IKP sasniedz vēsturiski augstāko līmeni Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā
Latvijas IKP pērnā gada ceturtajā ceturksnī pieauga par 4,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ziņo Centrālā satistikas pārvalde. Kopumā gada griezumā ekonomikas izaugsme palielinājās līdz 4,5%, kas ir bijusi straujākā pēdējo sešu gadu laikā, un ir sasniegusi līdz šim augstāko līmeni Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā.
Kā atzīmē Finanšu ministrija, 2017.gadā kopumā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs sasniegusi 4,5% un tas būtu straujākais IKP pieauguma temps kopš 2011.gada, kad Latvijas ekonomika palielinājās par 6,4%.
Jūtamu ietekmi uz IKP pieaugumu atstāja uz iekšzemes pieprasījumu orientēto nozaru attīstība, ko, no vienas puses, noteica ES fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana ekonomikā un investīciju pieaugums, bet, no otras puses, uzlabojumi darba tirgū – nodarbinātības un darba algu pieaugums. 2017. gada 4.ceturksnī būvniecības apjomi palielinājās par 21%, savukārt mazumtirdzniecība pieauga par 5 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.
Līdz ar globālās ekonomikas pieauguma tempu palielināšanos, stabila izaugsme vērojama tirgojamās nozarēs – 2017. gada 4. ceturksnī apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 8,5%. Stabila izaugsme bija vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, pusi no nozares pieauguma noteica aktivitāšu palielināšanās kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā. Eksporta apjomi 2017. gada 11 mēnešos ir auguši par vairāk nekā 10%.
Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2018. gadā – gada griezumā IKP varētu palielināties par 4,2%.
“Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Vienīgais ceļš, kā nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi situācijā, kad darbaspēks sarūk, ir palielināt ekonomikas produktivitāti jeb, citiem vārdot sakot, veicināt resursu izmantošanas efektivitāti. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība ir būtiskākie faktori, pie kā jāturpina darbs 2018. gadā,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Informācijas avots: www.irir.lv