K.Gerhards: Bez pašvaldību apvienošanas nīkuļosim, bet apvienot var tikai ar pātagu

Baltinavas novads ir mazākais Latvijā pēc iedzīvotāju skaita. Pirmais iespaids, kad no gadu desmitiem lāpītas valsts šosejas iebrauc pašvaldības teritorijā – labas ielas, sakopti pagalmi, skola un dome ar svaigu fasādi. Arī Latvijas Radio 260 kilometru attālumā no Rīgas raida diezgan labi.

Baltinavas novada domi kopš pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām vada Sarmīte Tabore. Viņa uzvarējušās partijas «Mēs – Baltinavai» sarakstā saņēma visvairāk plusiņu. Šajās dienās viņa ir atvaļinājumā, bet intervijas aicinājumam atsaucās mirklīgi un norunātajā laikā sagaidīja domes namā.

«Baltinavas novads, man liekas, ir atpazīstams visā Latvijā, pirmkārt, ar [teātri] «Palādas» un [tā izrādi] «Latgola.lv», ar ko mēs paši arī ļoti lepojamies. Otrkārt, ar mūsu jaukto kori, kas mums vienmēr ir pieprasīts un nav bijis Dziesmu svētku, kur jauktais koris nebūtu piedalījies. Arī ar saviem zemniekiem – tā ir lielā saimniecība «Amatnieki», arī «Riekstiņi», «Mītkes», «Tīrumi», «Mālnava», «Zirdziņi», «Saimnieks», var saukt vēl un vēl. Ar kultūrvēstures pieminekļiem, mūsu katoļu un pareizticīgo baznīcu, dabas bagātībām – Svātūnes ezeru, Puncuļovas pilskalnu. Varbūt arī tas zīmīgi, ka mums ir galējā Eiropas Savienības robeža ar Krievijas Federāciju tepat, tepat  blakus,» lūgta pastāstīt par novadu, klāstīja Tabore.

Par spīti Krievijas tuvumam, Baltinavas novadā nospiedošais vairākums jeb ap 85% iedzīvotāju ir latvieši. Tomēr statistikai pakļauto cilvēku skaits nav liels. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka Baltinavā dzīvo vien 1107 cilvēki. Arī demogrāfijas rādītāji neiepriecina – pērn novadā piedzima 8 baltinavieši, bet 14 devās aizsaulē. Vēl daudzi Baltinavu pamet, emigrējot uz lielajām pilsētām vai ārzemēm, tādējādi ik gadu novads zaudē ap 40 iedzīvotāju.

Tāpēc domes vadītāju Sarmīti Tabori sarunā Latvijas Radio drīz vien mudināja no vietējās kultūras cildināšanas piezemēties pie saimnieciskiem pašvaldības jautājumiem.

«Bet man liekas, ka mēs visu esam paspējuši izdarīt. Mums nav problēmu sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, neviens nav aizgājis no pašvaldības, nesaņemot to pakalpojumu klāstu, kas viņam pienākas. Problēmu nekādu nav šajā ziņā. Ir mums arī tādi pabalstiņi, ko sauc par labās gribas pabalstiem, ko citas pašvaldības pat nemaksā,» norādīja Tabore.

Baltinava visiem skolēniem uzsauc pusdienas, labākos prēmē ar naudu un izmaksā ekskursijas. Darbiniekus sūta pieredzes apmaiņas braucienos, bet vecākos novadniekus apaļās jubilejās sveic ar naudu.

Uz jautājumu, kā to var atļauties, novada vadītāja atbild: «Tāpēc darbiniekiem ir algas mazākas. Vērtējot prioritātes, mēs sadalām. Tādi plusi. Un otrs lielākais pluss ir finansējuma ieguldījums teritorijas attīstībā. Kā patstāvīgs novads deviņu gadu laikā attīstībā esam ieguldījuši 2,5 miljonus eiro lielu naudu. Ja mēs paliktu pie tā paša Balvu vai cita novada, mēs būtu nomale un diez vai savā attīstībā būtu tik lielu finansējumu ieguldījuši.

Bet pēc teritorijas attīstības indeksa novads ir 105. vieta no 110 pašvaldībām.  «Nu pagaidām jā..,» atzina Tabore.

Baltinavas vadītāja gan argumentēja, ka citām pašvaldībām ar naudas piesaistīšanu sokas labāk, jo lielā mērā valsts nostājas dēļ lielākais finansējums tiek pilsētām.

Uz norādi, ka pilsētās ir arī lielāka iedzīvotāju koncentrācija, tāpēc tēriņiem būs lielāka jēga, Sarmīte Tabore kā jau novada līdere uzsvēra, ka arī lauku iedzīvotāji ir pelnījuši labu infrastruktūru – sakārtotus ceļus, atjaunotas publiskās ēkas.

Pašvaldība – arī darbavieta pašvaldības darbiniekiem

Par piesauktajiem divarpus miljoniem Baltinavā sakārtota ūdenssaimniecība un divi pašvaldības ceļi, siltināta vidusskola, dome un reizē kultūras nams. Tabore nepalika atbildi parādā arī uz teikto, ka 1,3 miljonus eiro lielajā budžetā 300 tūkstošus pašvaldība saņem no izlīdzināšanas fonda.

«Nu, bez dotācijas, manuprāt, dzīvo tikai deviņas pašvaldības, kas maksā izlīdzināšanas fondā. Pārējās no fonda ņem, turklāt ne tikai mūsu mazā – arī tādas pilsētas kā Daugavpils un Rēzekne, kur uzņēmējdarbībai būtu jābūt attīstītai stiprai. Bet – nu, re…,» sacīja Tabore.

Sarunas gaitā radās iespaids, ka Baltinavā vismaz dome ir ar visu apmierināta. Sava novada patrioti.

Tomēr tur loma arī faktam, ka tiem dažiem desmitiem dome nodrošina ikdienas darbu, kamēr piektā daļa novada iedzīvotāju ir ilgstoši bezdarbnieki. Strādājošo ziņā dome tiešām ir kompakta, algas – būtiski zemākas nekā citās domēs. Štatu sarakstos redz, ka dažās struktūrās darbu atradušas pat veselas ģimenes. Daudzi ir universāli speciālisti, jo pilda atšķirīgus amatus. Piemēram, juridiskās daļas vadītāja arī saprecina iedzīvotājus, izpilddirektors vada domes komisiju un reizē ir darba aizsardzības speciālists.

Pašvaldības kancelejas vadītāja Inese Siliņa reizē ir deputāte un domes priekšsēdētājas vietniece.

«Es izskolojos Rīgā – man ir gan bakalaura grāds, gan maģistrs. Arī piecus gadus strādāju Rīgā. Sākumā vīram piedāvāja nākt strādāt lielā saimniecībā par agronomu, pēc gada arī es atgriezos. Tad nāca vēlēšanas, tiku arī deputātos. Priekšsēdētājas vietniece esmu nealgota, pamatamats – lietvede,» stāstīja Siliņa.

Viņa uzskaitīja arī citus jaunos, kas atgriezušies Baltinavā. Tie ir aitu audzētāji, vēl kāda jauna kolēģe domē, arī skolotāja, sociālā dienesta vadītāja, pašvaldības izpilddirektors. Ir redzams, ka vairums no tiem, kas atgriezušies, strādā publiskajā sektorā. Dažkārt tādās reizēs saka, ka pašvaldības galvenā funkcija ir nodrošināt ar darbu pašvaldības darbiniekus. Daļēji uz atvadām to atzina arī Baltinavā, domājot, ka diktofons izslēgts, – laukos tas tiešām tā esot, ka dome ir darbs vietējiem.

«Jo lielāks novads, jo straujāk izmirst tā nomales!»

Domes namam blakus ir Baltinavas vidusskola. Plaši un gaiši gaiteņi, lielas mācību klases, pa logu redzams malkas krāvums. Latvijas Radio skolā ieradās mācību stundas laikā, un skolas direktors Imants Slišāns aiz durvīm vadīja ģeogrāfijas stundu, bija dzirdams, ka tajā runā arī par dažādu valstu ekonomisko attīstību atkarībā no derīgo izrakteņu pieejamības.

Direktoram Slišānam domes un skolas atrašanās kaimiņos ir izdevīga, jo viņš reizē ir arī domes deputāts.

Vairāk nekā 300 bērniem celtajā vidusskolā mācās 150 Baltinavas un apkaimes pagastu bērnu, kas vienā ēkā gan sāk gaitas pirmsskolā, gan beidz 12. klasi. Pērn vidusskolu absolvēja deviņi jaunieši, pamatskolu – 11.

Direktors un domes deputāts Imants Slišāns arī par savu panākumu sauc to, ka nupat izdevies pierunāt valdību jaunajos noteikumos iestrādāt pieticīgākas normas pierobežas skolām. Proti, īpašs statuss piešķirts Eiropas Savienības austrumu pierobežai. Tur desmitās klases atvēršanai vidusskolā pietiks ar astoņiem skolēniem. Ko tas nozīmē Baltinavai? Zinot, ka pērn piedzima astoņi jaunie baltinavieši, ir jāpanāk, ka dzimstības mazināšanās apstājas, visi astoņi paliek novadā un izdzīvo līdz vidusskolas vecumam.

Direktors Slišāns ir pret novadu apvienošanos, taču viņa it kā pārliecinoši stāstītais diemžēl iezīmē skarbo realitāti.

«Mums jau ceturto gadu skolā nav samazinājies skolēnu skaits. Tas gan saistīts ar to, ka apkārt ir slēgtas skolas. Pirms diviem gadiem slēdza Briežuciema pamatskolu Balvu novadā. Tas ir cits novads, bet tikai četru kilometru attālumā. Gandrīz visi bērni atnāca uz mūsu skolu. Šovasar kaimiņu novadā Viļakā slēdza Upītes pamatskolu, no šīs skolas atnāca 13 bērnu, kas arī nav maz,” klāstīja Slišāns.

Jautāts, kā viņš kā ģeogrāfs raugās uz to, ka var būt viens novads ar tūkstoš iedzīvotājiem un viens – ar 25 tūkstošiem, direktors atbildēja, ka «izšķirošs nav skaits, bet funkcijas un nauda. Mēs varam salīdzināt Eiropas mērogā – vai teiksiet, ka Lihtenšteinā vai Luksemburgā dzīvo sliktāk nekā lielajā Vācijā? Skaits nav izšķirošais, izšķirošais ir nodotās funkcijas!»

Tomēr arī to Baltinavai ir maz. Nespēdama tikt galā pati un meklējot, kā ietaupīt, izglītības pārvaldes funkcijas Baltinava nodevusi Balvu novadam, bet būvvaldes pakalpojumus sniedz Viļakas dome. Tas pierāda, ka novadi jau sāk apvienoties brīvprātīgā piespiedu kārtā un kopā tomēr var strādāt jēdzīgāk. Vidusskolas direktors Slišāns tam nepiekrīt.

«Es esmu pārliecināts, ka pirmā līmeņa pašvaldībai ir jābūt daudz tuvāk cilvēkam, jo tad daudz labāk izjūt tās vajadzības. Piemēram, lielākais Latvijā pēc teritorijas ir Rēzeknes novads. Tur visvairāk skolu tika slēgtas tūlīt pēc reformas,»  norādīja Slišāns. «Es domāju, ka jāļauj izlemt tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo.»

Viņš nepiekrita arī, ka nevis mazie novadi, bet nopietni attīstības centri noturētu tos cilvēkus.

«Tieši otrādi! Jo lielāks novads, jo straujāk izmirst tā nomales!» pārliecināts Slišāns.

Viņš cer, ka pēc 10 gadiem «Baltinava būs centrs un šeit būs vidusskola. Bet tas atkarīgs no valsts politikas, no pašvaldības un mums pašiem. Spiediens ir ļoti liels, valstī tiek kultivēta pieeja, ka dzīvot laukos ir tava paša problēma, ka tas ir dārgi, ka ko tur mokies, ej uz Pierīgu!».

Lielāki novadi aizturētu no braukšanas uz ārzemēm

Urbanizācija jeb cilvēku pārcelšanās uz pilsētām un tuvāk attīstības centriem notiek jau pašlaik. Tā ir neizbēgama. Taču līdz šim šis process noticis pašplūsmā. Un realitāte ir tāda, ka, ilgi nomocījušies bezcerībā laukos, cilvēki uzreiz emigrē uz ārzemēm. Ja valsts proaktīvi būtu izveidojusi jēdzīga izmēra pašvaldības ar nopietniem attīstības centriem, iedzīvotāji vispirms migrētu turp, tā uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Faktu, ka pašreizējais Latvijas administratīvais iedalījums nav ekonomiski ilgtspējīgs, pierāda arī naudas lietas – absolūts vairākums jeb 104 no 119 pašvaldībām nespēj pat pašas sevi uzturēt. Savukārt administratīvie centri pastāv bez ekonomiska pamatojuma – tikai tāpēc, ka tur ir domes nams.

Cik pašvaldībām būtu jābūt, «nav jau tāds optimālais un pareizais variants. Ir jāskatās, cik un katrs reģions redz savu attīstību, » atzina Gašpuitis.

«Te jābūt izmaiņām nodokļu sistēmā, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā, lai budžeti ir atkarīgi no tā, kas pašvaldībā notiek. Jebkurā gadījumā – tas dalītājs ir, bet ar cik dalīt, ir diskusijas vērts jautājums. Es teiktu, ka droši vien jāiet tajā virzienā, par ko kaut kur runā – ka mērķa skaits ir bijušie rajoni. Tur varētu skatīties, kurp doties. Katrā ziņā ne pašreizējais, kad tas ir pāri simtam,» uzsvēra Gašpuitis.

Ekonomģeogrāfs par iepriekšējo reformu: “Tas ir ārprāts!”

Un te jāatgriežas desmit gadu senā pagātnē, kad Saeima pieņēma likumu par reģionālo reformu. Virkne ekspertu jau gadiem uzsver, ka reforma tā arī nav īstenota. Vēl skarbāk – tā ir sakropļojusi Latvijas administratīvo iedalījumu.

«Tas ir pilnīgs ārprāts, kas ir saveidots!» tik tieši vēl pirms pērnā gada pašvaldību vēlēšanām Latvijas Radio teica ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Lielu daļu pašvaldību viņš raksturoja kā izveidotas bez jebkādiem plānošanas principiem.

«Un, protams, izmēru atšķirība – sākot no pusotra tūkstoša iedzīvotājiem līdz pat lielajām pilsētām, kurās arī, izņemot Rīgu, vairs nevienā nav simt tūkstoši iedzīvotāju. Tās atšķirības ir grandiozas! Pats bēdīgākais, ka vairāk nekā 90% pašvaldību nav pašpietiekamas, tās pārtiek no dotācijām. Ja skatāmies uz to visu kopumā, tas neko labu par mūsu valsts pārvaldi neliecina,» uzsvēra Turlajs.

Pašreizējās novadu un lielo pilsētu robežas ar lielām mokām tika pārzīmētas 2009. gadā, taču likums jau tad tika un arvien tiek pārkāpts.

Tā tagad nākas atzīt par pašvaldībām atbildīgajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam no Nacionālās apvienības.

«Ir izveidotas 119 pašvaldības, no tām 57 neatbilst likumā noteiktajiem rādītājiem. Nav pietiekams iedzīvotāju skaits, nav attīstības centru. Tā kā šī reforma nav līdz galam pabeigta, un reformas nepabeigtība rada apgrūtinājumus un problēmas Latvijas iedzīvotājiem diezgan daudzās vietās. Piemēram, iniciatīva pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajiem finanšu instrumentiem infrastruktūras atbalstam – 30 novadiem vispār nebija ideju!» norādīja ministrs.

Pašvaldības nespēj pildīt savas funkcijas, ja reiz tās negrib attīstīt uzņēmējdarbības vidi.

Gerhards kritizēja arī pašvaldību pretošanos izglītības reformai, jo viņa ieskatā normāls novads ir tāds, kur vidusskolā ir vairākas paralēlas klases un kur skola spēj piedāvāt kvalitatīvu izglītību. Nekā laba gan neesot arī daļā lielo pilsētu, kas dzīvo no apkārtnes novadiem atsevišķu dzīvi. Piemēram, Jelgavas novads laukos būvē savu peldbaseinu, lai gan visi ceļi ved uz Jelgavu un baseina naudu varētu izmantot lietderīgāk.

«Ir novadi, kuru centrā ir lielās pilsētas, bet bērnus tur ved garām pilsētai uz skolu novada otrā malā. Tas maksā dārgāk, turklāt par to maksā arī citu novadu iedzīvotāji,» stāstīja Gerhards.

Gerhards piedāvā kā minimumu noteikt 10 000 iedzīvotāju

Gerhards pašvaldību darbu kā ministrs pieskata jau četrus gadus. Taču savu atbildību reformas stagnācijā viņš neredz. Viņš izmanto iespēju iekaustīt Zaļo un Zemnieku savienību, kas par spīti iepriekšējās valdības pieņemtajai programmai ir nostājusies pret novadu apvienošanu. Ar «Vienotības» atbalstu bija par maz.

Beigu beigās gan «zaļzemnieki» piekrituši sadarbības teritoriju veidošanai. Tās ierakstītas arī Māra Kučinska valdības rīcības plānā. Līdzīgi kā daudzās citās reizēs, kad skartas vietvaras, arī šoreiz ieceres strupceļā ieveda Pašvaldību savienība. Tā pieļauj tikai brīvprātīgu apvienošanos, taču pieredze rāda, ka katrs mērs stingri turas pie sava krēsla.

Ministrs Gerhards atzīst, ka ar pašreizējo pašvaldību ietekmi Saeimā ko reformēt varēs tikai piespiedu kārtā.

Viņš pats uz «melno darbiņu» gan īpaši neraujas – Saeimas vēlēšanās nekandidē, bet solās uzturēt savu kandidatūru kā ministra amata turpinātājs. Gerhards musina kļūt ambiciozākiem – par minimumu novadā noteikt ne vairs 4000, bet vismaz desmit tūkstošus iedzīvotāju.

«Šis jau nav ministra lēmums. Tas ir Saeimas lēmums un likuma jautājums. Ar ministru tur ir par maz. Nepieciešams vairākums parlamentā,» sacīja Gerhards.

Vai Saeimā turpināsies pašvaldību lobijs, «to mēs redzēsim pēc vēlēšanām».

Tuvākie gadi teju vai vardarbīgi piespiedīs reģioniem mainīties

Veidojot šo raidījumu, Radio jautāja arī sociālantropologam Robertam Ķīlim, kādēļ mēs neesam dabūjami uz apvienošanos attīstības vārdā. Ķīlis vērtē, ka laukos dzīvojošajiem ilgā laikā ir iesēts priekšstats, ka ar dzīves problēmām galā var tikt paši.

Tomēr tas ir viltus priekšstats, jo virkni pakalpojumu, piemēram, skolu un medpunktu blakus mājai, par savu naudu atļauties nevar.

Sociālantropologs ir pārliecināts, ka tuvākie gadi teju vai vardarbīgi piespiedīs reģioniem mainīties, jo Eiropas atbalsta naudas vairs nebūs dzīves stutēšanai, bet tikai attīstībai. Cilvēkiem nāksies saprast, ka «ātrās palīdzības» helikopteru vai privātskolotāju tie par savu naudu atļauties nevar, tāpēc palikušie nu jau piespiedu kārtā emigrēs uz pilsētām. Vai ārzemēm.

Laukos paliks uzņēmēji, kas ir gan mobili, gan spēj sevi un citus nodrošināt. Tāds uzņēmējs ir arī Baltinavas novadā – tur lielākais darba devējs ir Guntars Bartkevičs, kura saimniecību kā pirmo un veiksmīgu pieminēja domes vadītāja.

«Mēs esam Baltinavas novada zemnieku saimniecība «Riekstiņi». Pārstāvu arī zemnieku saimniecību «Amatnieki». Abas divas kopā mēs saimniekojam līdzās pastāvot, kooperējoties. Dodam veselas 50 darbavietas. Ir gan vietējie baltinavieši, ir arī cilvēki, kas brauc no blakus novadiem, ir arī attālāku pilsētu iedzīvotāji,» par saimniecībām stāstīja Bartkevičs.

Viņa pieeja ļauj veiksmīgi attīstīties viņa zemnieku saimniecībai. Tāds ir arī reģionālās reformas mērķis, apvienoties, lai ar spēcīgu centru dotu labumu lielākam iedzīvotāju skaitam. Guntars Bartkevičs ir arī deputāts Baltinavas domē un ir pret novadu apvienošanos.