Ludzā cīnās par vecpilsētas saglabāšanu
LSM.lv. Šaurās ieliņas un 19. gadsimtā celtās koka un ķieģeļu vienstāva un divstāvu ēkas ar slēgtiem pagalmiem jau vairākus gadsimtus ir neatņemama Ludzas pilsētas ainavas daļa, bet tās vecpilsēta ir viens no pieciem pilsētbūvniecības pieminekļiem valstī. Lai saglabātu šo vēsturisko apbūvi, vietējā pašvaldība gan kontrolē vecpilsētas pārbūvi, gan arī līdzfinansē lielāku ēku pārbūvi.Ludzānietes Ināras ģimenes māja ir viena no retajām, kas 1938. gadā pārdzīvojusi gandrīz pilnībā vecpilsētu izpostījušo ugunsgrēku. “Pa šiem gadiem esam veikuši kosmētiskos remontus, bet pēdējo divu gadu laikā tika atjaunota mājas fasāde. Izmantoju pašvaldības piedāvājumu, mēs pārkrāsojām māju un ielikām arī koka durvis. Par to mēs arī saņēmām atmaksu.”
Ludzas vēsturiskā centra apbūve daudzviet krasi atšķiras. Tālavijas ielā blakus ar baltiem plastmasas dēlīšiem apšūtai un plastikāta logus spīdinošajai mājai par vēsturi un seno apbūvi atgādina koka dēļiem apšūtā kaimiņu mājas fasāde.
“Apšuvām fasādi ar jauniem dēļiem, kas bija tieši tāda platuma kā iepriekš. Arī krāsojām ar dabīgo linu eļļas krāsu. Tagad vajadzēs mainīt jumtu, bet tas nozīmē, ka nāksies iet uz pašvaldību, un pašvaldība ir solījusi kādu pusi nepieciešamās summas apmaksāt.” Ludzāniete Ludmila atzīst, ka viņai patīk dzīvot pašā pilskalna pakājē un, viņasprāt, pilsētai ir jāsaglabā sava seja.
Tāpēc arī renovējot savas mājas fasādi, viņa konsultējās ne tikai ar pašvaldību, bet arī ar māksliniekiem.
“Viss ir brīnišķīgi. Tūristi nereti nāk un jautā, vai var ienākt mūsu pagalmā? Es vienmēr atļauju. Cilvēki nāk, fotografē. Mēs lepojamies, ka dzīvojam tādā vietā.”
Kā atklāj Ludzas novadpētniecības muzeja darbinieks Valērijs Dzevaltovskis, Ludzas vecpilsēta ir viens no 46 valsts aizsargājamajiem pilsētbūvniecības pieminekļiem Latvijā. “Šajā vēsturiskajā centrā pirms lielā Ludzas ugunsgrēka varēja redzēt vienstāva, divstāvu koka mājas ar slēgtiem pagalmiem. Šādas celtnes bija raksturīgas 19. gadsimta arhitektūrai,” stāsta Dzevaltovskis.
Lielākā daļa tagadējās vecpilsētas atjaunota pēc 1938. gada postošā ugunsgrēka, kad te sadega gandrīz 400 māju.
Taču tagad – nepārdomāta vecpilsētas pārbūve var iznīcināt pilsētas vēsturisko apbūvi.
“Ja atļaut likt plastikas logus, durvis, ja atļaut jaukt to, kas ir bijis uzcelts pirms kāda laika, tad Ludzas kultūrvēsturiskais centrs drīz vien pārvērtīsies par bezsejisku pilsētas daļu,” uzskata Dzevaltovskis.
Lai apturētu vecpilsētas nekontrolētu pārbūvi un motivētu tās iedzīvotājus izvēlēties saglabāt savu māju sākotnējo izskatu, Ludzas novada pašvaldība pieņēma saistošos noteikumus, kas ne tikai nosaka vecpilsētas iedzīvotāju pienākumus attiecībā uz savu īpašumu, bet paredz arī pašvaldības finansiālu atbalstu lielākiem remontam.
“Iedzīvotājiem ir jāievēro vairākas prasības īpašuma apsaimniekošanā un uzturēšanā – jāsaglabā apbūves raksturs, raksturīgie materiāli un krāsa, apjoma proporcijas, stilistika, fasāžu apdare, raksturīgā ainaviskā vide, reljefs, koku grupas, kā arī labiekārtojamie elementi: žogi, kāpnes,” Ludzas novada domes Attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Ilona Igovena uzsver, ka iedzīvotāji paredzētā pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai nav īpaši aktīvi – četru gadu laikā to izmantojuši tikai 15 vecpilsētas iedzīvotāji.
“Iedzīvotāji var saņemt pašvaldības finansējumu galdniecības izstrādājumu restaurācijai, fasāžu krāsojuma atjaunošanai un jumta seguma nomaiņai,” stāsta Igovena.
Pēdējo četru gadu laikā, balstoties uz pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, Ludzas novada pašvaldība vecpilsētā dzīvojošo namu īpašniekiem, ēku pārbūvei un restaurācijai ir izmaksājusi ap 8 000 eiro.
