Latvijas pašvaldības var nojaukt pagātnes barjeras iekļaujošai sabiedrībai

Mūs kā sabiedrību lielā mērā raksturo mūsu spēja palīdzēt līdzcilvēkiem. Vēsturiski veids, kā palīdzēt bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, bija dzīve institūcijā – bērnu namā. Tāpat institūcijas – aprūpes centri – bija veids, kā rūpējāmies par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kam pašiem dzīvot sabiedrībā būtu grūti.

Tomēr, laikam ejot, ir kļuvis skaidrs, ka labi gribētie, ierastie atbalsta veidi nav labākais risinājums. Visbiežāk – tie nav pat vienkārši labs risinājums! Neskaitāmi pētījumi parāda, ka lielie bērnu nami, lai cik kvalitatīvi veidoti, tomēr nespēj bērnam dot to individuālo uzmanību, kas ir nepieciešama gan bērna jūtu pasaulei, gan intelektuālajai un pat fiziskajai attīstībai. Līdzīgi izpratne ir mainījusies arī par palīdzību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Institūcija cilvēkam var dot pajumti un pārtiku, pretim prasot augstu cenu – cilvēka privātumu un iespēju būt pašam noteicējam par savu dzīvi.

Palēnām izpratne ir pāraugusi rīcībā. Aktīvas pašvaldības un nevalstiskās organizācijas daudzviet Latvijā ir radījušas tādus pakalpojumus, kas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem palīdz dzīvot sabiedrībā, nezaudējot patstāvību. Savukārt bērnus, kas nevar būt kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem, uzņem aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Un tomēr – Latvijā joprojām pastāv bērnu nami. Savukārt labie piemēri pieaugušo cilvēku atbalstam joprojām ir izņēmumi, ne likumsakarība.

Tāpēc Latvijai šobrīd ir unikāla iespēja izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu 91 miljona eiro apmērā, lai mūsdienīgus pakalpojumus izveidotu visā Latvijā. Arī tur, kur līdz šim tam ir pietrūcis līdzekļu vai vēlēšanās.

ES finansējuma mērķi un iespējas

Par deinstitucionalizāciju (DI) dēvētajā projektā kopumā tiek veidoti pakalpojumi trim cilvēku grupām, kuras pakļautas riskam nonākt institūcijā – bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, bērniem ar dažādām invaliditātēm un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Projektus īsteno 115 Latvijas pašvaldības.

Lai Latvija pēc iespējas ātrāk varētu atteikties no bērnu namiem, būtiski ir atrast jaunas ģimenes tiem bērniem, kuri nevar dzīvot pie bioloģiskajiem vecākiem. Jau no nākamā gada Latvija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem ir paredzējusi būtiski palielināt atbalstu gan adoptētājiem, gan audžuģimenēm. Tomēr, kamēr meklējam ģimenes visiem bērniem – arī vecākajiem, vai bērniem ar būtiskām veselības problēmām – DI projekts ļauj pašvaldībām savu bērnu namus reorganizēt jau no 2018. gada. Par projekta līdzekļiem pašvaldības var ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem radīt jaunas mājas, kur vienkopus nedzīvo vairāk par astoņiem bērniem, ar kuriem strādā tikai daži cilvēki. Tādējādi, arī gaidot savu jauno ģimeni, bērns būs vidē, kas ir ģimeniska – kur ir cilvēki, kam uzticēties, un kur ikdiena un sadzīve tiek organizēta kā parastā ģimenē. Par projekta līdzekļiem pašvaldības veidos atsevišķus namiņus vai dzīvokļus, kā arī mācīs cilvēkus, kas tur strādās un būs vecāku aizvietotāji.

Apzinoties daudzās grūtības, ar kurām saskaras vecāki, kas audzina bērnus ar dažādām invaliditātēm (redzes, dzirdes, kustību vai citām), otra DI projekta daļa ir veltīta šīm ģimenēm. Te par projekta līdzekļiem pašvaldības var veidot gan sociālās rehabilitācijas sniegšanas vietas, gan dienas aprūpes centrus, gan atelpas brīža pakalpojumus. Atelpas brīža ietvaros līdz 30 diennaktis gadā par bērnu, kuram smagu funkcionālu traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, pilnībā un bez maksas parūpēsies profesionāli speciālisti, ļaujot vecākiem atpūsties. Tāpat ģimenes varēs saņemt aprūpes pakalpojumu mazākajiem bērniem (līdz četru gadu vecumam ieskaitot), kam nepieciešama īpaša kopšana, līdz pat 50 stundām nedēļā savās mājās.

Vienlaikus, neatkarīgi no invaliditātes smaguma, bērniem un viņu vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenēm projektā būs pieejami bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram, pie fizioterapeita, psihologa, logopēda vai citiem speciālistiem.

Savukārt trešajā daļā projekta līdzekļus pašvaldības var izmantot, lai radītu mūsdienīgus pakalpojumus cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām vai garīga rakstura traucējumiem (piemēram, autismu, Dauna sindromu, atpalicību). Tie ir dienas centri un specializētās darbnīcas, kur cilvēki var jēgpilni pavadīt laiku, mācoties kļūt arvien patstāvīgāki. Tie var būt arī grupu dzīvokļi, kur cilvēks var dzīvot pastāvīgi, bet saņemt sev nepieciešamo sociālā darbinieka atbalstu.

Jau šobrīd vairums cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo sabiedrībā, tomēr, nesaņemot pakalpojumus pašvaldībā, ir atkarīgi no saviem vecākiem un tuviniekiem. DI projektam jābūt kā atbildei uz viņu bažām par nākotni – arī tad, kad vecāki vairs nevarēs parūpēties par saviem bērniem, viņiem nedraudēs nokļūšana institūcijā.

Plānošanas gads un pirmie pakalpojumi

Mācoties no citu nozaru kļūdām, deinstitucionalizācijas projektā liela uzmanība ir pievērsta plānošanai. Projekta beigās visiem pakalpojumiem Latvijā ir jābūt izvietotiem vienmērīgi, tomēr katrā pašvaldībā visi pakalpojumu veidi var nebūt nepieciešami. Tāpēc 2017. gada laikā speciālistu komandas vispirms izvērtēja cilvēku vajadzības. Speciālisti ir tikušies ar 1128 bērniem, kas šobrīd dzīvo bērnu namos, un izvērtējuši, kāds atbalsts ir nepieciešams, lai sekmētu bērnu attīstību un atgriešanos ģimenē vai aprūpi ģimeniskā vidē. Ir apzināts, kādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir nepieciešami ģimenēm, kas kopumā audzina 1811 bērnus ar invaliditāti un ir piekritušas piedalīties projektā. Tāpat individuālie atbalsta plāni ir izstrādāti 1941 pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri vēlējušies piedalīties projektā un saņemt jaunos pakalpojumus.  No šiem cilvēkiem 582 šobrīd dzīvo aprūpes centros, bet 1359 sabiedrībā.

Visu šo informāciju, strādājot kopīgi piecu plānošanas reģionu ietvaros, pašvaldības izmanto, lai līdz 2017. gada beigām vienotos par deinstitucionalizācijas plānu katram no reģioniem. Šajā plānā būs iezīmēts jauno pakalpojumu skaits un izvietojums atbilstoši pašvaldībās dzīvojošo cilvēku vajadzībām.

Līdzcilvēku atbalsts – atslēga uz dzīvi sabiedrībā

Jaunie pakalpojumi, ko pašvaldības veidos DI projektu ietvaros, tiek dēvēti par sabiedrībā balstītiem. Lai arī atšķirīgi pēc satura, tie visi tiecas nojaukt institūciju mākslīgi radītās barjeras un dot iespēju cilvēkiem dzīvot sabiedrībā, būt par tās daļu. Tieši tāpēc līdzcilvēku atbalsts, spēja izprast, pieņemt un panākt solīti pretim, kad tas nepieciešams, ir tik svarīga. Šis solītis ir nepieciešams gan skolās un pulciņos, gan darba vidē, gan ikdienā – visur, kur joprojām pārāk maz esam pieraduši redzēt atšķirīgo.

 Līga Āboliņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece