniešu ciemiņi, tūristi, ekskursanti, lai iepazītos ar mūsu pilsētas kultūrvēsturiski nozīmīgajiem objektiem, noteikti dodas uz Ludzas Novadpētniecības muzeju. Izstaigājot pa muzeja ekspozīciju zālēm, sajūtot senatnes elpu, apmeklētājiem atveras liels novada vēstures un kultūras slānis no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Muzeja 7 ekspozīciju telpās, Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļā un atklātajās krātuvēs izvietoti 5 tūkstoši eksponātu. Vēl iespaidīgākas ir muzeja slēgtās krātuves, kur glabājas 40 tūkstoši priekšmetu, kas apkopoti 17 kolekcijās. Arheoloģijas, Numismātikas, Faleristikas, Mākslas, Etnogrāfisko un sadzīves priekšmetu, Fotogrāfiju, Tekstīliju, Dabas nodaļas priekšmetu kolekcijas pārsteidz ar savākto retumu bagātību un daudzveidību.

Ludzas Novadpētniecības muzeja kolektīvs ar Latvijas Republikas prezidentu R.Vējoni.Apmeklētājiem vienmēr ir bijis interesanti, kas noslēpts aiz muzeja krātuvju durvīm. Paejot solīti pretī zinātkārajiem viesiem, muzejā ir izveidotas atklātā tipa krātuves, kur ikviens interesents pēc iepriekšēja pieteikuma var apskatīt Latgales podnieku darinājumus, etnogrāfiskos sadzīves priekšmetus un citas unikālas lietas.

Pirmais vēstnesis

Kā pirmais vēstnesis par domu izveidot Ludzas Novadpētniecības muzeju kalpo Ludzas ģimnāzijas pedagogu un audzēkņu aicinājums pilsētas un apriņķa iedzīvotājiem, kas tika publicēts zinātniski – literārā skolas audzēkņu žurnāla “Jaunā Doma” 1918. gada decembra numurā: “nest uz ģimnāzijas kanceleju, kas atrodas Sebežas ielā, senatnes dārgumus, lai izveidotu vēstures muzeju”. Uz minēto publikāciju atsaucās liels skaits entuziastu un drīz vien krievu ģimnāzijas paspārnē Sergeja Saharova vadībā tika izveidots muzejs. Tiesa, eksponātu gan tajā nebija daudz. Galvenokārt, mācību grāmatas, skolnieku burtnīcas, etnogrāfijas un sadzīves priekšmeti.

Trīs muzeja vēstures vaļi

Iespējams, ka ideja par vēsturiskā Ludzas muzeja izveidi tā arī būtu aprobežojusies ar dažiem desmitiem eksponātu, ja to tālāk nebūtu pārņēmis īstens sava novada patriots, Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans.  1923. gadā viņš pie Ludzas latgaliešu kultūrveicināšanas biedrības nodibināja etnogrāfisko vēstures lietu muzeju. 1932. gadā muzejā jau bija savākti 108 eksponāti. Vēlāk muzeju ar tājā esošajām senlietām pārņēma 3. Ludzas aizsargu pulks. 1936. gadā ar Pieminekļu valdes priekšnieka prof. F. Baloža atbalstu aizsargu pulks uzsāka aktīvu darbu pie muzeja labiekārtošanas. Ludzas vēsturiskais muzejs svinīgi tika atklāts 1938. gada 8. maijā Ludzā, Dārzu ielā 11. (Ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies).

Otrā Pasaules kara laikā muzeja ekspozīcija tika izdemulēta, vērtīgākie eksponāti pazuda. Pēc kara tika uzsākts darbs pie muzeja atjaunošanas, par tā direktoru tika nozīmēts talantīgais Latgales mākslinieks Vitālijs Kalvāns. Jaunās ekspozīcijas izveidei tika savākti palikušie eksponāti  – akmens cirvji, bultu un šķēpu uzgaļi, spīļarkls, ecēšas, pavisam 200 priekšmeti. Jau 1945. gadā  muzejs vēra savas durvis apmeklētājiem. Turpmākajā muzeja veidošanā milzīgu lomu ir spēlējis aizrautīgs novadpētnieks, sava novada patriots Jāzeps Timoškāns. 1947. gadā viņu nozīmēja par muzeja direktoru un turpmākos 30 gadus viņš apzinīgi un ar lielu degsmi pildīja šos pienākumus. Viņa vadības laikā muzejs divas reizes piedzīvoja Jurģus. 1947. gadā muzeja vajadzībām tika atdots atsavinātais Ludzas luterāņu draudzes dievnams. Laikam ritot, muzejisko priekšmetu skaits auga un šī telpa kļuva par šauru. Tā 1956. gadā muzeja rīcībā nonāca plaša divstāvu māja, kas kādreiz bija piederējusi ģenerālmajora J. Kuļņeva vecākiem.

Iekārtojot ekspozīciju telpas, J. Timoškānu aizrāva ideja par Dabas ekspozīcijas izveidi, kas apmeklētājus iepazīstinātu ar novada floras un faunas daudzveidību. 1956. gadā viņš šo ideju sāka īstenot un pašrocīgi izgatavoja 118 putnu un 15 zīdītājdzīvnieku izbāzeņus. Lai pilnveidotu ekspozīciju un papildinātu to ar jauniem priekšmetiem, J. Timoškāns, būdams aizrautīgs mednieks, pa apkārtnes mežiem un purviem nostaigāja vairākus desmitus kilometru putnu ligzdu meklējumos. Vienreiz mednieki Jāzepam uzdāvināja lāča ādu. Muzeja direktors noskaidroja, kurā vietā tika nomedīts šis dzīvnieks, un kopā ar medniekiem devās uz Ruskulovas mežniecību. Izrādījās, ka lāča galva un ķepas tika ieraktas zemē. Pēc ilgiem meklējumiem, lāča ķermeņa daļas tika atrastas un J. Timoškāns varēja izgatavot izbāzeni, kas kļuva par Dabas ekspozīcijas lielāko lepnumu.

Diemžēl laika zobs nesaudzēja šos eksponātus. Mūsdienu apmeklētājus ar novada faunu iepazīstina Dabas ekspozīcija, kas atklāta 2008. gadā.

Muzejs šodien

Diskusijas par to, ka muzejs mūsdienu tehnoloģiju un inovāciju pasaulē var zaudēt savu nozīmi cilvēka kultūrizglītojošajā jomā, tā arī palikušas sarunu līmenī. Ir jāpiekrīt, ka uz ekrāna skatāmais mamuta skelets vai viduslaiku bruņas, neatstās tik lielu iespaidu uz cilvēku, kā šo priekšmetu apskate realitātē. Tāpēc Ludzas muzeja apmeklētāju skaits ir nevis sarucis, bet ar katru gadu tas pieaug. Ko tad šodien Ludzas Novadpētniecības muzejs piedāvā saviem apmeklētājiem?

Galvenais muzeja komunikācijas kanāls aizvien ir ekspozīcijas un izstādes.  Vēstures ekspozīcija, kas ir  viena no mūsdienīgākajām Latgalē, iepazīstina ar unikālu arheoloģijas kolekciju. Par to, cik daudzveidīga bija novada fauna neolīta laikmetā, liecina līdz mūsdienām saglabājušies seno dzīvnieku kauli un ragi. Daudzi apmeklētāji, ieraugot eksponēto mamuta zobu, brīnās: “Vai tad Latgalē mita šie milzeņi?” Mamuti mūsdienu Baltijas teritorijā dzīvoja pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Kā acīmredzams pamatojums tam ir mamuta mazuļa piena zobs, kas atrasts Rēzeknes upes krastā. Ekspozīcijas “Viduslaiki Ludzas novadā” rozīnīte ir oriģinālie šī laikmeta priekšmeti. Piemēram, vācu feodāļa depozīts. Par kaujām, kas norisinājušās viduslaiku pils pievārtē, atgādina zobeni, bruņukrekla fragments, kirasa (krūšu bruņas). Gandrīz uz visiem eksponātiem redzama rūsa vai patina, tikai bruņukrekla metāls izskatās tā, it kā tikko būtu atnests no kalēja darbnīcas. Arheologi šo fenomenu skaidro tā – iespējams šis bruņukrekls ilgi nogulējis ūdenī ar nelielu skābekļa saturu, līdz ar to metāla oksidēšanās process palēninājies. Muzeja darbinieki zin stāstīt leģenedu, ka bruņukrekls atrasts jauna tilta celtniecības laikā pāri satekai starp Mazo un Lielo Ludzas ezeriem.

Viena no jaunākajām ekspozīcijām, kas atklāta 2014. gadā, ir veltīta mūsu novadniekiem, kuru devums ir bijis nozīmīgs ieguldījums novada un Latvijas kultūras attīstībā. “Ievērojamo novadnieku galerijā” skatāmi 14 portreti, kurus ar datorgrafikas palīdzību veidojusi muzeja zinātniskā darbiniece Jūlija Supova.

Muzeja veidoto vēstures ekspozīciju augsti novērtējusi arī Muzeju biedrība. 2009. gadā Latvijas Muzeju biedrība izveidoja Gada balvu “Zelta puteklis”. Viens no pirmajiem šīs balvas nominantiem kļuva Ludzas Novadpētniecības muzejs. Gada balva tika piešķirta par veiksmīgu Vēstures ekspozīcijas māksliniecisko noformējumu.

Septiņas pēdas zem ķīļa

Jau sešus gadus muzeja kolektīva zinātnisko kursu nosaka pieredzējusī kapteine Milāna Bule. Pirms šī atbildīgā amata ieņemšanas, Milāna veselus 11 gadus nostrādāja par vēsturnieci un direktores vietnieci. Viņa brīnišķīgi pārzina muzeja darba nianses un specifiku, lai, pārvarot dažādus zinātnes sēkļus, veiksmīgi iestūrētu ostā.  Protams, ka nav viegli tikt galā ar muzeja kolektīva vadību, kā tas sākumā var šķist. Taču Milāna veiksmīgi apvieno administratīvos amata pienākumus ar zinātnisko darbu. Kā spilgts kolektīva profesionalitātes un veiksmīgas radošās darbības  piemērs ir citu muzeju kolēģu augstais novērtējums.

2016. gadā Muzeja biedrības atzinumu un Gada balvu “Zelta puteklis” saņēma unikālais Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļas objekts “Rija”.

2017. gadā šī balva tika piešķirta Ludzas Lielajā sinagogā (Ludzas Novadpētniecības muzeja struktūrvienība kopš 2016. gada) izveidotajai ekspozīcijai “Ludzas ebreju kopienas vēsture”.

Savu simtgadi muzejs sagaida direktores pienākumu izpildītājas  Ivetas Matvejenko vadībā. Kā atzīmē Iveta: “Uz nākotni mēs raugāmies ar lielu optimismu. Plānu ir ļoti daudz. 2019. gadā muzejā gaidāmas jaukas pārmaiņas. Aizejošā gada pēdējos mēnēšos ir uzsākts muzeja priekštelpas remonts. Apmeklētāju ērtībām tiks uzstādītas jaunas kāpnes uz muzeja otro stāvu. Domājot par apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, muzejs ir iegādājies mobilo kāpurķēžu pacēlāju. Nākošajā gadā plānots realizēt jaunus projektus, apmeklētājus gaida dažādi pasākumi, tai skaitā daudzu tik iecienītā “Muzeju nakts” un izglītojošais pasākums skolu jauniešiem “Putnu dienas”.  Novēlu muzeja kolektīvam panākumus, iedvesmu un daudz jaunu radošu ideju! Vārdu sakot, – septiņas pēdas zem ķīļa!”

Rita Kučāne, komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste