Kārsavā noslēdzies XIX Starptautiskais masku tradīciju festivāls

No 10. līdz 11.februārim Kārsavā un Kārsavas novadā notika XIX Starptautiskais Masku tradīciju festivāls.

Festivāls sākās sestdien, 10.februārī, ar masku grupu viesošanos Kārsavas novada pagastos –  Mežvidos, Mērdzenē, Malnavā, Goliševā un Salnavā. Viesojoties lauku sētās, maskas nesa savu svētību un aizsardzību novada ļaudīm. Vakarā visas masku grupas pulcējās Kārsavas kultūras namā uz lielo masku saietu. Ikvienam interesentam bija iespēja redzēt visas 22 masku grupas darbībā mājas situācijā. Masku saieta noslēgumā notika individuālo masku skate un labāko masku apbalvošana. Kārsavas novada iedzīvotāji un viesi īpaši varēja baudīt festivāla noslēguma dienu – savukārt svētdien maskas izgāja ielās un devās gājienā no kultūras nama uz „Krosta” estrādi, kur notika noslēguma ceremonija un aizrautīga Meteņa jeb, kā Latgalē to sauc, Aizgavēņa svinēšana.

Festivālā piedalījās 22 masku grupas no dažādām Latvijas vietām – Līvāniem, Limbažiem, Smiltenes, Tārgales, Dagdas, Izvoltas, Blontiem, Ludzas, Isnaudas, Sēļiem, Pušmucovas, Nirzas, Salnavas, Mērdzenes, Bārbeles, Žīguriem, Katlakalna un Rīgas.  Tika demonstrētas daudzveidīgas masku grupas – vecīši, Mārtiņbērni, Katrīnas, čigāni, miežvilki, budēļi, ķekatas, kaitys, kaladnīki, gradzis, dādi un arī kāzu čigāni. Festivāla viesi bija masku grupa no Igaunijas Jõulusandid.

Maskošanās tradīcija ir viena no interesantākajām tradicionālās kultūras izpausmēm. Maskotie tēli gadalaika tumšajā pusē un gadalaiku mijās ir sastopami ļoti daudzās valstīs. Lai saglabātu un izzinātu, kā arī atjaunotu zudušo autentisko maskošanās tradīciju, kā arī lai to popularizētu un attīstītu mūsdienās, starptautiskie masku tradīciju festivāli Latvijā notiek kopš 1999.gada

 Festivālu rīkoja Kārsavas novada pašvaldība un Latvijas Folkloras biedrība

 

Maskas un maskošanās tradīcijas

Maskošanās tradīcijas ir viens no nemateriālās kultūras mantojuma savdabīgākajiem un interesantākajiem izpausmes veidiem, kam arī laikmetīgajā kultūrvidē ir pievēršama īpaša uzmanība. Maskošanās tradīcijas ir ļoti senas un nāk no tāliem laikiem. Un joprojām, arī 21.gadsimta cilvēku sabiedrībā tās ir nozīmīgas un interesantas. Visām tautām viņu senajās kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli.  Maskas mūs sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību,  aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā dod to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos.

Arī latviešu kultūrtelpā maskām un maskošanās tradīcijām ir ļoti nozīmīga vieta. Mūsu nacionālā bagātība ir gan daudzveidīgie dažādo novadu tautas tērpi un dziesmas, gan arī  dažādie masku gājieni, maskoto izdarības un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk nekā 70 – čigōni, vastlāvji, kōzu čigani, ķuļi, budēļi, ķekatas, kurcumi, miežvilki, galenkas, dādi, tatari, kaitys, spokstiņi u.c.  Daudz kas no maskošanās tradīcijas pēdējos gados jau apgūts un atgūts, rekonstruējot dažādas maskoto grupu darbības no teicēju pierakstiem. Bet daudz ir arī vēl nezināmā, meklējamā un pētāmā. Arī Masku tradīciju festivālam ir nozīmīga vieta šīs tradīcijas uzturēšanā, kopšanā un ieinteresētības vairošanā.

Foto galerija