Deputāta zvērests latgaliski
Biedrība «Latgolys Saeima» ar gandarījumu informē, ka vairāki 13. Saeimā no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti ir atsaukušies biedrības «Latgolys Saeima»aicinājumam dot deputāta zvērestu latgaliešu valodā.
Īpaši gribam izcelt Edmundu Teirumnieku, kura pārstāvētā Nacionālā Apvienība pēdējos gados ir konsekventi meklējusi un atradusi konstruktīvus veidus latgaliskā iekļaušanai kopnacionāli latviskajā.
Aldis Adamovičš (JV) ir alfabētiski pirmais no 100 ievēlētajiem jaunā sasaukuma deputātiem, tāpēc viņam būs gods dot zvērestu latgaliski pirmajam. Ilga Šuplinska un Juris Rancāns no JKP pārstāv jaunos spēkus, latgaliešu sabiedrība ir gandarīta par to, ka līdz ar šiem diviem zvērestiem latgaliski nāk arī spēcīgas lingvistiskās un juridiskās kompetences, kas būs noderīgas latgaliešu jautājumu risināšanai.
Zvēresta latgaliski akcijas mērķis ir veicināt parlamentā ievēlēto Latgales pārstāvju sadarbību kopēju mērķu labā pāri partiju robežām, kā arī pievērst uzmanību latgaliešu valodas normatīvā regulējuma jautājumiem. Biedrība «Latgolys Saeima» akciju sāka jau pirmsvēlēšanu laikā, ar aicinājumu deputātu kandidātiem apņemties dot deputāta zvērestu latgaliski.
Uz šo aicinājumu atsaucās 22 deputātu kandidāti no 7 politiskajiem spēkiem, detalizēta informācija un vārdi šeit: www.facebook.com
Akcijas mērķis bija tikai tie Latgales vēlešanu apgabala deputāta kandidāti, kuru dzimtā valoda ir latviešu valodas latgaliešu tradīcija, akcijā netika uzrunāti no Latgales ievēlētie cittautieši.
Deputāta zvēresta tradīciju latgaliski aizsāka deputāti Juris Viļums un Gunārs Igaunis, zvērests latgaliski ir dots jau divos sasaukumos, taču šajā sasaukumā pirmo reizi to darīs dažādu politisko spēku pārstāvji tik kuplā skaitā.
Latgaliešu valoda Saeimā nav jaunums — jau pirmskara parlamentā spilgtākais Latgales valstvīrs Francis Trasuns mēdza līdzvērtīgi lietot abas latviešu valodas tradīcijas. Ar nožēlu jāatzīst, ka katrs autoritārais režīms Latvijā ir devis savu ieguldījumu latgaliešu valodas apspiešanā, kas ir novedis pie esošās situācijas latgaliešu valodas lietojumā, taču tagad sava brīva un demokrātiska valsts dod latgaliešiem tiesības lietot savu latviešu valodas tradīciju gan ikdienā, gan visaugstākajā līmenī — parlamentā.
Biedrības «Latgolys Saeima» valdes priekšsēdētāja vietnieks, Harjis Bernans
