Ilgstošo sausumu lauksaimniecībā atzīst par valsts mēroga dabas katastrofu

ĪSUMĀ:

• Ilgstošā sausuma sekas lauksaimniecībā atzīst par valsts mēroga dabas katastrofu;
• Sausumā cietušajiem valsts iestādes nepiemēros sankcijas par saistību neizpildi;
• Krīzes vadības padome aicinās arī bankas būt pretimnākošas pret zemniekiem;
• Lūgs EK atļauju atbalstā rudenī izmaksāt vairāk un atkāpes no zaļināšanas prasībām;
• Sola strādāt pie ilgtermiņa risinājuma lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumā.

Krīzes vadības padome secināja, ka nav nepieciešamības lauksaimniecības nozarē izsludināt ārkārtas situāciju. Zemkopības ministrija (ZM) nav lūgusi no valsts budžeta piešķirt līdzekļus zaudējumu kompensācijām, un zemnieku atbalstam pietiks ar to, ka nozarei nelabvēlīgie laika apstākļi tiks atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu.

Tādējādi zemnieki iegūs saimnieciskās darbības atvieglojumus, tostarp iespēju atlikt projektu maksājumus.

Lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas

“Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē sakarā ar nepārvaramas varas vai “force majeure” apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai “force majeure” apstākļu iestāšanos pamatošanu,” skaidro ZM.

Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un ES atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas, norāda ZM.

Krīzes vadības padome aicinās Lauku atbalsta dienestu sausumā cietušajiem zemniekiem nepiemērot soda sankcijas saistību neizpildīšanas gadījumā. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests tiks aicināts nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi, informē Ministru kabinetā.

Vēl padome nolēma aicināt kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošas personas nepiemērot soda sankcijas sausumā cietušajiem lauksaimniekiem.

Lūgs ļaut izmaksāt lielāku atbalstu

Krīzes vadības padomes locekļi atbalstīja ierosinājumu vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu sagatavot nepieciešamos lēmumus, lai atļautu avansa maksājumu izmaksāšanu lielākā apmērā jau 2018.gada septembrī, kā arī atkāpes no zaļināšanas nosacījumiem 2018.gadā.

Savukārt sadarbībā ar Finanšu ministriju nolemts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam izskatīšanai ilgtermiņa risinājumu lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumā.

Kučinskis uzsvēra nepieciešamību risināt lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumu, lai gadu no gada pēc laika apstākļu svārstībām valdībai nav jālemj par atbalstu lauksaimniekiem.

Ministru kabinetā norāda, ka valsts mēroga dabas katastrofas statusa noteikšana nenozīmē, ka lauksaimnieki saņems finansiālu atbalstu.

ZM pārstāve Biruta Ingiļāvičute Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka saskaņā ar pašlaik topošo Krīzes vadības padomes sēdes protokolu valsts mēroga dabas katastrofas statuss Latvijā tiks noteikts no piektdienas, 29.jūnija.

KONTEKSTS:

Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji. Situāciju neesot uzlabojis arī pēdējo dienu lietus.

Iepriekš ZM saņemti 32 iesniegumi ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Pie ministrijas vērsās ne vien pašvaldības, bet arī nevalstiskās organizācijas un plānošanas reģioni. Daļa vietvaru norāda uz vajadzību pēc saimnieciskās darbības atvieglojumiem nozarē, bet daļa aicina zemniekiem piešķirt arī kompensācijas. Tiesa, zaudējumus varēs lēst vien rudenī.

Galvenais, kas zemniekus satrauc, – lai postījumu zaudējumu dēļ netiktu piemērotas soda sankcijas attiecībā uz Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Un zemnieki aicināja arī rast iespēju ātrāk izmaksāt rudens platību maksājumus, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā pietrūks šogad.

Arī pērnā gada rudens lietavas un plūdi Latvijā atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu. Tādējādi zemnieki, kas cieta zaudējumus lietavās, visā valstī varēja saņemt ārkārtas atvieglojumus, kā maksājumu vai projektu termiņu atlikšana. Savukārt 29 novados, lielākoties Latgalē, ilgstošo lietavu dēļ arī bija izsludināta ārkārtas situācija.

Autori: Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente), lsm.lv ziņu redakcija