Ludzā var iemācīties pīt auklu vīzes jeb peternes
Pagājušās nedēļas izskaņā Latvijas vecākā pilsēta Ludza atzīmēja savu 840.-to jubileju. Svētku svinētājus aicināja arī uz seno arodu tirgu. Zīmīgi, ka Ludzā dzīvo bijušais matemātikas un fizikas skolotājs, amatnieks Saļimons Ķipļuks, kas jau ilgus gadus gan tūristiem, gan vietējiem cilvēkiem māca un rāda seno latgaļu dzīves gudrības un darinājumus. Ludzānietis ir viens no retajiem meistariem, kas prot sen aizmirstus arodus, tostarp pin peternes jeb auklu vīzes.
Saļimons uz tikšanos Ludzas amatnieku centrā atbrauc, kā viņš pats jokojot saka – sava staltā pēdāļzirga mugurā. Taču nopietni runājot, 82 gadus vecais vīrs atzīstas, ka pāris kilometrus ar velosipēdu no mājas līdz pilsētas centram pievar padsmit minūtēs. Nedaudz atpūties, Saļimons ver vaļā savu ādas portfeli un krāmē laukā linu kodaļu, āmuru, naglas, linu virves un citus instrumentus.
Saļimons Ķipļuks ir viens no retajiem latgaliešiem, kurš prot pīt auklu vīzes jeb peternes.
“Lūk, auklas ir nopītas, jeb pareizāk sakot, novītas un tagad pēc noteikta izmēra jāuztaisa sausa koka līste. Nagliņas jāiedzen katrā stūrītī, astoņas nagliņas un vēl vajadzīga tāda te adatiņa. Man te sēja lietu klāt, ka es no sieviešiem esot aplasījis matu spraudes, tāpēc sievieši tagad staigājot matus purinādamas, neesot ar ko saspraust. Tā nav taisnība, es pats adatas izgatavoju. Lūk, un tad var sākt pīt. Daudz auklas vajag. Es te kādu reizi biju pamērījis, kaut kur ap 40 metriem auklas vajag. Arī tas darbs, kā redzat tāds ķiberīgs, arī pirksti nogurst,” demonstrējot peterņu pīšanas tehniku, Saļimons stāsta, ka pīt vīzes iemācījies vērojot kā to dara tēvs.
“Bērnībā tika papu novērot, kā viņš gatavoja tās auklu vīzes, ko latgalis sauc par peternēm. Es paskatījos vienu reizi, tolaik es jau mācījos septiņgadīgajā skolā. Nodomāju, ka man arī vajag pamēģināt. Tā arī pamēģināju – auklas es jau pratu vīt, iepriekš jau biju no papa ieskatījies, uztaisīju tā saucamo jeb kapulu un sāku pīt.”
Saļimons stāsta, ka pirmās vīzes nopinis sev un māsai, lai būtu ziemā ar ko uz skolu staigāt. Lai arī skolā ar peternēm neviens cits bērns tolaik neesot staigājis, par viņu apaviem neviens nesmējies. Tolaik citi laiki bijuši.
“Jā, tie bija ziemas apavi. Pēckara periodā nebija ziemā ko kājās aut, bet mežā vajadzēja braukt. Te mājās varēja kaut kā iztikt. Tāpēc tādus apavus pina. Pāris vilnas zeķes, notina kāju ar autiem līdz ceļgalam un sniegs ne iekšā, ne ārā. Kājai silti un mīksti.”
Saļimons atceras, ka viņa bērnībā Latgales laukos katrā mājā prata vīzes nopīt un pat velteņus, tā saucamos “voilakus” velt. Izejmateriāls vīžu pīšanai ir lini. No parastas linu kodaļas sākumā ir jāsavin virve un tad , jau no šīm virvēm Saļimons nedēļas laikā var nopīt peterņu pāri. Jāpiezīmē, ka vīzes netiek pītas atsevišķi katrai kājai. Laika gaitā cilvēks pats tās ienēsā.
Peterņu pīšana ir tikai viena no senajiem latgaliešu arodiem, ko pieprot Saļimons. Amatnieks izrāda paša rokām darinātos koka grābekļus, spriguli, izkaptis – čuiļu un lataglīšu, siena un mēslu dakšas. Tādus sadzīves priekšmetus, ko daudzi jaunieši redzējuši nu jau tikai muzejos.
Amatnieks atzīst, ka būdams pensijā no jauna iemācījies tikai pīšanu no klūgām. Vīzes pīt, darbarīkus gatavot un pat ganu svilpītes izgriezt, to jau esot pratis no bērna kājas.
“Ja bērni ir, tad viņus gan vairāk interesē stabulīšu taisīšana. Rindā stāv. Lūk, te tādas ganu stabulītes. Tās ir dažāda veida. Te ir vienkāršākā no kārkla miziņas. Vilkus gans tā baidīja ar stabulīti, bet šī ir tāda mazliet riktīgāka – pat ausis jāliek ciet.”
Tagad bijušais matemātikas un fizikas skolotājs Saļimons Ķipļuks, pateicoties savai mīlestībai pret dzimto pusi un aktivitātēm ir kļuvis par atpazīstamu cilvēku ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā un pat ārzemēs. Tūristi ar interesi klausās Saļimona stāstījumos par senajiem latgaļu arodiem, un aktīvi piedalās peterņu pīšanā vai linu virvju vīšanā.
“Viņš mums ir prasmīgākais, vecākais, zinošākais meistars un arī meistars, kurš mums ir ļoti daudz iemācījis,” tā par darbīgo amatnieku saka Ludzas Amatnieku centra vadītāja Līga Kondrāte.
“Saļimons mums ir ierādījis vecos arodus, ko mēs jaunākie vairs neprotam. Tādus kā, piemēram, salmu jumtu veidošana, kā peterņu pīšana, kā linu virves vīšana un daudzus, daudzus citus.”
Peterņu meistara ludzānieša Saļimons Ķipļuka pītās vīzes, un to ir vairāk kā pussimts pāru, ne tikai rotā muzejus vai lauku sētas un pirtis, bet šajos meistara darinātajos senajos apavos danci griež arī deju kolektīvi. Ja kāds izrāda interesi, Saļimons ir gatavs arī sniegt palīdzīgu roku un padomu seno arodu apguvē.
Radio sižetu iespējams noskatīties: lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/ludza-var-iemacities-pit-auklu-vizes-jeb-peternes.a90562/
