Trešoreiz atjaunotajai “Latgales Mārai” – 25

Šogad Latgales Kultūras centra izdevniecība laidusi klajā atkārtotu un papildinātu grāmatas “Piemineklis un Laiks” (sastādītāja Irēna Vilčuka) izdevumu. Grāmata pieejama Rēzeknes pilsētas Centrālajā bibliotēkā, 2.bibliotēkā un Bērnu bibliotēkā. Svinot pieminekļa atjaunošanas gadadienu, no 7. līdz 21. augustam Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā (Atbrīvošanas alejā 81/5) un Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkā (Atbrīvošanas alejā 166) apskatāmas tematiskas izstādes “Atjaunotajam “Latgales Māras” piemineklim – 25”.

Rēzeknes pilsētas Centrālajā bibliotēkas novadpētniecības krājumā ir pieejamas publikācijas no grāmatām un preses izdevumiem, literatūra, kas vēsta par “Latgales Māras” vēsturi un atdzimšanu. Reģionālajā novadpētniecības datu bāzē ir apkopots plašs avotu saraksts par pieminekli “Vienoti Latvijai” (“Latgales Māru”).

Trīsreiz atdzimusī “Latgales Māra” atrodas Rēzeknes augstākajā pakalnā. Tā ir tautas neatlaidības un vienotības simbols, brīvās Latgales sievietes tēls, kas ar zeltīto krustu svētī tautu, bet ikvienu tā uzrunā citādi. Dažiem tā ir kristīgās ticības un Jaunavas Marijas tēls, kas atgādina, ka mūsu zemē cieņā tiek turētas reliģiskās tradīcijas, citiem – Māras zemes aizbildnes simbols, senlatviešu mitoloģiskās Māras zemes mātes tēls, kas simbolizē auglību un dzīvību, citiem – no svešas varas atbrīvošanas simbols. Patiesi traģisks, aizkustinošs un zīmīgs ir “Latgales Māras” likteņstāsts. Latvijas brīvvalsts laika ideja par pieminekļa kā tautas spēka, dvēseles stipruma un tautas vienotības apliecinājuma izveidi tika īstenota tikai pēc deviņiem gadiem, kopš tā pamatakmens ielikšanas 1930. gadā.

Pirmo reizi piemineklis “Latgales Māra” tika atklāts 1939. gada 8. septembrī. To veidojis tēlnieks Kārlis Jansons pēc Leona Tomašicka meta. Atklāšanas brīdī bija daudz neparastu zīmju, mistikas, kuru cilvēki toreiz un arī tagad interpretē dažādi. Mūsdienās pieminekļa vēsturiskās un simboliskās asociācijas spilgti atklātas režisora Voldemāra Ivdra un video režisora Māra Justa 2009. gadā tapušajā dokumentālajā filmā “Latgales Māras ceļš”.

1940. gada novembrī padomju vara pieminekli nogāza un novietoja lopkautuves pagalmā. Tas tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 22. augustā. Tomēr arī “otrais mūžs” nebija garš, jo jau 1950. gada 24. jūnijā Rēzeknes deputātu padomes izpildkomitejas sēdē pieņēma lēmumu par pieminekļa “Vienoti Latvijai” novākšanu un V.I. Ļeņina pieminekļa uzstādīšanu. 15 gadus laukumā stāvēja betona stabs ar skaļruni. Tikai 1965. gada 21. jūlijā uzstādīja pieminekli V.I. Ļeņinam, kas šajā vietā atradās līdz pat 1991. gada augustam.

Latvijas valsts neatkarības atgūšanas laikā tapa ideja par pieminekļa atjaunošanu. Tā atjaunošanai līdzekļus ziedoja gan vietējie iedzīvotāji un organizācijas, gan ārzemju tautieši. Pēc pieminekļa projekta metiem to atjaunoja mirušā tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons.

Pieminekli trešo reizi atklāja 1992. gada 13. augustā Pirmā Pasaules latgaliešu saieta laikā. Piemineklis ir vērsts uz dienvidiem – ja debesīs ir saule, tā apspīd šī pieminekļa figūru sejas un paceltajā rokā apzeltīto krustiņu.

“Latgales Māras” piemineklis ir Rēzeknes un Latgales atpazīstamības simbols. Tas bieži redzams uz brošūru un grāmatu vākiem, uz pastkartēm, pilsētai veltītos atklātņu komplektos, vizuālajās reklāmās un baneros, tāpat daudzi attēli atrodami interneta vidē. Par pieminekli rakstītas daudzas publikācijas, tapušas piemineklim veltītas dzejas rindas. Jānis Klīdzējs dzejolī “Rēzeknes Māra” raksta: “Māra Rēzeknes augstākajā kalnā stājās, ar krustu svētīja ļaudis un druvas.” Kā senāk, tā arī mūsdienās “Latgales Māra” ar zelta krustu svētī Latgales zemi un ļaudis, sveicina pilsētas viesus.

Sagatavoja Dzidra Germova, Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliogrāfe