Iz Indru piec laimis. Pīrūbežā tūp Laimis muzejs
Kas ir laime, kai tū izmiereit, i voi tei var byut nabeidzama? Atbiļdis iz itim vaicuojumim ļauds mekliejuši jau nu pasauļa pyrmsuokumu. Laimis mekliejumi nav reizriekins, kur ir tikai vīna pareizuo atbiļde, laimi kotrs atrūn i sajiut pa sovam.
Raudzeit sajust laimi i par tū vaira izzynuot varēs Indrā, Kruoslovys nūvoda nalelā cīmateņā viņ sešu kilometru attuolumā nu Boltkrīvejis rūbeža. Tī tūp Laimis muzejs, kas itūvosor gaideis apmaklātuojus.
Nu bazneicys par muzeju
Ideja par Laimis muzeja izveidi rodusēs Indrys pogosta īdzeivuotuojim, pogosta puorvaļdis vadeituoja Ērika Gabrusāne soka: “Dūmuojom, kuo myusim trykst, laimis tryukst, i nūlēmem, ka laime juovad da myusu. Tai ari roduos muzejs!”
Laimis muzejam atvālāta bazneicys āka, kas lyudzieju vajadzeibom tai ari nikod nav kolpuojuse. Bazneicu 20. g.s. 30. godu beiguos cēle luteraņu draudze, pyrmskara godūs Indrā bejs daudz luteraņu. Tymā laikā Latvejis pīrūbežu mierktīceigi styprynuoja i latvyskuoja, gon ceļūt strategiski svareigys byuvis, gon ari syutūt Ulmaņa režimam lojalus cylvākus struoduot iz pogostim Boltkrīvejis i Krīvejis pīrūbežūs. Niu par pogosta styprynuošonu dūmoj poši indrānīši, i jauna turisma objekta izveide ir vīns nu veidu. Myusu dīnuos Indrys pogostā dzeivoj gondreiž pusūtrys tyukstūšys cylvāku, nu kurūs leluokais vairums ir boltkrīvi.
Luteraņu bazneicā piec Ūtruo pasauļa kara īreikuoja sporta zalu, vāluok ākā tykušys reikuotys diskotekys, kurys spieliejs sovā laikā zynomais didžejs Montana. Par disko eru Indrā līcynoj iz īejis portala pabaliejušais uzroksts “Disko”, kuruo nikaideigi navarūt izdzēst, tik stipri tys īsakūds bazneicys ceglūs. Ar laiku āka palyka tukša i laika zūbs dareja sovu. Pyrms vairuoku godu pogosts par sovim leidzeklim suoce ākys atjaunuošonys dorbus, piečuok muzeja izveidei vajadzeigū finansiejumu pīsaistūt projektu konkursā.
Laimis forts pīrūbežā
Laimis muzeja ekspozicejis izveide uzticāta SIA “Being Design”, koncepcejis autors ir muokslinīks, Myusdīnu muokslys galerejis Leivuonā eipašnīks Raimonds Vindulis, ar jū komandā struodoj Kārlis Žagata i Mārtiņš Markots, tykuši pīsaisteiti ari cyti muokslinīki.
R. Vindulis atzeist, ka suokūtneji, īsasaistūt projektā, bejuse čudna sajiuta, bet vāluok ideja cīši aizruovuse, kai ari uzrunuojuse vītejūs uzadreikstiešona eistynuot tik ambiciozu projektu. “Muzejs ir veiduots kai laimis forts pošā pīrūbežā. Teik gaideits navys īnaidnīks, bet gon ar īkšejū laimis sajiutu vyss teik atvaireits,” soka R. Vindulis, pībylstūt, ka laimis tema Latvejā i pasaulī palīkūt aizviņ aktualuoka.
Veidojūt muzeju, tics pieteits zynomais par laimi. Jaunizveiduotais muzejs naatbylst prīkšstotam par klasisku muzeju, kur vitrinuos salykti kruojuma prīkšmati i skaitomi viesturiski apceriejumi. Ekspozicejis veiduotuoji apzynuotai izavairejuši nu ituos pīejis, veidojūt tū kai dažaidys nūstuošonys, kuruos puorskaitoms, pareizuok sokūt, sajiutams, cik dažaida var byut laime.
Puorkuopūt puori muzeja slīkšņam, acs tīcās iz oltora vītu – Edgara Mucenieka lelformata gleznuojumu, kurā simboliski attāluota laime. Laimis muzejā var pasavērt iz pasauli caur rozā okulerim, dorbuotīs endorfina laboratorejā i saprast, kas fiziologiski nūteik ar cylvāku laimis šaļtī, aizadūmuot, caur cik smogu dorbu reizem atīt laimis sajiuta. Muzeja ekspoziceja turpynojās tūrnī, nu kura pasaver skots iz Indru i tuolumā radzami Boltkrīvejis meži. Muzejā padūmuots par daudzom detaļom, caur kurom giut mozuos laimis šaļtenis.
Iz vaicuojumu, kas pošam ir laime, Raimonds atsoka: “Laimis sajiutu saguodoj īspieja byut kluotyn, pīlikt rūku procesim, kas ir leluoki par tevi pošu.”
Jaunizveiduotais Laimis muzejs byus nūzeimeigs turistu pīturys punkts natikai Kruoslovys nūvodā, bet vysā Latgolā, dūdūt papyldu stimulu Indrys i tyvuokuos apleicīnis īdzeivuotuojim atteisteit turistim saistūšus pakolpuojumus i pīduovuot vītejū produkceju. Kai jau daudzvīt Latgolā, ari leidz Indrai tikšona nav pa tīm lobuokajim celim, R. Vindulis cer, ka muzejs byus spieceigs arguments uzlobuojumu veikšonai.
Laimis muzejs Indrā apmaklātuojus gaideis piec Juoņu, bet tuo oficialuo atkluošona byus augusta suokumā. Īeja muzejā byušūt bez moksys, atzeimoj Ē. Gabrusāne.
Plašāka informācija portālā www.lakuga.lv
Roksta autore: Vineta Vilcāne,
Foto: Edeite Husare
