Arendoles muiža ieguvusi jaunu iekštelpu veidolu
Vārkavas novadā esošā Arendoles muiža vēstures avotos minēta jau 16. gadsimtā, kad Arendoles sākotnējie muižas īpašnieki bija Grappenbruki. Vēlāk Arendoles muiža savus saimniekus vairākkārt mainīja.
Arendoles muižas kungu māja laika gaitā tika vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, tai ticis piebūvēts vēl viens korpuss, tornis un virtuves māja. Muižas pārbūve tika pabeigta 1901. gadā. Tajā pašā laika posmā tika uzbūvētas arī vairākas saimniecības ēkas, kā arī zirgu staļļi. Muižas īpašumā bijuši 500 ha zemes un 5000 ha meža. Muiža bieži tikusi izmantota saviesīgiem pasākumiem pēc medībām.
Muižas pastāvēšanas laikā bijuši ne tikai ziedu laiki. Pēc Oktobra revolūcijas krievu zaldāti nodedzināja Arendoles koka kapelu, kura pēc G.Manteifeļa ziņām muižas parkā bija celta 1779. gadā, kad īpašumu nopirka J.Zībergs. Mūsdienās ir saglabājušies un apskatāmi tās pamati. Zināmus zaudējumus muižas komplekss piedzīvoja arī 1918. gada decembrī, kad pēc vācu karaspēka vienības muižas pamešanas, to izzaga apkārtnes iedzīvotāji, tika zaudēts gan muižas inventārs un mēbeles, gan logi un arī durvis.
Latvijas brīvvalsts laikā līdz 1925.gadam Kungu mājai tika uzlikts jauns skārda jumtu un jaunajā korpusā izvietoja pamatskolu, bet vecajā daļā — bāreņu patversmi, kuras līdz pat 1975. gadam, kad skolēnu trūkuma dēļ abas iestādes izbeidza savu darbību, Muiža kļuva par lokālo izglītības centru. Līdz pat deviņdesmito gadu beigām, vairāk kā divdesmit gadus muižas kungu māja stāvēja neapdzīvota.
Kopš 2002.gada muižu apsaimnieko un tajā darbojas biedrība „Es Latgalei“. Muižas restaurācija un atjaunošana tolaik tika sākta ar muižas labības noliktavu — atjaunots jumts, ielikti logi un ieejas durvis. Arī kalpu mājai ticis nomainīts koka šindeļu jumts, ielikts 31 logs kas darināts pēc vecā parauga. Muižas šobrīdējie saimnieki Faimja un Arvīds Turlie paši un piesaistot brīvprātīgos ieguldījuši apjomīgu darbu Kungu mājas atjaunošanā. Laika gaitā atjaunotas, nomainītas un remontētas virkne ēkai nozīmīgu detaļas: jumts, grīdas, mājas fasāde u.c. Restaurācijas procesā protezētas 5 griestu sijas un guļbaļķu sienas. Atjaunots sienu kaļķa apmetumsa. Pagrabstāvā nomainīti 6 logi un nomainītas 9 durvis, divas oriģinālās- restaurētas un daļēji restaurētas 7 logu ailes.
Šobrīd restaurācijas darbi muižā turpinās un tiek veikti pēc visiem restaurācijas pamatprincipiem un noteikumiem. Muižas atjaunošanai tās saimnieki piesaistījuši arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Muižas jaunākais veikums ir jaunu veidolu ieguvusī deju zāle. Šinīs dienās muižā ir izlīmētas autentiskas tapetes, kuras fragments uz kurām attēlotas zilās magones 2010.gadā tika atrasts zem durvju konsoles un kuru 2014.gadā atjaunoja Ieva Zībārte. Šogad zilās magones atkal rotās sienas – deju zāle tiks paredzēta filmu skatam, jaunajai Viestura Kairiša filmai “Pilsēta pie upes”, kuras filmēšana pie mums notiks trešdien 8.augustā.
Telpa ieguvusi jaunu, autentisku izskatu ar kuru saimnieku veiktajās fotogrāfijās Latgales plānošanas reģions aicina iepazīties arī jums.
