Eksponāti no 63 muzejiem nogādāti topošajai izstādei «Latvijas gadsimts»
Noslēdzies vēsturisko priekšmetu atlases posms un nogādāšana Rīgā Latvijas muzeju kopizstādei “Latvijas gadsimts”, kas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, būs skatāma no šā gada 4. maija.
Kopumā izstādē paredzēts eksponēt 1500 priekšmetus, ar kuru palīdzību iespējami daudzveidīgi tiks atspoguļota Latvijas valsts vēsture simts gadu garumā – to vidū ir gan fotogrāfijas un dokumenti, gan mēbeles, apģērbs un sadzīves lietas, gan nauda un apbalvojumi, u.c.
No ārpus Rīgas muzejiem izstādei deponētie priekšmeti kopā ar digitālajiem attēliem veido ap 1000 vienību. Turpmākajos mēnešos Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti tos sagatavos eksponēšanai. Ieskatam piedāvājam dažus no šiem eksponātiem.
Dobeles Novadpētniecības muzejs izstādē piedalīsies ar granīta galvu no Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa (attēlā). Tā atgādina par visai Latvijai raksturīgu Latvijas neatkarības cīnītājiem veltīto piemiņas vietu likteni padomju okupācijas posmā. Dobeles Atbrīvošanas pieminekli iesvētīja 1940. gada 9. jūnijā – tikai nedēļu pirms Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā. Tā autors bija tēlnieks Kārlis Zemdega (1894-1963). Pēc kara to izmantoja kā dekorāciju Sarkanās armijas karavīru kapiem, līdz 1950. gadā saspridzināja. Dobelnieks Olafs Radziņš no iznīcinātā pieminekļa atlūzām slepeni paņēma un saglabāja karavīra tēla galvu. 1996. gadā pieminekli atjaunoja. Izstādē tiks eksponētas arī pieminekļa likteni raksturojošas fotogrāfijas.
Viens no Tukuma muzeja eksponātiem izstādē “Latvijas gadsimts” būs arhitektes un interjeristes Martas Staņas (1913–1972) dizainētā kumode, kas 60. gadu sākumā izgatavota LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādei. Tā iekļauta tematiskajā sadaļā “Personīgā Latvija. Padomju lielvalsts sastāvā 1953–1985”, kurā tiks atainots laikaposms, kas sākās pēc Staļina nāves un ilga līdz pat t. s. “pārbūvei”. Kumode apliecina centienus modernā dizainā iekļaut vietējo, latvisko. Šī vēlme raksturo visu laikmetu – par spīti tam, ka dzīves realitāte bija oficiozi daudzinātā padomju Latvija, liela daļa sabiedrības tomēr uzturēja spēkā vietējā, latviskā nozīmi, arī atmiņas par neatkarīgo Latviju. Un tā laika privāto telpu – dzīvokļu, istabu iekārtojumā latviskumu nereti iemiesoja jaunradīti lietišķās mākslas priekšmeti, kuros bija nolasāmas atsauces uz tradicionālo kultūras mantojumu.
Par Latvijas valsts sākuma gadu saimnieciskajiem centieniem liecinās, piemēram, ēvele no Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja krājuma. Tā piederējusi Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Pēterim Ūbergam (1898-1975) un izmantota, būvējot jaunsaimniecības ēkas Bebru pagastā, pēc 1955. gada lietota arī kolhoza darbā. Jauncelsmes gaisotni raksturos arī fotogrāfija, kurā fiksēti Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Lavenieka jaunsaimniecības spāru svētki Aizkraukles pagasta “Karikstēs” 20. gs. 20. gados. Ikdienas dzīvi starpkaru perioda Latvijā citu starpā raksturos fotogrāfija no Kuldīgas muzeja krājuma, kurā Kuldīgas pilsētas orķestris 20. gs. 20. gadu vidū sasēdis uz īpaši pagarināta velosipēda.
Lielākajā muzeju kopizstādē pēc valsts neatkarības atjaunošanas iesaistījušies 63 valsts, pašvaldību un privāto muzeju (visu dalībnieku sarakstu skat. zemāk). Izstādes “Latvijas gadsimts” dizainu atbilstoši apstiprinātajai izstādes satura koncepcijai veido starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E.
Jau pašlaik darbojas izstādes interneta vietnē www.latvijasgadsimts.lv, kur var uzzināt kā par izstādes tapšanas gaitu, tā citus jaunumus. Sadaļa Laika līnija ļauj izsekot norisēm, kas pirms simts gadiem tuvināja Latviju valstiskās neatkarības iegūšanai. Sadaļu Gadsimta albums ikviens aicināts līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu.
Izstāde būs nozīmīga gan Latvijas iedzīvotājiem, sniedzot iespēju padziļināti izzināt Latvijas vēsturi, gan ārvalstu viesiem, kas apmeklēs Latvijas valsts simtgades norises.
Izstādes veidošanā iesaistījušies Ainažu Jūrskolas muzejs, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs, Aizputes novadpētniecības muzejs, Alūksnes muzejs, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, Balvu novada muzejs, Bejas novadpētniecības centrs, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, Daugavas muzejs, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, Dobeles Novadpētniecības muzejs, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, Jaunlaicenes muižas muzejs, Jaunpils muzejs, Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”, Jēkabpils Vēstures muzejs, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Kubalu skola-muzejs, Kuldīgas novada muzejs, Ķekavas novadpētniecības muzejs, Latgales kultūrvēstures muzejs, “Latvieši pasaulē”- muzejs un pētniecības centrs, Latvijas Arhitektūras muzejs, Latvijas Ceļu muzejs, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, LKA Rīgas Kino muzejs, Ludzas Novadpētniecības muzejs, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Mencendorfa nams – rīdzinieku 17.–18. gs. māja-muzejs, Muzejs “Ebreji Latvijā”, Naujenes novadpētniecības muzejs, Naukšēnu Cilvēkmuzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Pāvilostas novadpētniecības muzejs, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Salacgrīvas muzejs, Talsu novada muzejs, Tukuma muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Valkas novadpētniecības muzejs, Valmieras muzejs, Varakļānu novada muzejs, Viļakas novada muzejs, Viļānu novadpētniecības muzejs, Zeltiņu vēstures krātuve, Žaņa Lipkes memoriāls.
