Starptautiskā konferencē Daugavpils novadā analizēs Latgales pirmās atmodas darbinieku devumu Latvijas valstiskuma izveidē
2017.gada 9.- 10. novembrī Daugavpils novadā, Vabolē, Skrindu dzimtas muzejā notiks starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Latgales pirmās atmodas darbinieku devums Latgales virzībā uz Latvijas valstiskumu”. Konference norisināsies Latvijas valsts simtgades un Latgales kongresa simtgades programmu ietvarā, lai godinātu valsts dibinātājus un pieminētu notikumus, kas bijuši būtiski Latvijas valsts izveidi.
Konferences zinātnisko tēmu loks sniegs iespēju izzināt Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus no lokālās vides skatu punkta, kur atmiņa cauri kopienas cilvēku stāstiem, ģimenes albumiem glabājas noturīgāk, kur vēstures un kultūras mantojumam mūsdienās ir ciešāka sasaiste ar norisēm vietējās sabiedrības dzīvē.
Konferences laikā notiks Latgales Kultūrvēstures muzeja Latgales kongresa simtgades izstādes „Pāri slieksnim” un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļojošās izstādes “Latgales kongresam-100” atklāšana.
Daugavpils novada kultūrvide glabā atmiņas par īpaši nozīmīgām personībām, kuru domām un darbiem bija izcila nozīme ar valsts veidošanos saistītos notikumos. Dzejnieka Raiņa, Latgales apgaismotāju brāļu Skrindu un kooperācijas darbinieka Viļa Siliņa dzīves ceļi šeit ir krustojušies, izceļot vēstures dinamisko gaitu šķietami mazās teritorijās un piepildot mūsu kopējās atmiņas telpu.
Pirmie Latgales tautas atmodas darbinieki – brāļi Benedikts (1868-1947), Kazimirs (1875-1919) un Antons (1881-1918) Skrindas dzimuši Līksnas pagastā (tagad Vaboles pagasts) Liepas Mukānos.
Kooperators, Latgales kooperācijas kustības pamatlicējs, Latvijas Tautas bankas padomes loceklis,
publicists, žurnāla „Kopdarbība” redaktors Vilis Siliņš (1874- 1935) saimniekojis Randenes muižā Kalkūnes pagastā V.Siliņa dienasgrāmatās bieži minēts Rainis. Arī Rainis vairākkārt atmiņās pieminējis V.Siliņu. Viļa Siliņa 45.dzimšanas dienas sakarā Rainis iesūtīja žurnālam „Kopdarbība” atmiņas par jubilāru. Tajās ir aprakstīta Raiņa un Aspazijas ciemošanās pie Siliņa 1905. gada nogalē un došanās trimdā 1906. gada sākumā no Kalkūnu stacijas, satikšanās Cīrihē, sarakste un tikšanās Randenē 1926. gadā.
Plašākai sabiedrībai mazāk pazīstami citi atmodas darbinieki – katoļu garīdznieks Izidors Livčāns (1888-1966), skolotāja Anna Vonoga – Brauere (1895-1977), zemkopis un sabiedrisks darbinieks Antons Maskalāns (1891-1977), kuri darbojās Daugavpils novadā.
Konferences dalībnieki apmeklēs Daugavpils Raiņa 6.vidusskolu, Raiņa māju Berķenelē, noliks ziedus Viļa Siliņa atdusas vietā Berķeneles kapsētā.
Konferenci rīko Daugavpils novada Kultūras pārvalde, Skrindu dzimtas muzejs sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju.
„LATGALES PIRMĀS ATMODAS DARBINIEKU DEVUMS LATGALES VIRZĪBĀ UZ LATVIJAS VALSTISKUMU”
KONFERENCES PROGRAMMA
Ceturtdiena, 9. novembris
10.00 – 11.00 Pulcēšanās, reģistrācija
11.00 – 13.30 Konferences atklāšana. Plenārsēde.
Henrihs Soms, Daugavpils Universitātes asoc. prof.,Dr.hist.,Latgales Pētniecības institūta direktors
Daugavpiliešu aktivitātes 1917. gada Latgales kongresa kontekstā.
Dmitrijs Artjomovs, Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes vikārs, Daugavpils Universitātes doktorands
Ieskats Benedikta Skrindas (1868-1947) dzīves gājumā: bez viņa nebūtu Brāļu Skrindu
Lidija Leikuma, Dr.philol., Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultāte, baltu valodniecības katedras vadītāja
Aleksejs Andronovs, Dr.philol.,Sanktpēterburgas Valsts universitātes Filologijas fakultātes Vispārīgās valodniecības katedras baltistikas nodaļas vadītājs.
Bruoli Skryndys i Sibirs
Gundega Grīnuma, literatūrzinātniece. Vilis Siliņš un Rainis, viņu sadarbība
Kaspars Strods, Latgales Kultūrvēstures muzejs, eksperts kultūrvēstures jautājumos
Latgales kongresa simtgades tematiskās izstādes „Pāri slieksnim“ koncepcija, izstādes atklāšana.
13.30 – 14.10 Pusdienas
14.10 – 15.00 Ziņojumi
Mārtiņš Boiko, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors
Jezuīti, katoļu reformācija 18. gs. Latgalē un latgaliešu mūsdienu tradicionālā mūzika.
Petras Blaževičius – Rokišķu rajona Kultūras pārvaldes vadītājs
Valentīns Lukasevičs , Dr.philol., Daugavpils Universitātes docents
Leiksnys Pīters Migliniks
Arnis Slobožanins, mūziķis, Mg. paed.
- Kempa un F. Trasuna viedokļu sadursmes rekonstrukcija audiovizuālā formātā – idejas emocionālā bāze, darba process un raksturojums.
16.20 Viesošanās Raiņa Daugavpils 6.vidusskolā un Raiņa mājā Berķenelē
Anna Briška, Daugavpils novada kultūras centra folkloras kopas “Dyrbyni” vadītāja
Stāsts par Antona Skrindas (1881-1918) folkloras vākumu
Piektdiena, 10. novembris
10.00 – 13.00 Konferences ziņojumi
Rinalds Stankevičs, MIC, Viļānu, Romas katoļu baznīcas prāvests; Viļānu sv. Alberta Lielā mariāņu klostera priekšnieks.
Ieskats prāvesta Benedikta Skrindas (1868-1947) dienasgrāmatā
Vladislavs Malahovskis, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, asoc.prof., Dr.hist.
Francis Trasuns kā politiķis
Solvita Brūvere, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece
Rainis. Latgale
Ināra Mihaloviča, Atašienes brāļu Skrindu vidusskolas latviešu valodas skolotāja
Brāļi Skrindas un Atašiene
Iveta Vasitova, Daugavpils Raiņa 6 vidusskolas latviešu valodas skolotāja
Raiņa garīgais mantojums skolēnu patriotiskajā audzināšanā
Raimonds Krasinskis, NBS majors, kapelāns
Latgaliešu valodas pielietojums šodien
Anna Lazdāne, Skrindu dzimtas muzeja direktore
Brāļi Skrindas un viņu loma tautas izglītošanā. Iepazīšanās ar Skrindu dzimtas muzeja ekspozīciju “Atvērts logs – gaismas ceļš”
Konferences norises vieta: Daugavpils novads, Vaboles pagasts, Vaboles kultūras nams
Konferences darba valodas: latviešu, latgaliešu, angļu, krievu, vajadzības gadījumā nodrošinot tulkojumu
Referāta ilgums – 30 min., ziņojums – 20 min., diskusijām – līdz 5 min.
Sagatavoja:
Ināra Mukāne
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja
tālr. 29191840