2017. gadā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieauga par 13,7 %
2017. gadā ārvalstu ceļotāji 7,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 13,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 milj. eiro – par 46,7 milj. eiro jeb 7,2 % vairāk nekā 2016. gadā.
2017. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 8,7 % vairāk nekā 2016. gadā, un, iztērējot par 12,5 % jeb 533.9 milj. eiro vairāk. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,0 %, sasniedzot 8,9 milj. nakšu. Savukārt vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,5 naktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2016. gadā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Apvienotās Karalistes (par 95,7 %), kā arī pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas (31,8 %), Krievijas (9,3 %) un Zviedrijas (7,3 %). Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Igaunijas (par 27,1 %), Lietuvas (19,8 %) un Baltkrievijas (15,3 %).
Ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits un izmaiņas 2016. un 2017. gadā
(tūkstošos)
Vairākdienu ceļotāji 88,1 % gadījumu Latvijā ieradās tūrisma nolūkā, no tiem 38,5 % atpūsties, 29,9 % – apciemot radus un draugus un 19,7 % – kārtot darījumus. Savukārt 11,9 % Latviju apmeklēja citā nolūkā, piemēram, lai mācītos.
Pērn vidējie izdevumi vairākdienu braucienā pa Latviju bija 273,86 eiro, savukārt vidējie izdevumi diennaktī –60,22 eiro.
Ārvalstu tūristi visvairāk naktis (71,2 %) pavadīja īrētās jeb maksas naktsmītnēs, bet pie radiem un draugiem, vasarnīcās un citās privātajās bezmaksas naktsmītnēs – 28,8 % nakšu. Privātajā bezmaksas naktsmītnē viens ceļotājs vidēji pavadīja 7,2 diennaktis, kas ir par 3,8 diennaktīm vairāk nekā vidēji maksas naktsmītnē (3,4 diennaktis).
No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kuri 2017. gadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 59,1 % izmantoja gaisa transportu, 36,7 % – autotransportu, 0,6 % – jūras transportu un 3,6 % – dzelzceļa transportu.
Pērn vienas dienas un vairākdienu robežšķērsojumu visvairāk bija no kaimiņvalstīm: Lietuvas – 37,5 %, Igaunijas – 18,6 % un Krievijas – 9,3 %. Ievērojami pieauga robežšķērsojumu skaits no Apvienotās Karalistes – par 87,4 %, Zviedrijas – par 71,6 % un Polijas – 23,1 %.
Ārvalstu ceļotāju robežšķērsojumu skaits un izmaiņas pa valstīm 2016. un 2017. gadā
(tūkstošos)
Valsts | 2016. gads | 2017. gads | Izmaiņas, % (2017./2016. g.) |
Pavisam | 6 797,0 | 7 725,8 | 13,7 |
Lietuva | 2 747,4 | 2 896,6 | 5,4 |
Igaunija | 1 397,5 | 1 435,6 | 2,7 |
Krievija | 597,9 | 717,7 | 20,0 |
Vācija | 447,2 | 485,1 | 8,5 |
Polija | 249,5 | 307,2 | 23,1 |
Apvienotā Karaliste | 142,0 | 266,2 | 87,4 |
Zviedrija | 125,2 | 214,9 | 71,6 |
Somija | 156,3 | 185,9 | 18,9 |
Baltkrievija | 151,8 | 173,7 | 14,4 |
2017. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ārvalstu ceļotāju robežšķērsojumu skaits ir pieaudzis par 53,2 %, savukārt kopš 2005. gada to skaits ir palielinājies 2 reizes. Divpadsmit gadu laikā ir būtiski auguši arī ārvalstu ceļotāju izdevumi braucienos pa Latviju (2,6 reizes) un vairākdienu ceļotāju pavadīto nakšu skaits (1,8 reizes). Vidējais uzturēšanās ilgums 2017. gadā bija līdzīgs kā 2005. gadā – 4,5 diennaktis
Ārvalstu ceļotāju raksturojošie rādītāji 2005, 2010–2017
Robežšķērsojumu skaits, tūkst. | Kopējie robežšķērsotāju izdevumi, milj. eiro | Vairākdienu ceļotāju pavadītās naktis, tūkst. | Vidējais ceļojuma ilgums, naktis | |
2005 | 3774 | 270,3 | 4,982 | 4,5 |
2010 | 5042 | 475,1 | 5,297 | 3,9 |
2011 | 5538 | 540,0 | 6,126 | 4,1 |
2012 | 5569 | 545,8 | 5,799 | 4,0 |
2013 | 5822 | 608,4 | 7,017 | 4,6 |
2014 | 6246 | 668,5 | 7,828 | 4,2 |
2015 | 6842 | 742,2 | 8,154 | 4,0 |
2016 | 6797 | 645,2 | 8,776 | 4,9 |
2017 | 7726 | 691,9 | 8,865 | 4,5 |
Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama CSP vietnē “Tūrisms – galvenie rādītāji”. Dati publicēti CSP datubāzē sadaļā “Tūrisms” (ikgadējie statistikas dati).
Mediju jautājumi: E-pasts: media@csb.gov.lv; Tālr.: 67366621, 27880666